"Viņš ceļo pa pasauli, prasīdams atbalstu Ukrainai" – tā pēc emocionāla brīža, kurā apskāva NATO ģenerālsekretārsu Jensu Stoltenbergu, sacīja "Delfi" Lietuvas portāla žurnāliste Anžela Bubeljaka. Viņa ieradās Lietuvā no Ukrainas 2022. gada martā.
Bubeljaka intervēja NATO šefu tikko notikušajā NATO Aizsardzības ministru sanāksmē Briselē, Beļģijā. Foto tika uzņemts pēc šīs sarunas. Intervija tuvākajā laikā būs lasāma arī Latvijas portālā "Delfi" latviski un krieviski.
Ministru dienaskārtībā bija Alianses militārās gatavības attīstība, militārās industrijas veicināšana, kā arī citi jautājumi, kas saistīti ar spēju reaģēt uz mainīgo drošības situāciju. NATO dalībvalstu amatpersonas diskutēja par turpmākajiem soļiem Ukrainas atbalstam.
"Es vēlējos viņam pateikties par nozīmīgo atbalstu," minēja ukraiņu žurnāliste, paskaidrodama, ka, viņasprāt, Stoltenberga centieni panākt lielāku atbalstu Ukrainai stiprina visu NATO kopumā, ne tikai Ukrainas pozīcijas.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
