Latvija var! Ar 'Gigi bloks' konstruktoriem bērni būvē mājas Meksikā un Austrālijā  (5)

Rakstu sērijā "Latvija var!" portāls "Delfi" stāsta par uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijas biznesā, kuru idejas pārtop inovatīvos produktos, iekaro eksporta tirgus vai pašmāju klientu sirdis. Projekts top sadarbībā ar DNB.

""Gigi bloks'' ir bērnības sapnis, jo mājās bija mazie "Lego" klucīši vai kādi citi klucīši, no kuriem var būvēt lellēm mājas vai kaut ko citu – tas, ko uz galda var salikt. Bet es vienmēr esmu gribējusi pati sev to māju uzbūvēt. Vai tad nevar lielus klučus uztaisīt?", par 2013. gadā dibināto uzņēmumu stāsta Viļuma, piebilstot, ka pirmās idejas gan neesot bijušas par kartona, bet gan putuplasta klučiem, taču to transportēšanas izmaksas būtu bijušas tik pat augstas kā ražošanas pašizmaksa, tādēļ lemts par labu kartonam. No 100 klučiem iespējams uzbūvēt divus kvadrātmetrus lielu konstrukciju, bet vēl nesalocīti kluči aizņem krietni mazāk vietas.

Viļuma "Gigi bloks" panākumus skaidro ar veiksmīgi izvēlēto darbības virzienu – iepriekš nekas tāds nav radīts un "Gigi bloks" pieder patents. Uzņēmums novērtēts arī starptautiski – 2014. gadā, vien neilgi pēc uzņēmuma ieiešanas tirgū, iegūta otrā vieta starptautiskajā konkursā "Creative Business Cup" Dānijā. Starptautiskās žūrijas novērtējums bijis kā grūdiens, kas ļāvis patiesi noticēt idejas potenciālam.

"Uz konkursu devos ar savu lielo mērķi, ka pēc trijiem gadiem [2017. gadā] mums būs 200 tūkstošu eiro apgrozījums – tad es uzskatīšu, ka veiksmīgi viss izdarīts. Mums pagājušajā gadā apgrozījums bija 154 tūkstoši. Tā kā izaugsme ir daudz lielāka. Mana pieredze rāda, ka, ja tu sev neticēsi, kurš cits tev ticēs," saka Viļuma, kurai "Gigi bloks" ir pirmais uzņēmums.

2016. gadā uzņēmumam izdevies pārpildīt apgrozījuma plānu, neraugoties uz to, ka nenotika cerētā investora piesaiste. "Līgums bija noformēts, viss bija izdarīts. Vienā mirklī es tomēr pateicu "nē", jo vairāki līguma noteikumi līdz galam neapmierināja. Ar smagu sirdi nāca tas "nē". Es domāju – no abām pusēm. Tas bija tāds smags lēmums, bet, šobrīd es domāju, ka arī pareizs," stāsta uzņēmuma vadītāja. Šobrīd "Gigi Bloks" vairs nav investora meklējumos, taču ir atvērti piedāvājumiem.

Taujāta par to, vai rotaļlietu biznesam ir sarežģīti piesaistīt investīcijas, viņa uzsver, ka šī industrija pasaulē apgroza miljardus: "Rotaļīgi izklausās, bet tas viss ir ļoti nopietni. Līdz ar to ir visas iespējas piesaistīt investīcijas, vajadzīga ir ideja, plāns, kā to realizēt un jābūt pārliecībai."

"Tas arī ir tas, ko investori sajūt – vai tu būsi īstais. Jo viņš jau investē cilvēkā – bizness nāk no tā cilvēka," klāsta Viļuma.

Pasaules tirgu iekarošana nebūtu iespējama bez regulāras dalības rotaļlietu izstādēs. Pirmā izstāde ar "Gigi bloks" stendu bijusi tepat Rīgā un Viļuma uz to devusies ar nelielu skepsi: "Man likās, ka izstāde ir tāds dinozaurs – aizgājis, nomiris, kurš tur vispār brauc." Taču, pirmo reizi ierodoties starptautiskajā rotaļlietu izstādē Nirnbergā, Vācijā, tās apmēri pārsteiguši, liekot pat nodrebēt. "Tad es sapratu, ka tas viss ir daudz lielāks nekā te Latvijā šķiet," viņa atceras.

Ikreiz pēc izstādes sākas gada aizņemtākie mēneši, kad nepieciešamas papildu darba rokas, kuras ne vienmēr ir viegli atrast, jo darba apjoms ir mainīgs: "Piemēram, šodien partneris uzraksta, ka vajag daudz [produktu] un ātri. Tad mums vajag cilvēkus. Ļoti bieži ir bijuši gadījumi, kad mēs – ofisa darbinieki – dodamies strādāt uz noliktavu, jo vienkārši nav darbaspēka."

Vēl 2015. gada novembra beigās Viļuma bija vienīgā darbiniece uzņēmumā, bet pērn darbā pieņemti vēl trīs cilvēki, kā arī piesaistīti ārpakalpojumi, piemēram, sociālo tīklu menedžmentam. Tāpat atrastas jaunas – plašākas – biroja un noliktavas telpas Rīgā. Viļuma atminas, ka, sākot uzņēmējdarbību, strādājusi pavisam nelielā birojā, kas vienlaikus bija arī noliktava – galds starp "Gigi bloks" kaudzēm. "Negribējās jau arī riskēt un ņemt lielas telpas, kuras tajā brīdi vēl nevajadzēja," stāsta uzņēmēja. Tagad birojs ir plašs un gaismas pilns – vietas pietiek arī Viļumu ģimenes mīlulim – sunim Baironam – kas paslēpies zem saimnieces darbagalda. Noliktava atrodas netālu – vien pāris minūšu gājiena attālumā.

Taujāta par nākotnes plāniem, uzņēmuma vadītāja atklāj, ka apsver arī Latīņamerikas un Dienvidāfrikas tirgu apgūšanu. Domāts arī par Āziju, taču šis tirgus prasa īpašu sagatavošanos: "Mums ir jādomā par produkta specifiku teritorijās, kur ir augsts mitruma līmenis. Produkts ar to materiālu, kāds tas ir šobrīd, īsti nestrādā. Mums padomā no nedaudz savādāka materiāla veidot klucīšus – tas ir modernais kartons, kas pārklāts ar kaut kādu šķidrumu, kas, protams, nav polietilēns." Šāda veida klučus uzņēmums apgrozībā varētu laist 2019. gada otrajā pusē.

Kā pastāstīja uzņēmuma "Foboss viens", kam pieder viens no plašākajiem rotaļlietu veikalu tīkliem Latvijā – veikali "Lāčuks" –, izpilddirektors Jānis Jurģelis, rotaļlietu tirgus šobrīd ir stabils. Tāpat stabilu tirgus daļu – aptuveni 6 % – aizņem attīstošās rotaļlietas. ''Konkrētais ražotājs ir stipri nišēts. Viņam ir specifiski pārdošanas veidi un sava kapacitāte tirgū, tādēļ, protams, ir jāraugās uz lielajiem tirgiem, kur kapacitāte ir pavisam cita,'' runājot par "Gigi bloks" pauž Jurģelis, uzsverot, ka, piemēram, ASV tirgus patērētāju pirktspējas ziņā ir vismaz divas reizes jaudīgāks nekā Eiropas tirgus.

""Brand buildings" [zīmola veidošana – aut.] ir svarīgs, bet domāju, ka viņi savu ir izdarījuši. Mammas viņus zina," vērtē Jurģelis, piebilstot, ka cilvēkiem ir interese gan par ekoloģiskām, gan Latvijā ražotām rotaļlietām.

"Gigi bloks" kluči gan nav paredzēti vien rotaļām vaļas brīžos – pirms pāris nedēļām bērnudārzā "Oāze lieliem un maziem", Rīgā, sākta īpašas metodoloģijas izmēģināšana, kurā, liekot lietā "Gigi bloks", bērni apgūst dažādas izglītības programmā noteiktās prasmes.

''Esam izstrādājuši metodoloģiju "Gigi bloks'' izmantošanai bērnudārzos, pirmsskolas izglītības iestādēs kā instrumentu, caur kuru apgūt vajadzīgās prasmes un tēmas, ko prasa valsts. Šobrīd notiek aprobācijas process, bet mēs viennozīmīgi redzam to, kā milzīgu vidi, kur ''Gigi bloks'' var izpausties,'' klāsta uzņēmuma vadītāja.

Šobrīd reālajā bērnudārza vidē tiek testēts simts uzdevumu komplekss, kas iepriekš izmēģināts ar vairākiem bērniem mājas vidē.

''Pieaugušais var vienu lietu izdomāt, bet bērni atradīs simts dažādus citus variantus. Tad es sapratu, ka nevajag aprobežoties ar to, ka mēs bērnudārzos dodam foršu rotaļlietu. Jā, brīvā laika rotaļlieta ir ļoti vajadzīga. Bet tik pat labi tā var kļūt par fokusa instrumentu, ar ko var apgūt dažādas prasmes,'' stāsta Viļuma.

Liels palīgs produktu attīstībā bijusi Viļumas meita, kura izmēģinājusi ne vienu vien klucīša prototipu, krītiņu komplektu un uzlīmes. "Tas mums ļāva saprast, kāds ir bērna domu gājiens. Viņa piedalījās arī krītiņu izvēlē. Jo man jau ir cita domāšana, citas prasības, cits spēks, ar kādu es spiežu uz tā kartona," atceras Viļuma, smejoties piebilstot, ka meita ir viņas "art department" ["mākslas departamenta"] vadītāja.

"Radošie cilvēki ir tie, kuri rada jaunas lietas, ne tikai tie, kuri dzied, dejo vai skaisti zīmē. Radošums izpaužas jebkurā jaunradē. Pasaules tendence diemžēl ir tāda, ka nu jau gandrīz trīs desmitgades radošums bērnos mazinājies, jo apkārtējā vide to neveicina. Viņiem iedod gatavus gadžetus, risinājumus, rotaļlietas ar instrukcijām, kur viņiem pašiem nav jādomā, bet jāseko līdzi kaut kādiem soļiem. Mēs ["Gigi bloks"] ejam tajā virzienā, lai produkts palīdzētu bērnam attīstīties, lai viņš spētu radoši realizēt to, kāds viņš ir savā būtībā, nevis viņu ielikt kaut kādā rāmīti," stāsta Viļuma.

Marine Krasovska, DNB bankas Uzņēmumu risinājumu pārvaldes vadītāja: "Pateicoties tehnoloģiju attīstībai un alternatīviem finansēšanas veidiem, pašlaik biznesa uzsācējiem investīciju piesaistes iespējas ir plašākas nekā jebkad. Riska kapitāla fondi, "crowdfunding", valsts atbalsts, akcelerācijas fondu programmas, biznesa eņģeli – tā ir tikai daļa no iespējām. Galvenais – biznesa idejai jābūt ekonomiski pamatotai, un tai jārisina reālās klientu vajadzības.

Jauno inovatīvo projektu finansēšana agrīnā stadijā ir specifiska niša, jo saistīta ar lielākiem riskiem, un katrā attīstības fāzē ir dažādas finanšu vajadzības. Pašu uzkrājumi ir visvienkāršākais finansēšanas veids, taču mūsu klientu pieredze rāda, tie ne vienmēr pieejami pietiekamā apjomā, lai īstenotu projektu.

Jauns un inovatīvs projekts parasti iziet caur vairākām attīstības fāzēm, taču dažos gadījumos arī kādai pārlec pāri:

1. "Pirms-sēklas" fāzē uzņēmējam jau ir idejas vīzija un skatījums arī par to, kādiem klientiem tā ir domāta, bet nav priekšstata, kā to virzīt tirgū un kāds varētu būt tehniskais izpildījums. Šajā fāzē palīdz biznesa inkubatori – tā ir iespēja saņemt idejas novērtējumu, konsultācijas par iespējamo biznesa modeli, turklāt inkubatori nodrošina ar aprīkotām telpām, stāsta par finansēšanas iespējām.

2. "Sējuma" fāzē jaunais uzņēmums aktīvi tērē naudu: nodarbojas ar tirgus izpēti, strādā pie prototipa izveidošanas, testē ideju potenciāliem klientiem, veido investīciju plānus. Kā finanšu atbalstu var minēt drīzumā pieejamo Ekonomikas ministrijas izstrādāto programmu "Akcelerācijas fondu finansējums" inovatīviem jaunajiem uzņēmumiem, kas domāts biznesa modeļa izpētei, koncepta izstrādei, jauna produkta un prototipa attīstīšanai. Investīcijas būs pieejamas kā aizdevuma, tā arī kvazikapitāla un pašu kapitāla ieguldījumu veidā.

3. Līdz sākotnējam biznesam nonāk ne visi jaunuzņēmēji. Šajā posmā uzsācēji jau izaug no inkubatora un sāk iekarot tirgu. Par nozīmīgu investoru var kļūt biznesa eņģeļi, kas ir gatavi ne tikai investēt uzņēmuma kapitālā, bet arī atbalstīt idejas autorus ar padomiem. Biznesa eņģeļiem ir eksperta zināšanas konkrētā jomā, tie ir gatavi parādīt, kā ātrāk tikt pie ienākumiem, dalīties ar kontaktiem un mazināt riskus. Papildus tam uzņēmējiem ir iespēja saņemt finanšu atbalstu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras daļējai izmaksu segšanai jaunu produktu attīstībā.

4. "Ekspansijas" fāze: ja ''start-up'' jau nodrošina plānotus finanšu rādītājus un aktīvi darbojas mērķa tirgū, tad noteikti plāno straujāku to palielināšanu un plašāku investīciju programmu. Ja uzņēmēji ir pierādījuši savas idejas dzīvotspēju, tiem ir iespējas pieteikties citām atbalsta programmām, piemēram, pie "ALTUM".

5. "Exit" fāzē ir panākta stabilitāte, notiek stratēģisko investoru meklēšana, daļu izpirkšana no biznesa eņģeļiem vai arī veiksmīga uzņēmumu pārdošana. Tas ir stabils peļņu ģenerējošs uzņēmums ar biznesa struktūru, atstrādātiem procesiem, savu vietu tirgū un pieredzējušu komandu. Šajā fāzē svarīgi izveidot ilgtermiņa uzticīgas attiecības ar banku kā ar finanšu padomdevēju. Ilgtermiņa attiecības nodrošina līdzsvarotu uzņēmuma darbības izaugsmi un pārdomātas investīcijas.''