Krievija spēj aizvietot zaudēto bruņutehniku un turpināt uzbrukumus, secina briti

Laika posmā kopš 2022. gada februāra līdz 2024. gada janvārim Krievijas sauszemes spēki Ukrainā, domājams, zaudējuši aptuveni 2,6 tūkstošus kaujas tanku un 4,9 tūkstošus bruņumašīnu, atzīmēts ierakstā.

Savukārt 2023. gadā okupanti zaudējuši par aptuveni 40% mazāk tehnikas nekā 2022. gadā, lēš britu izlūki. Mazāks zaudētās tehnikas daudzums, domājams, saistīts ar to, ka 2023. gadā karš arvien vairāk iegāja pozīciju fāzē un lielu daļu gada okupanti pavadīja aizsardzībā.

Kopš 2023. gada oktobra krievu okupācijas spēki Ukrainas austrumos atkal pārgājuši uzbrukumā. Šajā laika periodā palielinājās arī bruņutehnika zaudēšanas ātrums – zaudēti aptuveni 365 tanki un 700 bruņumašīnas, pretī gūstot nenozīmīgus teritoriālos iekarojumus.

Taču Krievija, iespējams, mēneša laikā spēj sarūpēt 100 tankus un saglabā spējas aizvietot zaudējumus kaujas laukā, lai pārskatāmā nākotnē turpināt uzbrukumus pašreizējā līmenī, secina birtu izlūki.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrain cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī citos kara noziegumos. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.