Budapeštas goda pilsoņa tituls Staļinam tika piešķirts 1947.gada 7.novembrī kā atzinība par to, ka padomju karaspēks atbrīvojis pilsētu no nacistiskās Vācijas okupācijas. "Ungārija var pateikties uzvarām vainagotajai Sarkanajai armijai par tās atbrīvošanu no slepkavniekiem vāciešiem un hitleriskajiem bandītiem, un var pateikties ģenerālim Staļinam par savu neatkarību," teikts tolaik pieņemtā Budapeštas municipalitātes paziņojumā.
Padomju bruņotie spēki ieņēma Budapeštu 1945.gada 13.februārī pēc asiņainām ielu cīņām, kuras ilga gandrīz divus mēnešus. Pēc kara beigām Ungārijā īsu brīdi pastāvēja daudzpartiju demokrātija, kas 1948.gadā tika nomainīta ar komunistiskās partijas varu, kura ilga līdz 1989.gadam. 1956.gadā padomju karaspēks asiņaini apsprieda tautas sacelšanos Ungārijā.
Pēc demokrātijas atjaunošanas Staļina goda pilsoņa tituls tika saglabāts tāpēc, ka tagadējā pilsētas pašvaldība netiek uzskatīta par 1947.gadā pastāvējušās municipalitātes juridisku pēcteci. Jaunā rezolūcija nevar atcelt 1947.gada lēmumu, bet tagadējā pilsētas padome var izlemt, kuru tā neuzskata par goda pilsoni.
"Staļins izdarīja smagus noziegumus pret cilvēci, Eiropu, Ungāriju, ungāru tautu, Budapeštu un Budapeštas iedzīvotājiem, un šo iemeslu dēļ viņš nav cienīgs būt par Budapeštas goda pilsoni jebkādā laikā un vietā," teikts jaunajā rezolūcijā.