Eiropai jāatbalsta Ukraina tik daudz, cik nepieciešams uzvarai, uzskata EP

Kā informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, rezolūcijā, kas pieņemta ar 451 "par", 46 "pret" un 49 deputātiem atturoties, EP atskatās uz diviem gadiem, kas pagājuši kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī.

Uzsverot, kā karš ir būtiski mainījis ģeopolitisko situāciju Eiropā un ārpus tās, viņi norāda, ka Ukrainas galvenais mērķis ir uzvarēt karā, un brīdina par nopietnām sekām, ja tā nenotiks. EP deputāti arī atzīmē, ka citi autoritārie režīmi pašlaik seko līdzi kara gaitai, lai novērtētu, cik agresīvu ārpolitiku īstenot.

"Nevajadzētu paredzēt nekādus pašnoteiktus ierobežojumus attiecībā uz militāro palīdzību Ukrainai", uzsver EP, atkārtoti prasot nodrošināt valsti ar visu, kas tai nepieciešams, lai atgūtu pilnīgu kontroli pār savu starptautiski atzīto teritoriju.

EP deputāti norāda, ka joprojām ir milzīgas atšķirības tajā, cik daudz ES dalībvalstis sniedz militāro atbalstu Ukrainai, un aicina veikt nepieciešamās investīcijas Eiropas aizsardzības industriālajā bāzē. Viņuprāt, tas ir ļoti svarīgi, lai apmierinātu Ukrainas vajadzības un papildinātu arī pašas ES noplicinātos krājumus. Kā Ukrainai īpaši svarīgas EP deputāti min sarežģītas pretgaisa aizsardzības sistēmas, tālās darbības raķetes, piemēram, raķetes "Taurus", "Storm Shadow/SCALP", mūsdienīgus kaujas lidaparātus, dažādu veidu artilēriju un munīciju, dronus un ieročus to apkarošanai.

Visām ES dalībvalstīm un NATO sabiedrotajiem ik gadu būtu militāri jāatbalsta Ukraina ne mazāk kā 0,25% apmērā no to iekšzemes kopprodukta, uzskata EP deputāti, kuri arī mudina ES valstis nekavējoties uzsākt dialogu ar aizsardzības uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka munīcijas, lādiņu un raķešu piegādei uz Ukrainu tiktu piešķirta prioritāte salīdzinājumā ar citu trešo valstu pasūtījumiem. Turklāt viņi aicina ASV Pārstāvju palātu bez kavēšanās pieņemt ilgstoši iestrēgušo militārās palīdzības paketi Ukrainai.

Rezolūcijā uzsvērts, ka steidzami ir jāizveido stabils tiesiskais regulējums, kas ļautu konfiscēt ES iesaldētos Krievijas aktīvus un izmantot tos Ukrainas atjaunošanai un kompensācijām Krievijas agresijas upuriem. Krievijai ir jāuzliek pienākums samaksāt reparācijas, lai nodrošinātu, ka tā sniedz būtisku ieguldījumu Ukrainas atjaunošanā.

EP deputāti arī aicina ES saglabāt un paplašināt sankciju politiku pret Maskavu un Krievijas sabiedroto Baltkrieviju. Tam jāietver Krievijas urāna un metalurģijas importa aizliegumi ES, kodolenerģijas sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju, pilnīga embargo noteikšana Krievijas lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu importam, kā arī fosilā kurināmā un sašķidrinātās dabasgāzes importam pa jūras cauruļvadiem.

EP arī nosoda visas tās valstis, uzņēmumus, organizācijas un personas, kas palīdz Maskavai apiet ES ierobežojošos pasākumus, norādot, ka šīs graujošās darbības ir krimināli jāsoda ES mērogā.