Atbilstoši policijas aplēsēm Madrides Spānijas laukumā bijuši 45 000 cilvēku. Organizētāji gan apgalvo, ka bijuši 70 000 protestētāju.
Premjerministra sociālistu (PSOE) politiķa Pedro Sančesa virzītais likumprojekts jau pārvarējis pirmos šķēršļus parlamentā. Sagaidāms, ka paies vairāki mēneši, līdz likumprojekts kļūs par likumu.
Kā apgalvo konservatīvās Tautas partijas (PP) līderis Alberto Nunjess Feiho, vairums spāņu ir pret šo ieceri.
"Neviens neuzspiedīs mums valsti, par kādu mēs neesam balsojuši," protestētājiem sacīja Feiho.
"Sančess - nodevējs," "Sančesu cietumā" un "Amnestijai – nē," skandēja pūlis.
Amnestijas jautājums aktualizējās pēc parlamenta vēlēšanām pērn jūlijā, kurās nedz kreisie, nedz labējie nespēja izcīnīt absolūto vairākumu.
Sančesam, lai saglabātu valdības vadītāja amatu, bija nepieciešams Katalonijas separātistu partiju "Kopā par Kataloniju" (JxCat) un Katalonijas Kreisie republikāņi (ERC) atbalsts parlamentā. Apmaiņā pret to abas partijas pieprasīja atcelt apsūdzības simtiem katalāņu separātistu.
Sančess piekrita pieņemt likumu, kas piešķirs amnestiju katalāņiem, pret kuriem ierosināta tiesvedība saistībā ar neveiksmīgo 2017. gada Katalonijas neatkarības referendumu.
PSOE un Katalonijas separātisti otrdien vienojās grozīt plānoto amnestijas likumprojektu.
Izmaiņas nodrošinās papildu aizsardzību šajā referendumā iesaistītajiem separātistiem, sevišķi "JxCat" vadītājam Katalonijas ekspremjeram Karlesam Pudždemonam.
Likumprojekts par amnestiju, kas vēl jāapstiprina parlamentā, attiecas uz visiem notikumiem, kas saistīti ar Katalonijas neatkarības centieniem, sākot no 2012. gada līdz pat mūsdienām, tai skaitā 2014. gadā notikušo simbolisko balsojumu un 2017. gada referendumu, ko pavadīja vardarbība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
