'Politiskais briesmonis' un diktatūra. EP aicina izmeklēt Serbijas vēlēšanas

EP aicināja veikt "ad hoc" neatkarīgu starptautisku izmeklēšanu par "parlamenta, provinču un pašvaldību vēlēšanu pārkāpumiem", teikts rezolūcijā. Rezolūcija pieņemta ar 461 balsi par un 52 balsīm pret.

"Es domāju, ka mums beidzot ir izdevies izskaidrot, ka šī ir izšķirošā cīņa," sacīja Marinika Tepiča no partijas "Serbija pret vardarbību", kura kopā ar citiem Serbijas opozīcijas pārstāvjiem devās uz Strasbūru, lai uzrunātu EP deputātus pirms balsošanas. "Ja tagad kaut kas nemainīsies, mēs pilnībā ieslīdēsim diktatūrā," Tepiča skaidroja medijam.

Rezolūcijā Eiropas Komisija aicināta nosūtīt ekspertus situācijas izvērtēšanai un paustas bažas par balsu pirkšanu, mediju neobjektivitāti un vēlētāju migrāciju. Tajā minēts Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs, kurš "lai gan nebija kandidāts šajās vēlēšanās, uzņēmās centrālo lomu", aģitējot par valdošo partiju.

"Viņi [Serbijas valdošā partija] pārcēla iedzīvotājus uz pilsētām, kur notika vēlēšanas, viņi pat atveda cilvēkus no Bosnijas un Hercegovinas, lai viņi balsotu par Serbijas progresīvo partiju," atklāja serbu opozicionāre. "ES nedrīkst aizmirst, ar kādu politisko briesmoni, huligānu viņiem ir darīšana," uzsvēra Tepiča, piebilstot: "Nevienam nevajadzētu būt pārsteigtam, ja vēlētāju migrācija notiek [Bosnijas] Serbu Republikā, Ziemeļmaķedonijā un citās vietās, kur dzīvo etniskie serbi — nedomājiet, ka Aleksandrs Vučičs šeit apstāsies."

Serbija ir ES kandidātvalsts kopš 2012. gada. Lai gan Belgrada ir mēģinājusi uzturēt saites ar Briseli un Rietumu lielvarām, tā saglabājusi un attīstījusi attiecības arī ar savu vēsturisko sabiedroto Krieviju un Ķīnu. Līdzās bažām par demokrātijas apspiešanu Serbijas tālāku integrāciju ES kavē arī Belgradas saspīlētās attiecības ar Kosovu, kuras neatkarību tā joprojām neatzīst.