Ruberva ir bijušais lielākā nemiernieku grupējuma līderis, kurš ieņēma vienu no četriem viceprezidentu posteņiem koalīcijas valdībā, kas tika izveidota pēc pilsoņu kara, pamatojoties uz miera līgumu, kas noslēdza piecus gadus ilgušo konfliktu.
Pagaidu valdība tika izveidota 2003.gada jūlijā, un šis ir pirmais gadījums, kad viena no tajā iesaistītajām partijām izstājas no valdības.
Ruberva ir tutsi pārstāvis un apvienības "Kongo demokrātijai" (RCD-Goma) līderis. Viņš norādīja, ka lēmums atkāpties no amata ir saistīts ar 160 tutsi bēgļu nogalināšanu bēgļu nometnē Burundi, kas notika 13.augustā.
Lai gan par uzbrukumu atbildību uzņēmās Burundi hutu nemiernieku grupējums Nacionālie atbrīvošanas spēki (FNL), Ruanda izvirzījusi apsūdzības Kongo Demokrātiskajai Republikai par tās armijas saistību ar šo incidentu.
Dienās, kas sekoja uzbrukumam, gan Ruanda, gan Burundi izteikušas draudus par iespējamu ieiešanu Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijā, lai vērstos pret hutu ekstrēmistu kaujiniekiem, ja Kinšasas valdība pati ar tiem netiks galā.
ICG vadītājs Gerets Evanss savā paziņojumā norādījis, ka kopš Kongo Demokrātiskās Republikas pagaidu valdības izveidošanas starptautiskā sabiedrība nav "sniegusi atbilstošu politisko un militāro atbalstu centieniem iedibināt Kongo mieru un stabilitāti".
Viņš arī vērsās pret Kinšasas valdību, uzsverot, ka "līdz šim brīdim pagaidu valdība nav izrādījusi nekādu vēlmi vai spējas risināt būtiskākās politiskās problēmas, kavējusi miera, stabilitātes un demokrātijas iedibināšanu valstī".
Evanss atzina, ka tikmēr, kamēr dažādi bruņoti grupējumi apdraud valsts stabilitāti, kaimiņvalstis situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā uztver kā draudus to interesēm un var spert soļus, kas vēl vairāk destabilizēs trauslo pārejas procesu.
Konflikti šajās trijās Āfrikas valstīs - Ruandā, Burundi un Kongo Demokrātiskajā Republikā - ir savstarpēji cieši saistīti. Bruņotie hutu ekstrēmistu grupējumi, kas bāzējas Kongo austrumu daļā, ir iesaistīti cīņās ar Ruandas un Burundi armijām, kurās abās dominē tutsi pārstāvji.
Iepriekš Ruanda un Burundi jau divas reizes ir ievedušas savu karaspēku Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijā, vajājot hutu ekstrēmistu. Otrā invāzija 1998.gadā Kongo izraisīja piecus gadus ilgušo pilsoņu karu, kurā tika iesaistītas arī vairākas citas Āfrikas valstis. Tas vēlāk kļuva pazīstams ar nosaukumu "Āfrikas pasaules karš".
Pašreizējā Kongo Demokrātiskās Republikas valdība tika izveidota, lai izbeigtu konfliktu, kurš gan tiešā, gan netiešā veidā prasīja trīs miljonu cilvēku dzīvības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!