Austrālija nākusi klajā ar plānu, kas paredz dubultot savu lielo karakuģu floti un palielināt aizsardzības izdevumus par papildu 7 miljardiem ASV dolāru, ņemot vērā Āzijas un Klusā okeāna reģiona bruņošanās sacensību saasināšanos, raksta "France24".
Saskaņā ar plānu Austrālija iegūs 26 lielos karakuģus. Šobrīd valsts rīcībā ir 11 šādu kuģu. "Tā ir lielākā flote, kāda mums būs kopš Otrā pasaules kara beigām," sacīja aizsardzības ministrs Ričards Mārlss.
Austrālija iegūs sešas "Hunter" klases fregates, 11 vispārējas nozīmes fregates, trīs pretgaisa kara iznīcinātājus un sešus modernus virszemes karakuģus, kuriem nav nepieciešama apkalpe. Vismaz daļa flotes būs bruņota ar "Tomahawk" raķetēm, kas spēj veikt tāla darbības rādiusa uzbrukumus mērķiem dziļi ienaidnieka teritorijā.
Saskaņā ar plānu Austrālija palielinātu savus aizsardzības izdevumus līdz 2,4% no iekšzemes kopprodukta, kas ir virs NATO dalībvalstu noteiktā aizsardzības budžeta mērķa.
2021. gadā Austrālija paziņoja par plāniem iegādāties vismaz trīs ASV būvētas ar kodolenerģiju darbināmas zemūdenes. Lai gan šīs zemūdenes darbosies ar kodolenerģiju, tās nebūs bruņotas ar atomieročiem, un ir paredzams, ka tās pārvadās tāla darbības rādiusa spārnotās raķetes
Eksperti saka, ka šīs darbības novedīs pie būtiskas Austrālijas jūras spēku kapacitātes attīstības.