Latvija var! 'Gercini' izstrādā unikālu elektrības 'sargsuni'  (25)

Rakstu sērijā "Latvija var!" portāls "Delfi" stāsta par uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijas biznesā, kuru idejas pārtop inovatīvos produktos, iekaro eksporta tirgus vai pašmāju klientu sirdis. Projekts top sadarbībā ar DNB.

Gadu laikā izmaiņu uzņēmumā bijis ne mazums, jo nācies pielāgoties tirgus tendencēm. 1993. gadā "Gercini" dibināts kā ģimenes uzņēmums augļu audzēšanai un pārstrādei. 2007. gadā tas pārkvalificēts, un uzsākta pārtikas ražošanas iekārtu izgatavošana. Dažādu iekārtu metāla detaļas izgatavoja un sametināja ārpakalpojumu veidā piesaistīti sadarbības partneri, savukārt visus elektronikas risinājumus un iekārtu "smadzenes" jeb kontrolieri, kas to vada, izstrādāja Uldis un viņa dēls Ivars, kurš Latvijas Universitātē apguvis programmēšanu. "Gercini" radītais kontrolieris izpelnījies starptautisku atzinību – 2015. gadā uzņēmums bija "Vācijas Tautsaimniecības balvas Latvijā'' finālistu vidū.

Šobrīd gan "Gercini" ar iekārtu izstrādi vairs nenodarbojas, jo uzmanība fokusēta jaunajam produktam – energomonitoringa iekārtai "GDog", kurai Uldis redz lielu potenciālu. Par jauno ierīci viņš stāsta ar entuziasmu. Rodas iespaids, ka lielāko prieku uzņēmējam sagādā iekārtu radīšanas process.

''16 gadi – tas jau tomēr ir periods, kas drusku nogurdina. Pārtikas ražošana nav viegla maizīte. Tā liekas – visi ēd, un ir liels pieprasījums. Tā nav. Pārtikas ražošanā ir ļoti liela konkurence, ļoti augstas prasības. Tā kā bija jāiet cauri smagam posmam,'' laiku uzņēmuma vadībā atminas Uldis.

Paralēli "Mildai" eksistēja arī "Gercini", taču uzņēmums nebija aktīvs. Ideja par iekārtu izstrādi radās, kad "Mildas" vajadzībām meklēta ražošanas iekārta. Izrādījās, ka tieši tāda, kāda nepieciešama, neeksistē, tādēļ Uldis un Ivars to izgatavoja paši. Uzņēmējs atzīst, ka daudziem ražotājiem Latvijā nepieciešamas iekārtas, kas vienlaikus spēj veikt vairākas funkcijas, piemēram, fasēt, pildīt dažādas masas dažādu tilpumu traukos un skrūvēt korķīšus. Viņš ir pārliecināts, ka pašu pieredze pārtikas ražošanā ļāvusi izprast klientu vajadzības un radīt labākos risinājumus.

''Tā mēs sākām taisīt iekārtās. Uztaisījām Latvijā vairāk nekā 20. Lielākā ir "Balticovo", kur mēs uztaisījām ātrgaitas olu masas pildīšanas līniju. Tā šobrīd tur vēl strādā. To pabeidzām 2012. gadā. Viņi tur fasē pankūku masas, olu šķidrās masas, un vēl nesen man zvanīja un uzdeva jautājumus, jo izdomājuši ražot jaunus produktus, un vaicāja, vai varēs pildīt,'' stāsta Uldis, piebilstot, ka joprojām saņem piedāvājumus šāda veida projektiem, taču tos atsaka, jo visa uzmanība tiek veltītā "Gercini" jaunā produkta – energomonitioringa iekārtas "GDog" – attīstībai.

Lai saprastu, kas mājā nogājis greizi, viņš nolēmis iegādāties ierīci, kas reģistrētu saimniecībā notiekošo: "Kaut ko atradu, zvanīju un meklēju, ko tas [elektromonitorings] var izdarīt, un sapratu, ka ar to nevar izdarīt to, ko vēlos." Tā arī radusies ideja – jātaisa pašiem.

"Tad es iesaistīju Ivaru, un viss sākās. Mēs uztaisījām pirmo energomonitoru sev. Taisījām, jau uzreiz domājot par nākotnes produktu. Sev jau īsti tā kā nav vērts, bet es domāju – ja tas man ir svarīgi, tad tas citiem arī varētu būt svarīgi,'' stāsta Uldis, piebilstot, ka ar paštaisītās ierīces palīdzību izdevies atklāt bojājumu ūdensapgādes sistēmā un rezultāta rēķins par elektrību sarucis par 70 eiro – patēriņš samazinājās no 700 kilovatstundām līdz 300 kilovatstundām mēnesī.

"GDog", ko savā ziņā var dēvēt par elektrības ''sargsuni", ir neliela balta plastmasas kastīte, kas ļoti atgādina bezvadu interneta rūteri. To papildina melns vads un skava, kas apliekama ap vadiem caur kuriem skrejošo elektrību jāmēra. Uldis stāsta, ka ar šo ierīci uzņēmums savā ziņā aizsteidzies laikam pa priekšu, jo tai nepieciešams bezvadu internets, kas ne visur ir pieejams. Tiesa gan šobrīd izstrādes procesā ir "GDog" elektromonitorings, kas būs savienojams ar "vadu" internetu. Šāds ierīces modelis tirgū tikšot laists jau šogad.

Viens no lielākajiem gandarījumiem Uldim ir uzņēmuma "Latvenergo" atzinīgais novērtējums – viņi saskatījuši "GDog" potenciālu un jau gadu ir "Gercini" sadarbības partneri. Ar "Latvenergo" pārstāvjiem Reņģu ģimene sastapusies 2015. gada izstādē "Vide un enerģija", bet pēcāk uzaicināti uz kompānijas energoefektivitātes centru Jūrmalā, kur prezentējuši energomonitoringa iekārtu. "Mēs domājām, ka "Latvenergo" būs tā kompānija, kurai mēs tā kā kāpjam uz kājas virsū, bet nē," stāsta Uldis, "viņi izmanto mūsu energomonitoringus un piedāvā saviem klientiem Latvijā tos gan iegādāties, gan nomāt."

Elektromonitoringa ierīces tiek ražotas arī citviet pasaulē, taču tās nesniedz tik plašas iespējas, kā "GDog", apgalvo Uldis: ''Patiesībā tie kvalitatīvie ir diezgan dārgi un katram ir savas negatīvās puses. Piemēram, ir viens labs energomonitorings, bet tas spēj sekot līdzi vienai fāzei. Mums ir ierīces ar četrām un ar astoņām klemmēm, tātad mēs varam uzlikt sadalītāju un redzēt līdz pat astoņām patērētāju grupām.''

"GDog" energomonitorings sniedz informāciju par to, kā saimniecībā tiek tērēta elektrība, un Uldis skaidro, ka, gudri izmantojot šos datus, iespējams noteikt, kas kopumā notiek saimniecībā. Viņš uzsver, ka īpaši noderīgi tas ir uzņēmumiem, jo ar iekārtu iespējams noteikt ārpus darba laika darbojošos elektrības patērētājus, ierīces, apgaismojumu, ko aizmirsts izslēgt, bojātās iekārtas un inženiertīklus. Tāpat tas esot labs palīgs produktu pašizmaksas aprēķinā. Saskaņā ar Ulda pausto īsākais laiks, kurā kādam uzņēmumam atmaksājusies "GDog" iegāde ir vien desmit dienas, tagad ļaujot ietaupīt 14 tūkstošus eiro gadā.

"Tas ir produkts, ko mēs vērtējam kā ļoti perspektīvu un domājam, ka tam ir nākotne ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē," pārliecināts ir Uldis. Tiesa gan, šobrīd "GDog" vēl nav sācis iekarot pasaules tirgu: "Mums vajag nostiprināt produktu Latvijā. Mums vajag gūt pašiem 100 % pārliecību, ka nav nekādu posmu, ko vajadzētu uzlabot."

Taujāts par to, kad vēlētos sākt "GDog" izplatīšanu ārzemēs, Uldis smejot nosaka, ka "mums gribētos, lai tas notiek vakardien", bet tad viņš nopietni piebilst: "Es domāju, ka tas būs vēl kāds gads un tad mēs varēsim būt droši." Uzņēmējs gan uzsver, ka ārpus Latvijas vēlas doties ar vairāk nekā vienu produktu.

Kā portālam "Delfi" pastāstīja Latvijas "Start-up" uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka, veids, kā iziet pasaules tirgū, katram uzņēmumam ir atkarīgs no kompānijas izraudzītās komunikācijas stratēģijas, proti, skaļi par sevi ziņot visiem vai mēģināt tieši uzrunāt potenciālo klientu. Viņa norādīja, ka labs veids, kā par sevi pastāstīt citiem ir dažādas starptautiskās konferences. Tāpat var veikt dažādas sabiedrisko attiecību aktivitātes un uzrunāt pasaules medijus. Kā noderīgu rīku konkrētas auditorijas uzrunāšanai viņa minēja arī "Google'' reklāmas.

Ārzemju tirgos uzņēmuma vadība plāno doties ne vien ar "GDog" elektromonitoringu, bet arī viedo vadības sistēmu, kas ļauj attālināti vadīt mājas vai uzņēmuma elektrības patērētājus, piemēram, tos ieslēgt un izslēgt.

"Viedā vadība no planšetdatora, datora, no jebkuras ierīces ļauj vadīt mājas vai uzņēmuma patērētājus – slēgt iekšā, ārā. Uzstādīt režīmus – cikos, cik ilgi un kad jāieslēdz, jāizslēdz, no kādām temperatūrām vai citiem parametriem vadoties. Pats klients uzstāda šo konfigurāciju un pasaka, kā mājas vai saimniecības vadībai būs strādāt," par viedo vadību stāsta Uldis.

Uzņēmums jau īstenojis vairākus šādus projektus, tostarp zemnieku saimniecībā "Bušas", kur ar viedo vadību tiek kontrolētas siltumnīcas – atkarībā no laikapstākļiem un gaisa temperatūras sistēma pati atver un aizver logus.

"Viņiem ir 10 siltumnīcas, kurās ir ierīkoti vadības mehānismi un ir mūsu izgatavotā meteostacija, kas "skatās" vēja virzienu, stiprumu, gaismas intensitāti, mitrumu, to, vai ir lietus. Un tad šo informāciju sūta uz serveri. No tā tiek nosūtīta komanda uz izpildmehānismiem. Ja spīd saule un ja ir vējš no ziemeļu puses, tad ver vaļā logu līdz trešdaļai piektajā siltumnīcai. Ja kādreiz to darīja strādnieki – skrēja un taisīja logus vaļā, ciet –, tad tagad to visu dara automātika," klāsta Uldis.

Viena šāda projekta izstrāde ilgst aptuveni gadu. "No idejas līdz realizācijai ir garš process, tas nav tā "hop-hop" uztaisi un ir. Ir ļoti daudz korekciju, testu, pārbaužu, pārbūvju. Tas ir process, kas nav vienkāršs. Salodēt jau varētu pāris dienās," stāsta Uldis. Viņš atklāj, ka nereti gadās spert ''divus soļus uz priekšu un vienu atpakaļ'', jo kāds no risinājumiem tomēr realitātē nedarbojas, kā plānots.

Uldis atzīst, ka vislielākais gandarījums ir apziņa – viņa uzņēmuma radītais produkts ir noderīgs.

Ja iepriekšējos gados "Gercini" apgrozījums bija ap 200 tūkstošiem eiro, tad 2015. gadā tas noslīdēja līdz 63 tūkstošiem. Taujāts par to, vai ir apmierināts ar pērnā gada finanšu rādītājiem, Uldis atbild noliedzoši un vaicā, vai gan uzņēmējs kādreiz var būt apmierināts ar peļņu. "Es nezinu, kādai būtu jābūt situācijai, lai es būtu apmierināts. Ja palikšu apmierināts, tad man jāiet pensijā," viņš nosaka.

Uldis sarunas beigās arī atklāj, ka viņam nebūtu iebildumu pārdot "GDog" projektu, ja tam atrastos atbilstošs pircējs. Smaidot viņš nosaka: "Tad mēs ķertos pie kā cita."

Ilze Pāne, DNB bankas Mazo uzņēmumu pārvaldes vadītāja

"Gercini" patīkami pārsteidz, ka, būdams neliels uzņēmums, spēj darboties mašīnbūvē – izgatavot sarežģītas un daudzveidīgas iekārtas pārtikas rūpniecībai, tostarp gan to mehāniskās daļas, gan kontrolierus, kas ir elektroniskas ierīces. Nenoliedzami, ka "Gercini" darbinieku iepriekšējā ilgstošā pieredze, vadot pārtikas rūpniecības uzņēmumu, noved pie acīmredzamas sapratnes, kas šādiem uzņēmumiem ir nepieciešams. Saliekot kopā pieredzi, zināšanas un neizsīkstošu radošumu, ir tapuši produkti ar aktuālu mūsdienu vajadzību – tie atbilst potenciālo klientu nākotnes uzvedības modelim, kad aizvien vairāk ienesam digitalizāciju savā ikdienā, lai samazinātu resursu izlietojumu gan mājsaimniecībās, gan uzņēmumos.

Ja skatāmies no inovāciju viedokļa, tad šai laukā gan Eiropā, gan pasaulē jau ir pionieri. Taču tas, kas dod pievienoto vērtību šim uzņēmumam, ir vēlme izprast, iedziļināties vietējā biznesa specifikā un spēja pielāgot produktu.

Valmieras reģiona specializācija Latvijas ekonomikā ir radīt ļoti drosmīgus un eksperimentēt gatavus mašīnbūvētājus.

Šim pakalpojumam varētu būt pateicīgs laiks tā popularizēšanai sakarā ar ES fondu atbalstītām energoefektivitātes iniciatīvām, tostarp daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmām un industriālo objektu energoefektivitātei (CFLA). Šim produktam vēl plašākas perspektīvas parādās, ja palasām ES prasības uz energoefektivitāti – "Energoefektivitātes direktīvu", kas tiek ieviesta Latvijā.''