NATO ir trīs vai četri gadi, lai sagatavotos iespējamajai Krievijas agresijai, norāda Cahkna

Cahkna preses konferencē Polijas galvaspilsētā norādīja, ka Igaunija neuzskata Krieviju par tiešu draudu Baltijas valstīm, jo Maskava ir aizņemta ar uzbrukumu Ukrainai.

"Bet mums jāsaprot, ka Krievijas kara mašīna ir iedarbināta pilnā apjomā, gan ražošanas iespēju, gan mentalitātes ziņā, jo [diktators Vladimirs] Putins tagad kontrolē visu," norādīja ministrs.

Igaunija, Lietuva un Latvija tiek uzskatītas par potenciālajiem mērķiem, ja Krievija kādu dienu nolemtu riskēt ar uzbrukumu NATO. Arī Polija, lai gan tā ir daudz lielāka, jūtas apdraudēta. Visas četras valstis ir pārliecinātas Ukrainas atbalstītājas.

Cahkna un Polijas aizsardzības ministrs Radoslvs Sikorskis uzsvēra, ka ir svarīgi saglabāt stingru atbalstu Ukrainai.

Igaunijas ārlietu ministrs atgādināja, ka 2017. gadā, kad viņš bija aizsardzības ministrs, Krievija pie robežas ar Baltijas valstīm izvietoja 120 000 karavīru. Kopš tā laika šie karavīri ir pārsviesti uz Ukrainu, kur daudzi no tiem ir nogalināti.

Cahkna uzsvēra, ka "Ukraina necīnās par mums, bet gan mūsu vietā".

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien brīdinājis sabiedrotos, ka tiem "nevajadzētu darīt neko tādu, kas apdraudētu" alianses kodolatturēšanas potenciālu.

NATO jau gadu desmitiem izmanto kodolieročus kā atturēšanas līdzekli, kas darbojas Rietumu militārās alianses labā, norādīja Stoltenbergs. "Mums jāturpina nodrošināt, lai tas joprojām būtu drošs un uzticams," viņš uzsvēra.

Stoltenbergs uzsvēra, ka NATO pašreizējā sistēma ir balstīta uz "saskaņotām vadības procedūrām", kurās iesaistīti ASV kodolieroči un citi NATO sabiedrotie, kas nodrošina transportu un loģistiku. "Protams, mums ir arī divi citi sabiedrotie ar kodolieročiem - Apvienotā Karaliste un Francija," viņš piebilda.

Stoltenbergs norādīja, ka NATO izveidota šāda sistēma un sabiedrotajiem nevajadzētu darīt neko tādu, kas mazinātu uzticamību šai kārtībai.

Vācijas valdība trešdien paziņoja, ka tā turpina paļauties uz NATO spējām atvairīt draudus, minot Francijas un Lielbritānijas, kā arī ASV kodolieročus, taču ļāva noprast, ka vēlas izpētīt vēl citas iespējas.

"NATO pastāv, mēs ticam NATO un arī visām atbalsta garantijām, kas saistītas ar NATO," izteicās valdības preses pārstāvis Štefens Hēbeštreits. "Tas neatbrīvo mūs no uzdevuma pastāvīgi pārbaudīt, vai mēs atrodamies pareizā pozīcijā un kādi lēmumi mums jāpieņem nākotnē. Un mēs šos lēmumus apspriedīsim un paziņosim, kad tie būs pieņemti," sacīja amatpersona.