Krievijas propagandas indeve: Negatīvo meklē Baltijas aizsardzības stiprināšanā

Krievijas un Baltkrievijas dezinformatoru vidū 2023. gada nogalē aktuāls temats bija Baltijas valstu investīcijas aizsardzības stiprināšanā. Pagājušā gada decembrī izskanēja informācija, ka Latvija esot vienojusies ar ASV par pretkuģu raķešu iegādi, ASV sedzot daļu no summas.¹ Notikums acīmredzami piesaistīja dezinformatoru interesi – pat ar vairākiem atsevišķiem vēstījumiem. No vienas puses, ASV gatavība segt daļu no līguma summas tiek izmantota kā "pierādījums", ka ASV visas Baltijas valstis uzlūkojot kā lielgabalu gaļu. Proti, mums pieejamās pretkuģu raķetes esot gana ērts un lēts instruments, kā īstenot provokācijas Baltijas jūras reģionā, kas starp rindām lasāms kā provokācijas pret Krievijai piederošiem kuģiem.

Savukārt, no otras puses, Baltijas valstis esot kāras izkalpoties savu Rietumu kungu priekšā, turklāt tām esot pazudis pašsaglabāšanās instinkts, līdz ar to provokācijas pret Krievijas kuģiem "neesot iespējams izslēgt". Tiesa, tiek uzsvērts, ka to nevajagot interpretēt kā Vašingtonas gatavību mūs aizstāvēt – ASV esot gatavas upurēt visas Baltijas valstis gluži tāpat kā Ukrainu.²

Līdzīgu nostāju pauda arī Krievijas parlamenta augšpalātas jeb Federācijas padomes priekšsēdētāja vietnieks Konstantīns Kosačevs. Viņš apgalvoja, ka Baltijas valstis turpināšot aktīvi izmantot ilūziju par Krievijas radītajiem draudiem attiecībās ar rietumvalstu partneriem, lai pašas netiktu aizmirstas. Viņš arīdzan pastiprināja ideju par Baltijas valstu gatavību rīkot provokācijas reģionā. Saskaņā ar viņa teikto arvien lielāka sabiedroto militārā klātbūtne Baltijas valstīs esot tam pierādījums.³

Tiesa, rietumvalstu, un galvenokārt ASV, pastiprinātā klātbūtne reģionā, tai skaitā ar to militārajām tehnoloģijām, tiek interpretēta kā slēpts ASV mēģinājums apdraudēt Krieviju. Tiek veidots vēstījums, ka ASV klātbūtne partnervalstīs jau pašā saknē nozīmē daļēju suverenitātes zaudējumu, vienlaikus ļaujot ASV izmantot svešas valstis savās interesēs. No tā izriet "slēdziens", ka Ukrainā īstenotā ASV "provokācija" esot iestrēgusi, tāpēc nevarot izslēgt ideju, ka varētu sekot jauna provokācija, piemēram, ar Baltijas jūras reģiona valstu rokām.

Nav pārsteidzoši, ka šādā kontekstā Baltijas valstis tiek pasniegtas kā teju suicidālas, proti, gatavas uz jebko savu Rietumu partneru interesēs. Taču, piemēram, Somijas dalība NATO un sadarbība ar ASV neesot skaidrojama ar "veselo saprātu", jo līdz šim ar Krieviju tai problēmu neesot bijis, līdz ar to tai neesot bijis iemesla iesaistīties "sazvērestībā" pret Krieviju. Attiecīgi tiek secināts, ka nu jau visas Baltijas jūras reģiona valstis esot ASV marionetes, kuras esot tuvredzīgi sabojājušas attiecības ar Krieviju un padarījušas sevi par potenciāliem mērķiem.

Vērts fiksēt, ka vēstures kontekstā Somijas–PSRS karš tiek dēvēts par parastu teritoriālu strīdu. Netrūkst arī Krievijas puses draudu, sakot, ka Donbasa aizsardzības jautājuma novešanai līdz "loģiskam noslēgumam" ar tā dēvētās speciālās militārās operācijas palīdzību vajadzētu kalpot par mācībstundu Baltijai un Ziemeļvalstīm.⁴

Militārie un aizsardzības jautājumi bija aktuāli arī no Baltkrievijas perspektīvas. Baltkrievijas Drošības padomes valsts sekretārs Aleksandrs Volfovičs izteicās, ka rietumvalstu pastiprinātā fiziskā klātbūtne tuvējā reģionā neliecinot par miermīlīgiem nodomiem, bet Baltkrieviju sargājot tās stratēģiskā partnerība ar Krieviju.⁵ Aptuveni mēnesi vēlāk viņš jau apgalvoja, ka pastiprinātās militārās aktivitātes Baltijas valstīs un Polijā kļūstot draudīgas. Piemēram, sistemātiski tiekot atstrādāti raķešu un aviobumbu uzbrukumi. Būtiski, ka viņš sevis teiktajā uzsvēra Krievijas un Baltkrievijas apvienotās valsts drošību.⁶

Viņa teikto pastiprina dažādi vietēja līmeņa komentētāji, sakot, ka Baltijas valstu un Polijas investīcijas militārajā drošībā un aizsardzībā vietējai auditorijai tiek interpretētas kā provokācija un draudu avots, aiz kā stāvot mūsu vēlme izkalpoties rietumvalstu priekšā. Krāsas sabiezina atsevišķi viedokļi, kuru paudēji uzskata, ka rietumvalstis varētu mēģināt saasināt situāciju mūsu reģionā pēc tam, kad Ukrainas fronte būšot "sevi izsmēlusi". Saskaņā ar šo viedokli tieši Baltijas valstīm varētu būt galvenā loma provokāciju organizēšanā.⁷ Volfovičs uzsvēra, ka Baltkrievija esot miermīlīga valsts, taču Baltkrievijai neesot citas izejas, kā vien pašai investēt savā aizsardzībā, jo Baltijas valstu un rietumvalstu kopējā agresija un radītais apdraudējums nedrīkstot tikt ignorēts.⁸

Taču nereti uzmanība tiek vērsta arī konkrēti uz pašu Baltkrieviju. Tiek uzsvērts, ka uz nepamatoti izvirzītu "apsūdzību" pamata par nelegālās imigrācijas veicināšanu tiek mēģināts izdarīt ekonomisko spiedienu uz Minsku, ierobežojot iespējas šķērsot Baltkrievijas robežu.

Savukārt vēstījums par Baltkrieviju kā de facto Krievijas okupētu teritoriju un no tā izrietošie drošības riski Baltijas valstu un Polijas informatīvajā telpā tiekot uzskatīti par pašsaprotamiem.⁹ Tiek apgalvots, ka šāda "informatīvā histērija" tiekot īstenota ar mērķi celt savu nozīmību Rietumu partneru acīs, kas palīdzot arī turpmāk saņemt dažāda veida ekonomisko atbalstu no Eiropas Savienības. Grūtības sagaidot arī Baltijas valstīs dzīvojošos baltkrievus, kuri tiekot uzskatīti par draudu avotu, kamēr Minska atkārtoti cenšoties demonstrēt savu atvērtību normālām un abpusēji izdevīgām attiecībām. Tiek arī uzsvērts, ka Baltijas valstis un Polija varot radīt draudus Baltkrievijai, vervējot savās teritorijās dzīvojošos baltkrievus.¹⁰

Atsevišķi vērts izcelt jautājumu par Baltkrievijas īstenoto migrantu plūsmu uz Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām. Baltkrievijas varas iestādes cenšas argumentēt, ka Baltijas valstis un Polija rīkojoties nehumāni, tādēļ ik gadu dzīvību zaudējot vairāki desmiti migrantu. Turklāt tiek apgalvots, ka esot situācijas, kad Baltijas valstu teritorijās bojā gājušo migrantu mirstīgās atliekas tiekot pārvietotas uz robežu ar Baltkrieviju vai pat pārnestas pāri robežai. Šādā kontekstā tiek kritizēts arī lēmums slēgt robežšķērsošanas punktus, kurus migranti nemaz neizmantojot, kas attiecīgi "pierādot", ka robežu slēgšana esot vien attaisnojums, kam neesot nekā kopīga ar patiesajiem nodomiem.¹¹

Informatīvā fona sabiezināšanai Baltkrievijas varas iestādes novembrī esot ierosinājušas krimināllietu pret Latvijas amatpersonām par noziegumiem pret cilvēces drošību. Saskaņā ar to Latvijas varas iestādes un amatpersonas tiek apsūdzētas daudzu starptautisku līgumu pārkāpšanā, sistemātiski pielietojot dažādus draudus un ietekmēšanas instrumentus "eirofašistu" garā un "soda bataljoniem" atstājot migrantu mirstīgās atliekas Baltkrievijas robežas pusē. Tiek akcentēts, ka to klusējot atbalstot Latvijas amatpersonas rasu pārākuma un autoritārisma interesēs.¹²

Jau ierasti ir dažādi sensacionāli spriedumi par lietu kārtību Latvijā un Baltijas valstīs kopumā. Krievijas Valsts domes deputāts Vitālijs Milonovs izteicies, ka Latvijas iedzīvotāju, valodas un kultūras saglabāšanai pats labākais laiks esot bijuši padomju gadi, taču valdošās elites neizdarības dēļ valsts nespējot izdzīvot un nevienu vairs neinteresējot pat Eiropas Savienības līmenī. Viņš pareģo, ka Latvijas teritorijai būšot lemts kļūt par buferzonu starp Eiropas Savienību un Krieviju, kurā dzīvošot pamatā cilvēki no Tuvajiem Austrumiem. Būtiski, ka tas notikšot ar Eiropas Savienības un ASV ziņu.¹³

Dezinformācijas vietnēm aktuāls ir arī jautājums par Ukrainas un Moldovas potenciālo dalību Eiropas Savienībā. Tiek veidota ideja, ka Baltijas valstis vadoties pēc loģikas: jo sliktāk Krievijai, jo labāk pašām Baltijas valstīm, nemaz neaizdomājoties par ilgtermiņa sekām. Proti, Ukrainas finansiālo atbalstu nākšoties nodrošināt pašām Baltijas valstīm. Bet kopumā tiek uzsvērts, ka Baltijas valstīm rusofobija un pretstāve ar Krieviju esot teju galvenais eksports, ar ko pierādīt savu eksistenci sabiedroto acīs.¹⁴

Līdzīgu vēstījumu attīstīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, sakot, ka jau ilgāku laiku Krievijai neizdodoties saskaņot apspriešanai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā tematu par neonacisma atdzimšanu Eiropā. Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstīs esot novērojams nacistiskās ideoloģijas un prakšu uzplaiksnījums. Viņš gan atzina, ka Baltijas valstis pārspējot vien Ukraina.¹⁵

Kontekstā ar starptautiskajām organizācijām vērts izcelt Krievijas ārlietu ministra vietnieka Sergeja Veršiņina teikto, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa esot kļuvusi par Krievijai nedraudzīgu institūciju. Viņš uzskata, ka to esot sagrābuši rietumnieki un izmantojot hibrīdkarā pret Krieviju, pieņemot politiski motivētus lēmumus, vienlaikus ignorējot, viņaprāt, reālas problēmas, piemēram, Latvijas pāreju uz izglītību valsts valodā.¹⁶

Pārskata periodā novērojamie Baltkrievijas attīstītie vēstījumi ir lielā mērā orientēti uz iekšējo auditoriju, tiesa, ar vienu būtisku izņēmumu. Teju visus vēstījumus caurvij ideja, ka pie Baltkrievijas un Baltijas valstu attiecību pasliktināšanās esot vainīgas tieši Baltijas valstis vai pat rietumvalstis kopumā. Daudzas vietnes, kā arī Minskas amatpersonas atkārtoti uzsver, ka pret Baltkrieviju vērstie pasākumi esot nepamatoti un nesamērīgi, kamēr Baltkrievija pati esot miermīlīga valsts, kura tieši cenšoties uzturēt attiecības kaut normālā līmenī.

Šeit daļa vēstījuma ir piemērota auditorijām ārpus Baltkrievijas un Krievijas, lai mainītu spēles noteikumus un caur to mainītu savu lomu notiekošajā. Baltkrievijas starptautiskā izolācija pastiprinājās 2020. gadā un pieņēmās spēkā pēc 2022. gada 24. februāra, samērīgi reaģējot uz Minskas vardarbīgo vēršanos pret saviem iedzīvotājiem, kā arī netiešo iesaisti karā pret Ukrainu. Saprotams, konteksts, kas skaidrotu pretdarbības ieviešanas cēloņus, netiek minēts, un tā vietā tiek trivializēts līdz centieniem iejaukties Baltkrievijas iekšlietās. Tādā veidā tiek cerēts auditorijām iegalvot, ka rietumvalstis un Baltijas valstis it īpaši esot nesamērīgi agresīvas bez jebkāda iemesla.

Tas savukārt kalpo par augsni vēstījumiem, ka Rietumiem nerūp nedz Baltkrievija, nedz arī tas, kā pret to izturas atsevišķas valstis. Pat vairāk – tas rada pamatu komentāriem par Rietumu agresīvo dabu. Tas savijas ar šī vēstījuma vērtību iekšējai auditorijai, attaisnojot režīma nodarījumus un nomelnojot Rietumus kopumā. Caur dažādiem vēstījumiem tiek veidots priekšstats, ka Baltijas valstis esot nehumānas un pat necivilizētas savos darbos.

Likumsakarīgi, tas veido izpratni, ka citas valstis ne tikai nav labākas, bet pat ir sliktākas par Baltkrieviju. Tas palīdz mazināt jebkādu Baltijas valstu vai Rietumu pievilcību valsts iekšienē, vienlaikus nomelnojot ikvienu, kura viedoklis sakrīt ar Baltijas valstu nostāju. Līdz ar to tas attaisno pašas Minskas režīma spertos soļus, jo šādā kontekstā Minska tiek attēlota kā samērīga un taisnīga, un uz sadarbību vērsta. No tā izriet galvenais secinājums, proti, Minska ne tikai nav vainīga pie notiekošā, bet ir vienīgā, kurai patiesi rūp Baltkrievija un tās iedzīvotāji.

Saprotams, ideja par savu nevainību ir izplatīta arī prokremliskajos naratīvos. Tiek uzsvērta Baltijas valstu bruņošanās, kas tiek sasaistīta ar rusofobijas izpausmēm un centieniem apdraudēt Krieviju. Tiesa, reizēm tie paši notikumi tiek pavērsti citādi, lai veidotu atšķirīgu priekšstatu. Piemēram, Latvijas un ASV noslēgtais līgums par pretkuģu raķešu sistēmu iegādi tiek atainots gan kā piemērs Latvijas agresijai, gan kā piemērs ASV agresijai. Ar to tiek konstruēts ārējā ienaidnieka tēls, kas lielā mērā ir orientēts iekšējam patēriņam iekšpolitisko mērķu sasniegšanai. Jānorāda gan, ka šis pats vēstījums tiek tēmēts arī Rietumu, t.sk. Baltijas valstu, auditorijām, lai devalvētu sabiedroto nozīmi un pievilcību un tādā veidā panāktu politisko vērtību izmaiņas vai vismaz būtisku iekšpolitisku konfliktu.

Krievijas agresīvā ārpolitika ir panākusi būtiskas izmaiņas mūsu reģiona drošības situācijā, un nu Kremlis cenšas situāciju bremzēt vai pat mainīt. Likumsakarīgi, daļa pūliņu tiek vērsta uz vietējām auditorijām, lai mazinātu to atbalstu mūsu pašu sabiedrotajiem.

Ārējā ienaidnieka konstruēšanā interesanta ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas virzienā raidītā kritika, kura savā būtībā ir identiska tai, kas tiek vērsta pret rietumvalstīm kontekstā ar Baltijas valstu rīcību. Proti, Eiropas Cilvēktiesību tiesai tiek pārmesta rusofobija tādā pakāpē, ka nu jau šāda tiesa vairs neesot uzskatāma par taisnīguma avotu, bet gan par Rietumu instrumentu hibrīdkarā pret Krieviju. No šāda pārmetuma loģiski izriet, ka institūcija sevi esot morāli iztukšojusi un tās spriedumi neesot uzskatāmi par objektīviem vai ievērojamiem, un no tā izriet dažādi vēstījumi.

Pirmkārt, tādā veidā tiek nomelnota rietumvalstu politiskā un juridiskā sistēma kopumā, tai pārmetot aklu un pat agresīvu politiski motivētu rusofobiju, no kā Krievijai esot jāaizsargājas. No tā attiecīgi izriet, ka rietumvalstīs taisnīguma neesot un ne Krievijai, ne arī tās atbalstītājiem neesot jēgas ieklausīties Rietumu viedoklī, kas noved pie otrā apsvēruma.

Otrkārt, tas liecina par centieniem preventīvi atspēkot jebkādus Eiropas Cilvēktiesību tiesas un vispār Rietumu tiesisko mehānismu spriedumus un atzinumus par Krievijas atbildību par tās nodarījumiem. Izmantojot šādu argumentāciju, Krievija cenšas atgaiņāties no jebkādām savām saistībām, piemēram, attiecībā uz savu iedzīvotāju tiesību aizsardzību, jebkādus sev neizdevīgus spriedumus skaidrojot kā politiski motivētus.

Tas arī netieši liecina par Krievijas mēģinājumiem radīt priekšstatu, ka ārpus Krievijas nav taisnīguma un to pat meklēt nav jēgas. Jānorāda, ka 2020. gadā notikušajos Krievijas konstitūcijas grozījumos tika paredzēta atruna, kas Krievijai ļauj neievērot savas starptautiskās saistības gadījumos, kad tās konfliktē ar savu nacionālo likumdošanu, kā arī jāpiemin Krievijas izstāšanās no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas, tā faktiski atsakoties ievērot Eiropas Cilvēktiesību tiesas lemto.

Piemērs par pretkuģu raķešu iegādi arī labi ilustrē, kā viens temats var tikt dažādi atspoguļots atkarībā no nepieciešamības. Viens no vēstījumiem saistībā ar iepriekšminēto līgumu ir uzsvars uz ideju, ka Baltijas valstis kopumā veicot ievērojamas investīcijas aizsardzības un drošības spēju stiprināšanā, to darot uz savu iedzīvotāju labklājības un ārvalstu parādu rēķina. Līdz ar to tiek attīstīts vēstījums par mūsu politiskās patstāvības trūkumu. Pārmetumi par izkalpošanos partnervalstu priekšā vai šovinistisku uzskatu iespaidā kopumā ir vērsti uz valsts varas nomelnošanu, mēģinot to padarīt par neprofesionālu un tuvredzīgu. To pastiprina reizumis sastopamie pārmetumi par nerūpēšanos par saviem iedzīvotājiem un to labklājību, kas vēl vairāk samazina uzticēšanos politiskajai vadībai.

Būtībā tā ir iejaukšanās Baltijas valstu iekšējās lietās, cenšoties akcentēt un pastiprināt politiskos šķēlumus un tādā veidā ietekmēt valsts politisko kursu Kremlim izdevīgā virzienā. Šādā kontekstā Kremlim ir izdevīga ne tikai prokremliski orientētu politiķu nākšana pie varas, bet arī iekšēju nesaskaņu akcentēšana, kas apgrūtina politiskās sistēmas darbu un mazina jēgpilnu diskusiju iespējamību.

----

1 Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, "Latvija un ASV paziņos par līguma noslēgšanu par pretkuģu raķešu iegādi", skat. 19.01.2024., pieejams: https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/latvija-un-asv-pazinos-par-liguma-noslegsanu-par-pretkugu-rakesu-iegadi

2 Андрей Локтионов, "Самоубийство в кредит: Латвия сможет угрожать российскому судоходству на Балтике", Rubaltic.ru, skat. 19.01.2024., pieejams:https://web.archive.org/web/20231224013321/https://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/20231222-samoubiystvo-v-kredit-latviya-smozhet-ugrozhat-rossiyskomu-sudokhodstvu-na-baltike/

3 Rubaltic.ru, "Косачев: страны Балтии будут в полный рост эксплуатировать миф о "российской угрозе"", Rubaltic.ru, skat. 19.01.2024., pieejams: https://www.rubaltic.ru/news/26122023-kosachev-strany-baltii-budut-v-polnyy-rost-ekspluatirovat-mif-o-rossiyskoy-ugroze/

4 Святослав Князев, "Безумие марионеток: США под конец года окончательно закабалили страны Балтийского региона", Rubaltic.ru, skat. 19.01.2024., pieejams: https://web.archive.org/web/20240102212117/https://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/20240102-bezumie-marionetok-ssha-pod-konets-goda-okonchatelno-zakabalili-strany-baltiyskogo-regiona/

5 Rubaltic.ru, "В Беларуси оценили риски проявления военной агрессии со стороны Польши и Прибалтики", skat.19.01.2024., pieejams: https://www.rubaltic.ru/news/27112023-v-belarusi-otsenili-riski-proyavleniya-voennoy-agressii-so-storony-polshi-i-pribaltiki/

6 RIA Novosti, "В Белоруссии сообщили о развитии инфраструктуры НАТО в Польше и Балтии", skat. 21.01.2024., pieejams: https://web.archive.org/web/20240119000124/https://ria.ru/20231220/nato-1916847721.html

7 Belta, "Литовский форпост. Зачем Литва встала на путь милитаризации и что это значит для Беларуси", Belta.by, skat. 21.01.2024., pieejams: https://web.archive.org/web/20240113223951/https://www.belta.by/world/view/vseobschaja-oborona-suvalkskij-koridor-i-razvitie-vpk-kakie-plany-stroit-litva-609264-2024/

8 Belta, "Вольфович: Беларусь никому не угрожает, но готова реагировать на вызовы и угрозы", Belta.by, skat. 21.01.2024, pieejams: https://web.archive.org/web/20240113112325/https://www.belta.by/society/view/volfovich-belarus-nikomu-ne-ugrozhaet-no-gotova-reagirovat-na-vyzovy-i-ugrozy-609221-2024/

9 Всеволод Шимов, "Блокада, вербовка, теракты: западные соседи стремятся к свержению власти в Беларуси", Rubaltic.ru, skat. 21.01.2024., pieejams: https://web.archive.org/web/20231227164856/https://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/20231224-blokada-verbovka-terakty-zapadnye-sosedi-stremyatsya-k-sverzheniyu-vlasti-v-belarusi/

10 Ibid.

11 Baltnews, "Представитель Госпогранкомитета Белоруссии: трупы погибших перемещают к нашей границе", Baltnews, skat. 21.01.2024., pieejams: https://web.archive.org/web/20231026092506/https://baltnews.com/V_Latvii/20231026/1026133646/Beschelovechnaya-politika-v-otnoshenii-bezhentsev-vzglyad-belorusskogo-gospogrankomiteta.html

12 TASS, "В Белоруссии возбудили дело против Латвии за преступления против безопасности человечества", TASS, skat. 21.01.2024., pieejams: https://web.archive.org/web/20231107203931/https://tass.ru/mezhdunarodnaya-panorama/19191457

13 Baltnews, "Это будет некая шлюзовая территория – депутат Милонов о будущем Латвии", Baltnews, skat. 21.01.2024., https://web.archive.org/web/20231108151214/https://baltnews.com/V_Latvii/20231108/1026144949/Eto-budet-nekaya-shlyuzovaya-territoriya--deputat-Milonov-o-buduschem-Latvii.html

14 Baltnews, "Лимитрофные полугосударства продают русофобию как товар: Латвия ждет Киев и Кишинев в ЕС", Baltnews, skat. 21.01.2024., https://web.archive.org/web/20231122223703/https://baltnews.com/V_Latvii/20231122/1026159987/Limitrofnye-polugosudarstva-prodayut-rusofobiyu-kak-tovar-Latviya-zhdet-Kiev-i-Kishinev-v-ES.html

15 Владислав Шабловский, "Лавров обвинил ОБСЕ в молчании по поводу нацизмана Украине и в Прибалтике", Rossiyskaya Gazeta, skat. 21.01.2024., pieejams: https://web.archive.org/web/20231208212049/https://rg.ru/2023/11/30/lavrov-obvinil-obse-v-molchanii-po-povodu-nacizma-na-ukraine-i-v-pribaltike.html

16 Baltnews, "ЕСПЧ играет одну из ключевых ролей в гибридной войне против РФ", skat. 21.01.2024., pieejams: https://web.archive.org/web/20231228100746/https://baltnews.com/V_Latvii/20231228/1026197212/ESPCh-igraet-odnu-iz-klyuchevykh-roley-v-gibridnoy-voyne-protiv-RF.html

Faktu pārbaudi līdzfinansē Eiropas Digitālo mediju observatorija (EDMO). "Delfi" ir EDMO ietvaros radītā Baltijas Iesaistes centra cīņai pret informācijas traucējumiem (BECID) līdzdibinātājs.