Maķedonijas dienvidu kaimiņvalsts Grieķija iebilst pret šā nosaukuma lietošanu kopš 1991.gada, kad republika ieguva neatkarību no Dienvidslāvijas. Līdz šim to šajā jautājumā atbalstīja arī NATO sabiedrotās valstis, izņemot Turciju.
Grieķijas ārlietu ministrs Petrs Moliviatis teica, ka viņa valdība nekavējoties izteikusi protestu ASV vēstniekam Tomasam Milleram, kurš tika uzaicināts ierasties Ārlietu ministrijā, kad parādījās pirmās ziņas par ASV nostājas maiņu.
"Es izsaucu vēstnieku un izteicu neapmierinātību ar ASV lēmumu," žurnālistiem teica Moliviatis. "Līdz ar mūsu protestu es norādīju, ka šim vienpusēji pieņemtajam ASV lēmumam būs daudz negatīvu seku."
Minētais lēmums var mazināt spriedzi, kas veidojas Maķedonijā pirms svētdien gaidāmā referenduma, kas var atcelt likumu par lielākas vietējās autonomijas piešķiršanu etnisko albāņu minoritātei.
Šo likumu atbalsta NATO sabiedrotās valstis un Eiropas Savienība, kuras vēlētos, lai nacionālistu inspirētais referendums cieš neveiksmi.
Republikas nosaukums ir viens no visemocionālākajiem ārpolitikas jautājumiem Grieķijā. Maķedonija ir arī Grieķijas ziemeļu province, kur dzimis Aleksandrs Lielais. Abas kaimiņvalstis jau desmit gadus ANO vadībā risina sarunas par nosaukumu, kas būtu pieņemams abām pusēm.
Maķedonija piedalās ASV vadītajā militārajā aliansē Irākā un nesen to apmeklēja ASV aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds. Lielākā daļa grieķu iebilda pret ASV iebrukumu Irākā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!