Putins ir atbildīgs par Navaļnija nāvi, paziņo Baidens

"Nekļūdieties. Putins ir atbildīgs par Navaļnija nāvi. Putins ir atbildīgs. Tas, kas notika ar Navaļniju, ir vēl viens pierādījums Putina brutalitātei. Nevienam nevajadzētu maldīties," sacīja Baidens.

Viņš piebilda, ka Putins ir "gatavs nogalināt ne tikai citu valstu pilsoņus, bet arī savus pilsoņus".

Baidens norādīja, ka "nav pārsteigts un ir sašutis" par Navaļnija nāvi. Viņš sacīja, ka Navaļnijs drosmīgi stājās pretī Krievijas varasiestāžu vardarbībai, par ko viņš tika ieslodzīts cietumā un saindēts, taču pat tas viņu neapturēja.

ASV prezidents atzīmēja Navaļnija drosmi, kurš pēc saindēšanas varēja palikt dzīvot ārzemēs, bet tomēr atgriezās Krievijā.

Viņš arī izteica līdzjūtību politiķa ģimenei. "Viņa drosme netiks aizmirsta," piebilda Baidens.

"Droši vien jūs visi jau esat pamanījuši šodienas briesmīgās ziņas. Es ilgi domāju, vai man vajadzētu šeit uzstāties vai lidot taisnā ceļā pie saviem bērniem. Bet tad es padomāju, ko manā vietā darītu Aleksejs. Un es esmu pārliecināts, ka viņš būtu šeit. Viņš būtu uz šīs skatuves," pavēstīja Navaļnija.

"Es nezinu, vai ticēt šausmīgajām ziņām, ko mēs Krievijā saņemam tikai no valdības avotiem. Jo jau gadiem ilgi, un jūs visi to zināt, mēs nevaram ticēt Putinam un Putina valdībai. Viņi vienmēr melo," sacīja Navaļnija. "Bet, ja tā ir taisnība, es gribu, lai Putins, visa viņa svīta, Putina draugi, viņa valdība zina, ka viņi tiks saukti pie atbildības par to, ko viņi ir izdarījuši ar mūsu valsti, manu ģimeni un manu vīru. Un šī diena pienāks ļoti drīz."

"Es vēlos aicināt visu pasaules sabiedrību, visus šajā zālē, cilvēkus visā pasaulē, lai mēs esam vienoti un uzveicam šo ļaunumu. Uzvarēt šausminošo režīmu, kas tagad valda Krievijā. Gan šim režīmam, gan

Vladimiram Putinam ir personīgi jāatbild par visām šausmām, ko viņi pēdējos gados ir nodarījuši mūsu valstij Krievijai," pavēstīja Navaļnija.

Kā ziņots, Krievijas opozīcijas līderis Navaļnijs, atrodoties ieslodzījumā, miris, piektdien paziņojusi vietējā ieslodzījumu vietu (FSIN) vietu pārvalde. Trešdien Navaļnija preses sekretāre pavēstīja, ka politiķis jau 27.reizi ieslodzīts karcerī.

Kā apgalvo varasiestādes, Navaļnijam pēc pastaigas esot kļuvis slikti un viņš zaudējis samaņu. Tikusi izsaukta ātrā palīdzība, ārsti mēģinājuši viņu reanimēt, taču neveiksmīgi un nācies konstatēt pacienta nāvi.

Navaļnija advokāts Leonīds Solovjovs sarunā ar laikrakstu "Novaja Gazeta" paziņojis, ka savu klientu apmeklējis trešdien un ka tad viss esot bijis "normāli". Navaļnijam nāves brīdī bija 47 gadi.

Vēl ceturtdien Navaļnijs ar video starpniecību piedalījās tiesas prāvā, kur izskatījās možs un jokoja.

Navaļnijs tika aizturēts 2021. gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma.

Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā. Nākamā gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu", bet 2023. gada augustā - 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu".

Navaļnijs decembra beigās tika pārvests uz īpašā režīma koloniju, kas 1960. gados tika uzcelta bijušās Gulaga nometnes vietā.

ANO ir satriekta par opozicionāra Alekseja Navaļnija nāvi cietumā Krievijā, apliecināja organizācijas pārstāve, vienlaikus arī mudinot Maskavu izbeigt vajāšanas.

ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) "vairākkārt paudis nopietnas bažas saistībā ar Navaļnijam izvirzītajām apsūdzībām un viņa atkārtotu apcietināšanu, kas, pēc visa spriežot, bija patvarīga", norādīja birojs.

"Ja kāds nomirst valsts ieslodzījumā, tad pieņēmums ir, ka atbildīga ir valsts. Atbildība, ko var atspēkot tikai ar neitrālu, rūpīgu un caurredzamu neatkarīgas struktūras veiktu izmeklēšanu," paziņojumā apliecināja OHCHR preses sekretāre Liza Trosela.

"Mēs mudinām Krievijas varasiestādes nodrošināt, ka šāda ticama izmeklēšana tiek veikta," viņa piebilda.

Trosela arī mudināja Maskavu "izbeigt politiķu, cilvēktiesību aizstāvju un žurnālistu vajāšanu".

Krievijas varasiestādes piektdiena pavēstīja, ka Navaļnijs, atrodoties ieslodzījumā cietumā Galējos Ziemeļos, miris.

Krievijā un daudzās citās pasaules valstīs piektdien jau notikuši pasākumi Navaļnija piemiņai. Krievijas mediji arī ziņo par pirmajiem aizturētajiem.

Krievijas režīms jāsauc pie atbildības par opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nāvi, piektdien paziņojis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Aleksejs Navaļnijs nenomira cietumā, viņu nogalināja Kremļa nežēlība un mērķis par katru cenu apklusināt opozīciju," saziņas platformā "X" ierakstījis Nausēda.

"Krievijas režīmam ir jāizjūt sekas. Tas ir jāsauc pie atbildības," uzsvēris Lietuvas prezidents.

Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis norādījis, ka "Navaļnija slepkavībai vajadzētu būt pēdējam signālam tiem, kas joprojām uzticas vēlēšanām Krievijā".

"Rietumi nedrīkst atzīt vēlēšanas Krievijā un tiem ir jānosaka sankcijas personām, kas veicinājušas šādu Navaļnija likteni," sacīts Landsberģa paziņojumā.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīms ir atbildīgs par opozicionāra Alekseja Navaļnija nāvi neatkarīgi no viņa nāves iemesliem, tādu viedokli pauda politologs Andis Kudors.

Viņš pieļāva, ka Putina pavēle nogalināt Navaļniju, ko 2020. gadā neveiksmīgi mēģināja izpildīt Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieki, nebija atcelta. Kudora ieskatā, nav svarīgi, vai opozīcijas politiķis tika nogalināts burtiskā nozīmē, vai viņš piedzīvoja veselības problēmas - var teikt, ka Putina režīms nogalināja Navaļniju, jo viņš bija bīstams gan cietumā, gan ārpus tā. Politologs atzīmēja, ka Navaļnijs cīnījās par Krievijas tiesiskumu, demokrātiskumu un citām vērtībām, kuras patlaban ar Krieviju nav saistāmas.

Taujāts, vai Navaļnija nāve ir Putina signāls citiem opozicionāriem, Kudors uzsvēra, ka Putina režīms daudzus gadus bija melu režīms, savukārt tagad tas ir kļuvis arī par baiļu režīmu. Cilvēki ir iebiedēti, jo par atzīmi "patīk" sociālajos medijos, vai par atkārtotu protestu uz ielas var nākties atbildēt ne tikai administratīvi. Tas var nonākt līdz kriminālprocesam un ieslodzījumam.

"Krievijas opozīcijas politiķim Vladimiram Kara-Murzam piespriesti 25 gadi cietumā. Tie ir Josifa Staļina laika termiņi, ko cilvēki pavadīja lēģeros. Putina režīms vairākos aspektos no autoritārisma ir "ieslīdējis" totalitārismā. Putins, protams, biedē un turpinās to darīt. Putins neapstāsies, kamēr viņu neapstādinās," sacīja politologs.

Taujāts, kuriem no iespējamiem Navaļnija nāves iemesliem politologs tic, Kudros sacīja, ka visām versijām, piemēram, opozicionāra veselības problēmām, Putina pavēlei, Putina pakalpiņu izdarībām - ir tiesības uz eksistenci, taču tas neatceļ Putina un viņa režīma atbildību par Navaļnija nāvi. Politologs pieminēja, ka salīdzinoši nesen Navaļnijs bija redzams video ierakstā, runājot un jokojot ar tiesnesi, bet šodien uzzinām, ka viņš ir miris.

"Jautājumi noteikti paliek. Es neesmu pārliecināts, ka mēs kādreiz uzzināsim Navaļnija nāves detaļas, taču tas nemainīs to, ka tā ir Putina atbildība," sacīja Kudros.

Runājot par to, vai Krievijā varētu notikt lielāka mēroga protesti, politologs skaidroja, ka Krievijā nav drošas socioloģijas un nav precīzi zināms sabiedrības noskaņojums. Situācija Krievijā tiek vērtēta no netiešiem faktoriem. Viņš atzīmē, ka Putinam ir atbalsts tā dēvētājos "vēlēšanu sultanātos", piemēram, Čečenijā, Ingušijā, Mordovijā un citos apgabalos, kur vietvalži nodrošina atbalstu gan partijai "Vienotā Krievija", gan Putinam kā valsts vadītājam.

"Grūti spriest, vai notikušais izraisīs protestus, jo vienai daļai Krievijas sabiedrības ir vienalga, daļa ir "proputinistiska", savukārt vēl viena daļa baidās kaut ko darīt tāpēc, ka var sekot asas pretdarbības," teica politologs

Krievijā un daudzās citās pasaules valstīs piektdien notiek pasākumi opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija piemiņai.

Krievijā cilvēki nes ziedus pie politisko represiju upuru pieminekļiem. Dažās pilsētās pie pieminekļiem dežurē policija.

Stihiski memoriāli izveidoti Uļjanovskā, Novosibirskā un Vjatkā, vēsta izdevums "Astra".

Platformā "Telegram" kanāls "Govorit ŅeMoskva" šim sarakstam pievieno Tomsku, Kazaņu, Iževsku, Pleskavu, Ņižņijnovgorodu, Permu, Tveru, Kirovu un Belgorodu.

Novosibirskā vietējā iedzīvotāja sarīkojusi individuālo piketu ar plakātu "Kas nākamais?".

Policisti painteresējušies, kāpēc viņa tā rīkojas, tomēr nav aizturējuši.

Vēl kāda sieviete sarīkojusi piketu Murmanskā. Viņai rokās bija plakāts ar uzrakstu: "Viņa asinis ir uz tavām rokām, Vova". Kā vēsta izdevums "Ostorožno, novosti", viņa aizturēta.

Sanktpēterburgā cilvēki nolikuši ziedus un sveces pie Solovku akmens un politisko represiju upuru pieminekļa.

Arī Maskavā cilvēki nes ziedus pie Solovku akmens. Tur dežurē policija.

Stihisks memoriāls Maskavā izveidojies Marjino mikrorajonā pie nama, kur līdz aizturēšanai dzīvoja Navaļnijs.

Maskavā piketētāja aizturēta pie Sēru sienas.

Maskavas prokuratūra izplatījusi brīdinājumu saistībā ar "aicinājumiem uz masu akcijām", vēsta "Ostorožno, novosti".

Tiesa, sociālajos tīklos nekādu aicinājumu uz akcijām tikpat kā nav. Cilvēki dodas uz piemiņas vietām pēc savas iniciatīvas.

Piemiņas pasākumi notiek arī vairākos desmitos pasaules pilsētu. Navaļnija piemiņas pasākumā pie Krievijas vēstniecības Rīgā pulcējušies vairāki desmiti cilvēku, savukārt Viļņā pasākums pulcinājis ap 300 cilvēku.