NATO neplāno sūtīt karaspēku uz Ukrainu, norāda Stoltenbergs

Stoltenbergs izteicies, ka "NATO sabiedrotie sniedz Ukrainai vēl nepieredzētu atbalstu". "Mēs to darām kopš 2014.gada un pastiprinājām pēc pilna mēroga iebrukuma. Taču nav plānu par NATO karaspēka izvietošanu Ukrainā," norādīja Stoltenbergs.

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico pirms došanās uz Parīzi, kur vairāk nekā 20 valstu augstākās amatpersonas apsprieda iespējas palielināt palīdzību Ukrainai, apgalvoja, ka dažas valstis apsver, vai noslēgt divpusējus līgumus par karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu, lai palīdzētu tai atvairīt Krievijas iebrukumu.

Fico piebilda, ka viņa valdība neplāno ierosināt Slovākijas karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu, taču nesniedza sīkāku informāciju par to, kuras valstis varētu apsvērt šādus nolīgumus vai ko tieši šo valstu karavīri darītu Ukrainā. Arī Slovākijas parlamenta spīkers Pēters Pelegrīni sacīja, ka Slovākija nesūtīs karaspēku uz Ukrainu.

Čehijas premjerministrs Petrs Fiala pirms došanās uz Parīzi atteicās sniegt komentārus, norādot, ka līderi tiekas, lai apspriestu iespējamos variantus, taču viņš uzsvēra, ka "Čehija noteikti nevēlas sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu".

Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien paziņoja, ka nākotnē nevajadzētu izslēgt Rietumu karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu.

Stoltenbergs aģentūrai AP norādīja, ka "šis ir Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, rupji pārkāpj starptautiskās tiesības". "Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Ukrainai, protams, ir tiesības uz pašaizsardzību, un mums ir tiesības atbalstīt Ukrainu šo tiesību aizstāvēšanā," viņš piebilda.

NATO kā alianse sniedz Ukrainai tikai nemilitāru palīdzību un atbalstu, piemēram, medicīnas preces, formas tērpus un ziemas ekipējumu, bet alianses dalībvalstis divpusēji vai grupās sūta ieročus un munīciju. Jebkuram lēmumam par karaspēka nosūtīšanu būtu nepieciešams visu NATO dalībvalstu vienprātīgs atbalsts.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien noraidīja ideju par Eiropas vai NATO valstu karavīru sūtīšanu uz Ukrainu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien Parīzē rīkotā konferencē paziņoja par jauniem soļiem Ukrainas atbalstam tās cīņā pret Krievijas iebrukumu, pat neizslēdzot Rietumvalstu sauszemes spēku nosūtīšanu, lai sasniegtu Eiropas mērķi sakaut Maskavu.

"Tas, par ko no paša sākuma vienojāmies paši un savā starpā, attiecas arī uz nākotni, proti, ka Ukrainas teritorijā nebūs nekādu karavīru, kurus tur sūtīs Eiropas valstis vai NATO valstis," Šolcs sacīja žurnālistiem.

Tāpat šajās valstīs izvietotajiem karavīriem nevajadzētu "aktīvi piedalīties kara notikumos", viņš sacīja.

Arī Polija un Čehija otrdien paziņoja, ka neplāno sūtīt karavīrus uz Ukrainu, bet uzstāja, ka visas Eiropas valstis pilnībā atbalstīs Kijivu, lai atvairītu Krievijas iebrukumu.

"Mēs neapsveram iespēju sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu, un šajā jautājumā mums ir kopīga nostāja" ar Čehiju, otrdien Prāgā kopīgā preses konferencē ar Čehijas premjeru Petru Fialu pavēstīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

"Šodien mums, tāpat kā Polijas un Čehijas valdībām, ir jākoncentrējas uz to, lai pilnībā atbalstītu Ukrainu tās militārajos centienos," piebilda Tusks.

Lielbritānijas premjerministra Riši Sunaka preses pārstāvis pavēstīja, ka briti neplāno nosūtīt uz Ukrainu lielu skaitu karavīru.

"Apvienotajai Karalistei jau ir neliels skaits personāla valstī, kas atbalsta Ukrainas bruņotos spēkus, tostarp medicīnisko apmācību nolūkos," žurnālistiem sacīja Sunaka pārstāvis. "Mums nav plānu veikt plaša mēroga izvietošanu."