Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā 2022. gada februārī krituši vismaz 43 014 Krievijas karavīri, liecina Lielbritānijas sabiedriskās raidorganizācijas BBC krievu redakcijas un krievu neatkarīgā izdevuma "Mediazona" apkopotie dati.
Pētījumā noskaidroti 43 014 Ukrainā kritušu Krievijas karavīru vārdi. Pētījums veikts, izmantojot publiski pieejamos datus, piemēram, ierēdņu paziņojumus un medijos publicēto informāciju, kritušo karavīru publicēto informāciju sociālajos tīklos un informāciju no kapsētām. Tomēr pētījuma autori uzsver, ka reālais kritušo skaits pat pēc vispiesardzīgākajām aplēsēm ir vismaz divreiz lielāks.
BBC krievu redakcija uzsver, ka frontes līnijā lielu izmaiņu nav, tomēr Krievijas puse joprojām cieš lielus zaudējumus. Tikai pēdējās divās nedēļās apstiprināta 1283 karavīru nāve Ukrainā. Tas pārsniedz 2022. gada vidū aplēsto rādītāju – 300 apstiprināti kritušie nedēļā – un atbilst 2023. gada ziemai, kad krievi mēģināja vienlaikus uzbrukt vairākos rajonos Doneckas apgabalā un nedēļā tika apstiprināta 600 līdz 800 krievu karavīru nāve.
Visvairāk kritušo ir starp mobilizētajiem, brīvprātīgajiem un kolonijās savervētajiem ieslodzītajiem, kas veido gandrīz pusi no visiem pētījumā apzinātajiem Ukrainā kritušajiem krieviem.
No 5169 mobilizētajiem, kuru nāve dokumentāli apstiprināta, 4130 jeb 80% krituši pēdējo 12 mēnešu laikā, norāda žurnālisti, vienlaikus uzsverot, ka reālie mobilizēto zaudējumi varētu būt daudz lielāki, jo paziņojumos par daudzu Ukrainā kopš 2022.gada oktobra kritušo Krievijas karavīru bojāeju viņu statuss netiek norādīts. Krievijā 2022. gada septembrī tika izsludināta ap 300 000 cilvēku mobilizācija.
Lai kompensētu zaudējumus frontē, Krievija turpina aktīvi vervēt cietumniekus. Turklāt kopš septembra dienesta līgums paredz, ka ieslodzītajiem pienākums dienēt armijā ir nevis sešus mēnešus, kā agrāk, bet gan līdz kara beigām.
Līdz 26. janvārim BBC un "Mediazona" izdevies noskaidrot 8062 Ukrainā kritušu Krievijas cietumnieku vārdus.
Ir zināms, ka kopš iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 3079 virsnieki. No tiem 800 bija ar majora un augstāku dienesta pakāpi, vēsta pētījuma autori.
Jau vēstīts, ka atbilstoši Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm, Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā no 2022. gada 24. februāra līdz piektdienas rītam sasnieguši 380 600 karavīrus.
Aizmuguriski apcietina Feiginu
Maskavas Basmanas tiesa aizmuguriski noteikusi apcietinājumu juristam Markam Feiginam apsūdzībās par "viltus ziņu izplatīšanu par Krievijas armiju".
Par "ārvalstu aģentu" pasludinātais Feigins savulaik bijis ukraiņu pilotes Nadijas Savčenko, Krievijā aizliegtās Krimas tatāru pārstāvniecības institūcijas Medžlisa bijušā vadītāja Mustafas Džemiļeva un krievu pankgrupas "Pussy Riot" dalībnieču advokāts.
2018. gadā Feiginam Krievijā anulēja advokāta licenci. Pašlaik viņš dzīvo trimdā ārvalstīs.
Savā kanālā "Feigin.Live" platformā "YouTube" 52 gadus vecais Feigins vada pārraides ar simtiem tūkstošu skatījumu.
Feigins ir piedalījies Krievijā par nevēlamu atzītās organizācijas "Tautas deputātu kongress" darbībā, no Ukrainas Bruņoto spēku puses devies uz frontes līniju un atspoguļojis Krievijā par teroristisku un aizliegtu atzītās paramilitārās organizācijas "Leģions "Krievijas brīvība" darbību.
Neilgi pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā Krievijā stājās spēkā kriminālkodeksa grozījumi, kas paredz līdz pat 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu un armijas "diskreditāciju".
Krievijas varasiestādes par viltus ziņām pasludinājušas jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, krievu ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.
Strelkova notiesāšana liecina par pieaugošo autoritārismu Krievijā
Bijušajam krievu diversantu bandu vadonim Krimā un Donbasā Igoram Strelkovam (Girkinam) lietā par aicinājumiem uz ekstrēmistisku darbību piespriestais četru gadu cietumsods liecina par pieaugošu autoritārismu Krievijā, secinājuši Lielbritānijas izlūki.
"Spriedums Girkinam ir daļa no plašākas vēršanās pret tiem, kas kritizē Kremli un karu Ukrainā, un atspoguļo arvien autoritārāku raksturu dzīvei Putina Krievijā," lasāms Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas jaunākajā apskatā, kas piektdien publicēts platformā "X".
Britu izlūki atgādināja, ka Strelkovs tika arestēts 2023. gada jūlijā pēc algotņu grupējuma "Vagner" līdera Jevgēnija Prigožina organizētā dumpja mēģinājuma.
Izlūkdienesta ziņojumā piebilsts, ka Strelkovs kritizēja Krievijas vadību un pret Ukrainu izvērstā agresijas kara gaitu.
Britu analītiķi secinājuši, ka pēc Prigožina dumpja Kremlis ir kļuvis jutīgāks pret stingrās līnijas nacionālistu kritiku par kara gaitu, "jo viņi ir viena no nedaudzajām iespējamajām alternatīvām Putina vadībai".
Jau vēstīts, ka šonedēļ Strelkovam piesprieda četrus gadus cietumā. Lieta pret Strelkovu tika ierosināta saistībā ar diviem ierakstiem platformā "Telegram", kuros Federālais drošības dienests (FSB) saskatīja aicinājumus uz ekstrēmismu. Strelkovs savu vainu noliedz.
Strelkovs Hāgā notiesāts lietā par Malaizijas aviolainera notriekšanu Donbasā. Viņam aizmuguriski piespriests mūža ieslodzījums.
Viņš aktīvi atbalstījis Krievijas karu pret Ukrainu, taču arī kritizējis armiju un valsts vadību par, viņaprāt, nepietiekami agresīvu karadarbību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
