Rietumvalstu kaujas vienību izvietošana Ukrainā cīņai pret krievu okupantiem nav apspriežama, bet ir jāatrod jauni veidi, kā cīnīties pret Krievijas iebrukumu, piektdien paziņojis Francijas aizsardzības ministrs Sebastjēns Lakornī.
Francijas prezidents Emanuels Makrons pagājušajā mēnesī izraisīja satraukumu Ukrainā un sabiedrotajos, atsakoties izslēgt jebkādu pavērsienu konfliktā, tai skaitā Rietumu karavīru nosūtīšanu, un šonedēļ viņš mudināja Rietumus nebūt gļēviem.
Francijas aizsardzības ministrs norādīja, ka ažiotāža, ko izraisīja Makrona sākotnējie izteikumi pēc 26.februārī notikušās Ukrainas Eiropas sabiedroto konferences, radušies tāpēc, ka tie izrauti no konteksta.
"Skaidri tika izvirzītas hipotēzes, bet ne par kaujas sauszemes karaspēku, kā, iespējams, te vai tur tika teikts," raidorganizācijai BFMTV sacīja Lakornī, norādot, ka Makrons vairākkārt uzsvēris, ka Francija neiesaistīsies konfliktā.
Taču ministrs aicināja aizdomāties, vai starp divām iespējām - ieroču sagādāšanu Ukrainai un iesaistīšanos karā ar Krieviju - ir darīts viss iespējamais. "Vai ir ceļi, ko mēs varam izpētīt? Jo īpaši ceļi, kas saistīti ar militāru klātbūtni?" jautāja Lakornī.
Ministrs norādīja, ka runa varētu būt par atmīnēšanu un Ukrainas karavīru apmācību Ukrainas teritorijā. "Jo vairāk Ukrainai vajadzēs iesaukt, lai palielinātu savu armiju, jo lielāka būs nepieciešamība palielināt apmācību," viņš piebilda.
Lakornī arī paziņoja, ka trīs Francijas uzņēmumi izveidos partnerības, lai ražotu un apkoptu ieročus un to rezerves daļas Ukrainas teritorijā.
Kopīgajā iniciatīvā iesaistījies bezpilota ražotājs "Delair", Francijas un Vācijas uzņēmuma KNDS Francijas filiāle "Nexter", kas ražo lielgabalus "Caesar", un Francijas sauszemes militārās tehnikas ražotājs "Arquus", kam ir līgums par bruņumašīnu apkopi.
"Mēs neesam tādā pašā situācijā kā pirms diviem gadiem", kad 2022. gada februārī Krievija iebruka Ukrainā, sacīja Lakornī, norādot, ka Kijivas vasaras pretuzbrukums nav bijis tik veiksmīgs, kā cerēja Ukrainas sabiedrotie.
Ministrs arī noradīja, ka situācija Krievijā ir mainījusies, par ko liecina pagājušajā mēnesī cietumā mirušā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija "slepkavība". Opozicionāru, pēc viņa atbalstītāju domām, nogalināja pēc Kremļa pavēles.
Makrons ceturtdien tikās ar Francijas partiju līderiem, lai izskaidrotu savu politiku Ukrainas jautājumā pirms nākamnedēļ gaidāmajām debatēm parlamentā. Vairāki līderi pēc tam pauda satraukumu par prezidenta izteikumiem, ka Francijas atbalstam Ukrainai "nav robežu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
