Ukrainas armija nosūtījusi papildspēkus uz Avdijivku, ceturtdien paziņoja ukraiņu 3.atsevišķā triecienbrigāde, raksturojot situāciju pilsētā kā ārkārtīgi kritisku.
Krievi aktīvi uzbrūk Doneckas apgabala pilsētai kopš pagājušā gada, un tā ir ielenkta no trim pusēm.
"Trešā atsevišķā triecienbrigāde apstiprina, ka tā tika steidzami pārvietota, lai stiprinātu Ukrainas karaspēku Avdijivkas rajonā," vietnē "Telegram" paziņoja brigāde.
Krievi pēdējās nedēļās ir guvuši panākumus centienos ieņemt pilsētu, un ziņots par ielu kaujām pilsētas nomalēs. Augsta ranga Ukrainas militārpersona trešdien atzina, ka pretiniekam kaujas laukā ir pārspēks.
Avdijivkas ieņemšana krieviem būtu uzvara, ko varēti plātīties, apritot otrajai gadskārtai kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā, un tuvojoties tā dēvētajām prezidenta vēlēšanām. Cīņa par šo pilsētu kļuvusi par vienu no asiņainākajām divus gadus ilgajā karā, un to var salīdzināt ar kaujām par Bahmutu, kurās tika nogalināti desmiti tūkstošu karavīru.
"Objektīvā situācija Avdijivkā joprojām ir bīstama un nestabila. Ienaidnieks turpina aktīvu karaspēka rotāciju un vērš pret pilsētu jaunus spēkus un resursus," paziņoja Ukrainas Trešā atsevišķā triecienbrigāde.
Ukrainas armijas ģenerālštābs atsevišķi paziņoja, ka ukraiņu karavīri turpina atturēt ienaidnieku, kas turpina mēģinājumus ielenkt Avdijivku.
Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievija trešdien šajā rajonā veica 34 uzbrukumus. Arī naktī Krievija turpināja gaisa uzbrukumus Ukrainai. Naktī iz ceturtdienu krievi izšāva uz Ukrainu 26 raķetes, nogalinot vismaz vienu cilvēku un sagraujot vairākas mājas, ceturtdien paziņoja Ukrainas amatpersonas.
Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 13 no Krievijas raķetēm, paziņoja gaisa spēki.
Makrons un Zelenskis piektdien Parīzē parakstīs drošības vienošanos
Francijas prezidents Emanuels Makrons un Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis piektdien Elizejas pilī plāno parakstīt divpusēju vienošanos drošības jomā, paziņojis Makrona birojs.
Francijas prezidenta birojs norādīja, ka vienošanās seko saistībām, kas tika pieņemtas G7 formātā NATO Viļņas samita laikā 2023.gada jūlijā. Toreiz NATO līderi nenoteica grafiku, cik ilgā laikā Ukraina varētu pievienoties NATO, bet G7 valstis apņēmās sniegt Ukrainai ilgtermiņa atbalstu drošības jomā.
Apvienotā Karaliste un Ukraina janvārī parakstīja divpusēju drošības nolīgumu, un Kijiva risina sarunas ar citām valstīm par līdzīgiem līgumiem. Šādi drošības līgumi var ietvert mūsdienīga militārā aprīkojuma piegādi Ukrainai un Ukrainas karavīru apmācību.
Makrons janvārī paziņoja, ka plāno februārī apmeklēt Ukrainu, taču sīkāku informāciju viņa komanda nesniedza.
Makrons mudinājis Francijas aizsardzības rūpniecību pāriet uz kara ekonomikas režīmu un palielināt ražošanu. Janvārī Francijas prezidents aicināja Eiropas valstis sagatavoties atbalstīt Ukrainu gadījumā, ja Vašingtona nolemtu pārtraukt palīdzības sniegšanu.
Zelenska birojs paziņoja, ka prezidents piektdien dosies arī uz Vāciju, lai tiktos ar kancleru Olafu Šolcu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
