Polija ir gatava aizsargāt visu NATO teritoriju, arī Lietuvu, kas var paļauties uz Polijas karavīriem, prezidentam Gitanam Nausēdam otrdien apliecināja Polijas prezidents Andžejs Duda.
"Šodien es runāju par kolektīvo aizsardzību, un mēs esam gatavi to darīt, prezidenta kungs, mēs esam apņēmības pilni, un esiet drošs, prezidenta kungs, Lietuva var uz mums paļauties, ja būs tāda nepieciešamība, un poļu karavīri stāsies plecu pie pleca ar lietuviešu karavīriem, lai aizstāvētu katru Ziemeļatlantijas alianses teritorijas centimetru pret naidīgu uzbrukumu," uzsvēra Duda, abiem prezidentiem vērojot Polijas armijas mācības "Dragon 2024".
Šīs mācības apliecina Polijas gatavību aizstāvēt NATO teritoriju, norādīja Duda.
"Šīs mācības demonstrē mūsu gatavību, kā jau teicu, aizstāvēt NATO teritoriju. Tas nozīmē ne tikai Polijas teritoriju, bet arī Lietuvas teritoriju un citu Baltijas valstu teritorijas, ja tas būs nepieciešams. Tas parāda, ka mēs esam gatavi to darīt, un tas arī apliecina, ka esam gatavi veikt šāda veida operācijas," piebilda Polijas prezidents.
Arī Nausēda apstiprināja, ka Duda viņam apliecinājis, ka nav nekādu juridisku ierobežojumu Polijas karaspēkam nepieciešamības gadījumā aizstāvēt Lietuvu.
"Šādu ierobežojumu noteikti nav. Kad man bija neformāla saruna ar Polijas prezidentu, un es saņēmu apliecinājumu, ka šādu ierobežojumu nav," viņš otrdien sacīja žurnālistiem, tādējādi noliedzot Lietuvas premjerministres Ingrīdas Šimonītes pagājušajā nedēļā teikto, ka juridiskie ierobežojumi Polijā "neuzliek pienākumu" sūtīt karaspēku uz ārvalstīm pat kara gadījumā, kas attiektos arī uzbrukuma gadījumā kaimiņvalstij Lietuvai.
"Polijas prezidents Duda preses konferencē skaidri pateica, ka mūsu atbildība ir kopīga par visas NATO teritorijas drošību, un nevar būt nekādu jautājumu par to, vai mēs kopīgi aizsargāsimies," sacīja Nausēda, Lietuvas premjerministres teikto nodēvējot par pārpratumu.
"Žēl, ka tā notika un ka mēs esam radījuši šo pārpratumu. Domāju, ka tagad abu valstu līderi kopā var paziņot, ka mūsu savstarpējās saistības paliek nemainīgas, ka NATO 5.pants mums visiem ir svēts un ka apņemšanās aizsargāt otras valsts teritoriju, sabiedrotā teritoriju, scenārija X gadījumā ir beznosacījumu," sacīja Lietuvas prezidents.
Reģionālie aizsardzības plāni, pēc viņa teiktā, paredz kopīgu aizsardzību neatkarīgi no nepieciešamības aizsargāt Polijas vai Lietuvas teritoriju, piemēram, ja tiek apdraudēta Suvalku koridora drošība.
"Tie ir militārās plānošanas jautājumi, un šeit nevar būt runa par juridisku neiespējamību, jo tas vienkārši un atklāti būtu pretrunā ar NATO 5. pantu un ar NATO kā kolektīvās drošības organizācijas principiem," uzsvēra Nausēda.
Viņš piebilda, ka daudzas Lietuvas un Polijas kopīgās armijas mācības atspoguļo abu valstu apņēmību aizstāvēt un aizsargāt viena otru.
"Aprīļa beigās plānotās mācības, kas koncentrēsies uz Suvalku koridoru, vēlreiz apliecinās, ka mūsu aizsardzība ir kopīga un nedalāma," piebilda Nausēda.
Savukārt Polijas premjerministrs Donalds Tusks, kurš pirmdien apmeklēja Lietuvu, sacīja, ka Lietuvas un Polijas solidaritāte ir neapšaubāma. Viņš arī piebilda, ka Polijas un Lietuvas ārlietu un aizsardzības ministri drīzumā "lems par visām detaļām, lai nebūtu nekādu komunikācijas problēmu un neskaidrību", lai izvairītos no spekulācijām šajā jautājumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
