Latvija var! Ģimenes uzņēmums, kas mālu nogādā prestižākajos restorānos

Rakstu sērijā "Latvija var!" portāls "Delfi" stāsta par uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijas biznesā, kuru idejas pārtop inovatīvos produktos, iekaro eksporta tirgus vai pašmāju klientu sirdis. Projekts top sadarbībā ar DNB.

"Vaidava Ceramics" ir Baložu ģimenes uzņēmums, kura pirmsākumi meklējami vēl laikā pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas. Vaidavas māla bļodas ar latvju rakstiem, šķiet, vismaz redzējis, ja ne savās rokās turējis, ir ikviens. Tiesa gan, šobrīd tās tiek ražotas vien periodiski, jo par prioritāti kļuvusi dizaina trauku kolekcija "Zeme", kas simbolizē uzņēmuma jauno konceptu – atgriezt māla trauku uz mūsdienīga cilvēka galda.

Vaidavas ezers ir vien pāris minūšu gājiena attālumā, un laikā, kad koku zaros nav lapu, to itin labi var saskatīt arī no ražotnes. Vaidavas trauki tiek gatavoti no Latvijas sarkanā māla, ko iegūst Liepas atradnēs – aptuveni 30 kilometru attālumā no darbnīcas. Ikkatrs no Vaidavā radītajiem traukiem ir meistara roku apglaudīts, tādēļ to apakšā lasāms "Handmade in Latvia" ("Ar rokām izgatavots Latvijā"). "Vaidava Ceramics" šobrīd nodarbina 15 cilvēkus. Vaidavā netiek ražoti vien trauki, bet arī puķupodi, un savulaik tapušas arī, piemēram, lustras un milzīgas vāzes. Šobrīd uzņēmuma portfelī ir aptuveni 100 produktu.

Pērn "Vaidava Ceramics" apgrozījums sasniedza gandrīz 200 tūkstošus eiro, taču Mika iecere ir tuvāko trīs, četru gadu laikā to dubultot un panākt, ka aptuveni 70% saražotās produkcijas tiek eksportēti. Vienlaikus gan viņš uzsver, ka uzņēmuma plānos nav kļūt par milzīgu rūpnīcu, kur trauki tiek ražoti automātiski, bet gan veiksmīgi attīstīt ģimenes uzņēmumu, kurā tiek ražoti trauki "ar stāstu".

Keramikas ražotne Vaidavā izveidota 1980. gadā un nodarbināja 30 darbinieku. 1985. gadā ražotnes vadību ar mērķi to sakārtot pārņēma jaunais inženieris Jānis Balodis, kurš beidzis RTU ķīmijas fakultāti un iepriekš strādājis "Valmieras stikla šķiedras" attīstības nodaļā. "Tas bija laiks, kad ražotnēs drusciņ sāka skaitīt, ko ražo, kur pārdod un cik tajās iztērē naudu. Viņš tika uzaicināts kā jauns un perspektīvs vadītājs, lai savestu ražošanu kārtībā. Tajos piecos gados kopš 80. gada tāds paliels bardaks te bija," par tēva lēmumu pieņemt darbu keramikas rūpnīcā stāsta Miks.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Jānis ražotni privatizēja un nu jau vairāk nekā 20 gadu tas ir Baložu ģimenes uzņēmums, kurā savu artavu devušas arī visas ģimenes atvases. "Visi trīs maziņi ap šo ēku esam uzauguši un mācījušies darbu šeit. Pavadījuši visas apzinīgās vasaras, gan kaplējot bietes, gan arī peldoties Vaidavas ezerā," atminas Miks. Šobrīd no trim brāļiem uzņēmumā darbojas vien Miks, taču vēl pirms pāris gadiem pie uzņēmuma vadības stūres viņš bijis kopā ar brāli Uģi.

"Vaidava Ceramics" bija Mika pirmā darba vieta laikā, kad viņš Vidzemes Augstskolā studēja biznesa vadību. Pēc tam gan viņš pārcēlies uz Rīgu un Vaidavā atgriezies pirms aptuveni četriem gadiem. "Jaunākais brālis šeit ļoti aktīvi kopā ar tēvu vadīja laika posmā, kad es biju Rīgā un strādāju pilnīgi kaut kur citur," viņš stāsta, piebilstot, ka otrreiz atgriežoties ražotnē, uzreiz izvirzījis mērķi par eksporta tirgu iekarošanu.

"Uzņēmums veiksmīgi dzīvos un turpinās attīstīties, ja ies ārpus Latvijas un radīs traukus, kas būs interesanti ne tikai latviešiem, bet arī eksporta tirgos. Pirmais solis bija kolekcijas "Zeme" veidošana," stāsta Miks. "Ceļu tā sāka pirms diviem gadiem kā trīs bļodu komplekts baltā krāsā. Šobrīd izaudzis jau apmēram līdz 30 vienībām trijās krāsās. Tas ir jaunais virziens."

Sarkanā māla bļodas, kas izgatavotas terakota tehnikā, šķiet neparasti gludas. Izrādās, īpašā trauku apstrāde, neļauj tiem absorbēt ūdeni, tādēļ tos droši var mazgāt trauku mazgājamajā mašīnā. "Paņemot rokās trauku, cilvēks nonāk tiešā saskarē ar Latvijas zemi. Tā arī tapa kolekcijas nosaukums," skaidro Miks.

Aptuveni 1000 kvadrātmetru plašajā ražotnē slejas neskaitāmi augsti plaukti – dažos no tiem žūst "svaigi" šķīvji, citos dziest no krāsns izņemtas bļodas, kas gaida tālāko apstrādi. Ražotnes ēka agrāk bijis vien liels šķūnis, kurā savulaik pat dzertas kāzas, tostarp vienai no uzņēmuma ilglaicīgākajām darbiniecēm, kas nu gan devusies pensijā. Astoņdesmitajos gados šķūnī iekārtota darbnīca, bet deviņdesmitajos uzcelta piebūve, kurā šobrīd strādā ģipšmeistars. Patiesi var just, ka šis ir ģimenes uzņēmums ar vēsturi, jo par ikkatru darbinieku Mikam ir, ko pastāstīt. Piemēram, ģipšmeistars Ilgonis savu karjeru Vaidavā sācis, veidojot aromatrauciņu modeli, kas, izrādās, ir viens no senākajiem Vaidavas izstrādājumiem un joprojām tiek ražots.

Ejot pa šaurajām ejām, kas ved caur plauktu rindām, Miks atklāj, ka lielākais podnieka ienaidnieks ir mitrums – tā ietekmē trauki žūst lēni, paildzinot visu ražošanas procesu.

Māla pārvērtības līdz gatavam šķīvim, bļodai vai puķupodam ir visai ilgas – lai māls varētu sākt savu ceļu virszemē, tam jānostāvas aptuveni gadu, jāpārcieš sals, nokrišņi un saule. Kā skaidro Miks, tas ne vien sagatavo materiālu, bet arī ļauj mālam uzlādēties enerģētiski. "Mālam ir jāiziet trīs cikli, kamēr tas nonāk līdz tādai konsistencei, ko var lietot podnieks. Tam jāiziet caur sietu, kas izfiltrē lielos mehāniskos piemaisījumus, tad tas tiek nofiltrēts, sapresēts tādās lielās plakanās pankūkas un uzglabāts. Tālāk pankūkas iet cauri vakuumpresei, kas izspiež no māla masas lieko gaisu, veidojot tādu masu, ar ko var strādāt podnieks," klāsta uzņēmuma vadītājs, piebilstot, ka ik gadu uz ražotni tiek atvestas aptuveni 80 tonnas māla.

Kā stāsta Miks, masa, ar ko strādā podnieki, ir "tīrs māls un ūdens". "Tāda pati podnieka virpa, tikai uz tās ir uzlikts liels ģipša virpulis, kurā var iesēdināt formu. Tad meistars ņem māla pikuci, iemet formā iekšā un ar speciālu konkrētās formas piespiedēju veido vajadzīgo biezumu," viņš stāsta, uzsverot, ka māls ir cimperlīgs materiāls, kas žūstot grib šķiebties, tādēļ tajā tiek ievietoti ģipša atbalsti. Trauku žūšanas procesu ražotnē mākslīgi nepasteidzina, tāpēc process ilgst aptuveni nedēļu.

Pēc tam trauki tiek likti krāsnī, kur tos apdedzina. Ražotnē ir divas krāsnis, katra ar aptuveni kubikmetru lielu ietilpību un spēj radīt līdz 1050 grādiem lielu karstumu. Krāsnis darbina elektrība, tādēļ tā ir viena no lielākajām ražošanas izmaksu pozīcijām uzņēmumā. Glazētie trauki krāsnī "cepas" divreiz – pirmo reizi bez glazūras, otro – ar. Puķupodi ir vienīgā preču grupa, kas tiek apdedzināta vienu reizi – uzreiz ar glazūru, jo tiem nav nepieciešama ūdens necaurlaidība.

Pērn "Vaidava Ceramics" kopumā saražojusi 40 000 dažādu izstrādājumu, tostarp aptuveni 10 000 kolekcijas "Zeme" trauku. Šīs kolekcijas trauki veidojuši aptuveni 40% no kopējā uzņēmuma apgrozījuma.

''Latvijā īsti nav trauku ražotnes ikdienas vajadzībām. Vienīgie šajā segmentā ir Vaidavas keramika ar kolekciju "Zeme", kas izstrādāta īpaši, apvienojot māla raupjumu trauka ārpusē un glazūru trauka iekšpusē. Pieejama ar trīs krāsu glazūru – baltu, pelēku un zaļu. Šī sērija ir diezgan iecienīta, bet, visticamāk, ne ikdienas lietošanai. Vislabāk pērk balto, tad zaļo un tad pelēko krāsu,'' stāsta trauku vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Arkolat" trauku kategoriju vadītāja Aija Spila, piebilstot, ka "cilvēki arvien biežāk meklē interesantu formu traukus, un arvien mazāk izvēlas traukus ar dekoru, ļaujot ēdiena krāsām un faktūrai spēlēties uz vienkrāsaina šķīvja".

Viņa pastāstīja, ka trauku veikalos ''Rito'' klienti visbiežāk izvēlas porcelāna traukus, jo tie joprojām asociējas ar smalkumu galda klājumā. Atšķirīga trauku izvēle ir viesnīcu, restorānu un kafejnīcu segmentā (HoReCa), jo nozares profesionāļi izvēlas traukus, raugoties uz materiālu ilgtspēju un tā kvalitāti intensīvas lietošanas apstākļos, proti par labiem esam tiek atzīti trauki, kam ir lielāka mehāniskā izturība. Gan HoReCa, gan pircēji lielveikalos bieži izvēlas porcelānu vai keramiku. Kā skaidro tirgotājs, keramika ir lētāka un to ņem, ja neplāno traukus lietot visu mūžu, savukārt, ja vēlas traukus ilglaicīgai lietošanai, izvēlas porcelānu vai kaula porcelānu.

Savulaik Vaidavā ražoto trauku "pazīšanās zīme" bija latvju rakstu rotājums, taču jaunajā kolekcijā to vairs nav, jo, kā skaidro Miks, šīs zīmes ko izsaka vien Latvijā, tādēļ, lai radītu eksportspējīgu preci, no tām nācās atteikties. "Aizbraucot uz Somiju un parādot jumi, viņiem ne silts, ne auksts. Viņiem ir savas vikingu zīmes un mūsējās viņiem neinteresē. Mums jāspēj ražot produktu, kas ir pievilcīgs jebkurai valstij," pauž uzņēmējs.

Pirmā valsts uz kuru "Vaidava Ceramics" sāka eksportu, bija Vācija, kas šobrīd arī ir lielākais uzņēmuma noieta tirgus. "Pirmo veiksmīgi atradām izplatītāju, kas strādā Vācijā, Šveicē un Austrijā, un tad ar šo partneri arī sākām. Vācija šobrīd ir mūsu lielākais tirgus, bet pēdējā gadā esam piepulcinājuši arī Skandināvijas valstis. Līdz ar partnera atrašanu Dānijā, esam ļoti lepni, ka Vaidavas trauki šobrīd nopērkami prestižākajos Kopenhāgenas dizaina veikalos, kas nav viegli sasniedzams mērķis. Tas ir tāds mūsu lielākais gandarījums un apliecinājums tam, ka tas virziens, kurā ejam, ir pareizs," stāsta uzņēmuma vadītājs.

Šobrīd ražotnē top jauna trauku kolekcija, par ko gan Miks daudz vēl nevēlas stāstīt, vien atklāj, ka tai jābūt gatavai līdz jūnijam, kad paredzēts doties uz izstādi Japānā: "Ar Japānu esam strādājuši kādus gadus trīs, četrus atpakaļ. Viņi pirka mūsu tradicionālos traukus, viņiem tie likās ļoti interesanti. Tā kā nelielas iestrādes mums Japānā jau ir. Dizaina trauku segmentā mēs neesam ar viņiem strādājuši – tas ir jauns izaicinājums."

Miks arī lepojas, ka kolekcijas "Zeme" traukos ēdienu servē slavenā Parīzes ēstuvē "Le Papillon", kuru vada "Michelin" zvaigzni ieguvis pavārs. Taču, lai cik patīkams gandarījums nebūtu sasniegumi ārzemēs, uzņēmuma vadītājs uzsver, ka Latvija ir "Vaidava Ceramics" mājas tirgus, kas "vienmēr būs galvenais".

Ilze Pāne, DNB bankas Mazo uzņēmumu pārvaldes vadītāja:

''"Vaidava Ceramics" ir neliela ražotne, kur, turpinot Latvijas keramikas ražošanas tradīcijas, ir izdevies veiksmīgi attīstīt ģimenes biznesu. Mūsdienu ekonomiskajos apstākļos svarīgi ir spēt, cienot Latvijas tradīcijas, pielāgoties eksporta tirgus vajadzībām un radīt eksportspējīgu produktu, kas šim uzņēmumam ir izdevies.

Plānojot palielināt apgrozījumu un apgūt arvien plašāku eksporta tirgu, uzņēmumam nepieciešams nodrošināt pieeju apgrozāmiem līdzekļiem. Šeit būtu lietderīgi izmantot kādu no bankas piedāvātiem risinājumiem. Tas var būt apgrozāmo līdzekļu kredīts, kas palīdzēs uzņēmumam paplašināšanās periodā un kura apmaksa var tikt pieskaņota uzņēmuma biznesa ciklam. Apjomiem un partneru skaitam pieaugot, faktoringa izmantošana varētu sniegt uzņēmumam iespēju piedāvāt preci ar pēcapmaksu un tajā pašā laikā nodrošināt līdzekļus nākamās partijas ražošanai, jo paredz naudas saņemšanu līdz ar preces nosūtīšanu. Papildus pircēja maksātspējas risks tiek apdrošināts. Šādus īpašus un tehnoloģiski modernus traukus vēlētos iegādāties daudzas Latvijas saimnieces. Tādēļ, lai Latvijas māla trauki varētu ienākt katrā mājā, varētu ieteikt izmantot e-komerciju – karšu norēķinus. Tāpat lieti noderētu mobilais POS terminālis izbraukuma tirdzniecībā, kas atvieglotu skaidras naudas apriti.

Nesen projektā "Latvija var!" stāstījām par SIA "Gercini" – uzņēmumu, kas radījis energomonitoringa iekārtu elektrības patēriņa uzraudzīšanai. Katram uzņēmumam izmaksu samazināšana ir svarīga ikdienas sastāvdaļa, tāpēc, iespējams, iekārta papildus varētu palīdzēt samazināt arī "Vaidava Ceramics" izmaksas, jo viena no lielākajām ražošanas izmaksu sadaļām ir krāsnis, kas tiek darbinātas ar elektrību.

Sabiedrībā valda divējāda attieksme pret mālu – tas vienlaikus tiek uzskatīts gan par zemes zeltu, gan par dubļiem. "Vaidava Ceramics" caur saviem traukiem nodod pasaulei zemes zeltu – Latvijas zemes zeltu.''