Uzbekistāna ir autoritāra valsts, kuru vieno cieši ekonomiskie kontakti ar Krieviju, bet vienlaikus tā arvien vairāk atveras plašākai sadarbībai un meklē alternatīvus attīstības virzienus, radot lielākas iespējas arī Eiropas Savienībai (ES). Eiropai šāda sadarbība ir interesanta, atzīst "Delfi" aptaujātie diplomāti.
Reportāžās no Uzbekistānas "Delfi" jau vēstīja, kā Latvija ar naudu un zināšanām stiprina uzbeku pašapziņu, kā vērienīgs ES projekts sakārto un atvieglo valsts pakalpojumu saņemšanu. Kāpēc Taškentai nav viegli saraut saites ar Krieviju, skaidrots te, bet par to, kā Uzbekistānai veicas ar demokrātiskām reformām, kas arī dod iespēju paplašināt sadarbību, lasāms šeit.
Kāpēc tas viss ir vajadzīgs, un kāpēc arī Latvijai un ES vispār būtu jāvelta enerģija un resursi šai valstij?
Centrālāzijas ģeostratēģiskā loma pieaug
Uzbekistāna ir visblīvāk apdzīvotā Vidusāzijas valsts, turklāt tā ir centrā un robežojas ar visām pārējām reģiona valstīm. ES ir sadarbība ar visām. Blokam ir izstrādāta Centrālāzijas stratēģija un Brisele ir ieinteresēta atbalstīs reformas un attīstību šajās valstīs, Taškentā notikušā intervijā "Delfi" norāda ES vēstniece Uzbekistānā Šarlote Adriane.
"Viss reģions, tostarp Uzbekistāna, ģeostratēģiski ir kļuvis daudz svarīgāks kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā,"
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
