'Negribu, lai atgriežas kā līķis vai ar bērnu.' Četri skarbi 'Hamās' nolaupīto tuvinieku stāsti

"Es šorīt pamodos ar sliktu dūšu un iedomājos par savu māsu un pārējām 13 sievietēm, kas vēl ir dzīvas un tiek turētas gūstā. Viņas šos simptomus varētu piedzīvot, jo, iespējams, ir stāvoklī teroristu veikto izvarošanu dēļ. Kā sievietei un vecākajai māsai tās ir manas lielākās bailes, īpaši tagad," sarunā skaidro jaunā sieviete. Jardena uzsver, ka savus šī brīža pārdzīvojumus nenovēl nevienam: "Mēģiniet iztēloties, ja tā būtu jūsu mazā māsa, jūsu meita, sieva vai māsīca. Mana māsa neko sliktu nav izdarījusi, viņa ir nevainīgs civiliedzīvotājs."

"Delfi" līdz ar citiem Baltijas valstu žurnālistiem otrdien, 23. janvārī, uzklausīja četru izraēliešu nolaupīto upuru tuvinieku stāstus. Pēc gandrīz četru mēnešu prombūtnes viņi joprojām neatlaidīgi gaida savus tuviniekus atgriežamies mājās. Izraēlas vēstniecība Lietuvā norāda, ka, pēc jaunākajām aplēsēm, gūstā joprojām atrodas 136 cilvēki, no kuriem 132 nolaupīti tieši 7. oktobra iebrukumā. Gūstā atrodas 113 vīrieši un vismaz 14 sievietes. Divi gūstekņi ir bērni vecumā līdz pieciem gadiem.

Romi

Jardena savu māsu raksturo kā "fantastisku jaunu sievieti, kura vēlējās apceļot pasauli un izklaidēties". 23 gadus vecā Romi uz festivālu devusies kopā ar savu labāko draudzeni. Mūzikas festivālā, kas norisinājās Negevas tuksnesī netālu no Gazas joslas, kopumā gāja bojā vismaz 350 cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija jaunieši, iepriekš ziņoja ārzemju mediji.

Vecākā māsa stāsta, ka pirmās ziņas par iespējamu uzbrukumu saņēmusi no rīta plkst. 6.40, kad Romi viņai un mātei Meiravai zvanījusi un teikusi, ka visapkārt dzirdamas raķetes. Jaunā sieviete neesot zinājusi, kur paslēpties vai kurā virzienā doties. Jardena atceras, ka kopumā ar māsu pēc uzbrukuma telefoniski uzturējusi kontaktus vēl aptuveni četras stundas: "Tajā laikā mēs centāmies viņai palīdzēt, kā vien varējām. Sākotnēji mēs likām viņai bēgt un meklēt bumbu patvertni – līdz brīdim, kad sapratām, ka tur uz vietas ir teroristi."

Pirms nolaupīšanas Romi divas stundas esot slēpusies krūmos: "Mēs dzirdējām viņai visapkārt teroristus, kas visu laiku šāva un priecīgi viens otram uzsauca." Vienā no pēdējām sarunām māsa Jardenai teica, ka ieradies abu draudzeņu paziņa, lai viņas glābtu. "Mēs pat tajā brīdī sākām runāt par ikdienišķām lietām, piemēram, kā viņa nokļūs līdz savam dzīvoklim, jo viņa atslēgas atstāja mašīnā. Ikdienišķas sarunas, kas bija piepildītas ar cerību un atvieglojumu," atminas nolaupītās tuviniece. Tomēr pēc aptuveni 10 minūtēm šī atvieglojuma sajūta noplaka, kad Romi zvanījusi, stāstot,