Latvija var! Vietējā degvielas uzpildes staciju ķēde konkurē ar starptautiskiem milžiem  (34)

Rakstu sērijā "Latvija var!" portāls "Delfi" stāsta par uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijas biznesā, kuru idejas pārtop inovatīvos produktos, iekaro eksporta tirgus vai pašmāju klientu sirdis. Projekts top sadarbībā ar DNB.

Izpratne par to, kam jābūt pieejamam DUS, gadu laikā ir krietni mainījusies. Ja kādreiz galvenais bija degviela, tad tagad klientiem jāpiedāvā arī ēdieni, dzērieni un dažnedažādi sīkumi, kas var būt noderīgi kā garos, tā īsos pārbraucienos, un, ko tur liegties, labas DUS vizītkarte ir tīras un patīkamas labierīcības. To apstiprina arī Priedītis, uzsverot, ka tam tiek pievērsta īpaša uzmanība.

Domājot par DUS Latvijā, prātā uzreiz iešaujas vairāki zīmoli, un "Virši–A" izpilddirektors apstiprina – konkurence ir asa, taču viņš to vērtē pozitīvi, jo tā ļauj nospraust konkrētus mērķus. Pērn uzņēmums pārdevis aptuveni 140 miljonus litru degvielas, kas ir vairāk nekā 25% pieaugums, salīdzinot ar 2015. gadu.

"Skatoties uz pieaugumu, es teiktu, ka mēs augam ļoti sabalansēti. Protams, Rīgā augam straujāk, jo vēsturiski mums te ir bijušas tikai divas stacijas, bet tagad staciju skaits Rīgā un Pierīgā jau ir vairāk nekā 10," klāsta uzņēmuma izpilddirektors. Arī šogad "Virši–A" vadība vēlas sasniegt vismaz tikpat lielu pieaugumu, kā arī turpināt attīstīties jaunā koncepta ietvaros.

''Protams, mums ir arī līgumi ar lielajiem uzņēmumiem, kas ir degvielas importētāji, piemēram, ''Neste'', bet to mēs vērtējam no ģeogrāfiskās lokalizācijas un nepieciešamības, jo degvielas produkta kvalitātes sertifikāts šajās vietās ir vienāds, tādēļ tas jau ir biznesa aprēķins.''

"Virši–A" pārdošanas dati liecina, ka arvien populārāka kļūst dīzeļdegviela, savukārt gāzes pārdošanas apjomā pieaugums nav novērojams. Saskaņā ar Priedīša pausto degvielas cenu DUS būtiski ietekmē ne vien tās cena biržā, bet arī akcīzes nodokļa izmaiņas un valūtas kursa svārstības. Taujāts par to, vai brīžos, kad degviela kļūst dārgāka, ir novērojams pieprasījuma kritums, uzņēmuma izpilddirektors stāsta, ka pašreizējās degvielas cenu svārstības "Virši–A" apgrozījumu būtiski neietekmē.

"Virši–A" gatavojas arī elektromobiļu popularitātes kāpumam un nākotnē paredzēts klientiem piedāvāt iespēju uzlādēt šāda veida transportlīdzekļus, taču, kā stāsta Priedītis, "visticamāk, tas attīstīsies ilgākā termiņā nekā domā". "Analizējot Igaunijas pieredzi, vienā brīdī jau teica, ka viņi pārkāpj elektromobiļos, taču nesen, runājot ar nozares speciālistiem un vadītājiem, es sapratu, ka nav vēl tas viss tā sanācis," viņš stāsta, uzsverot gan, ka alternatīvo enerģijas avotu patēriņa kāpums noteikti ir gaidāms.

Pašlaik "Virši–A" DUS stacijas ir vien Latvijā un tuvāko piecu gadu laikā citās valstīs nav plānots atvērt DUS, taču iespēju, ka kādreiz "Virši–A" varētu vērt durvis arī, piemēram, Tallinā, Priedītis neizslēdz. Uzņēmums, ieviešot vienotu karšu sistēmu, tagad veiksmīgi attīstījis sadarbību ar Igaunijas lielāko degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumu ''Olerex''. Tāds pat modelis tiek ieviests arī Lietuvā, savukārt Eiropā "Virši–A" strādā vienoti ar stratēģisko partneri BP.

Vissenākā "Virši–A" stacija atrodas Aizkrauklē. Tā atvērta 1995. gadā, kad uzņēmums tika dibināts, un laikam ejot, piedzīvojusi ne mazums pārmaiņu. Rīgā "Virši–A" ienāca 2004. gadā, atverot DUS Pērnavas ielā. Tagad uzņēmuma tīklā ir vairāk nekā 50 DUS visā Latvijā, taču ar to vadība neplāno apstāties, jo jau šī gada vasaras sākumā durvis vērs vēl viena stacija Rīgā un gada otrajā pusē darbu sāks DUS Liepājā.

Ideja par to, ka "Virši–A" pienācis laiks mainīties, vadībai radusies pirms vairākiem gadiem. Priedītis uzņēmuma vadības komandai pievienojies 2015. gada vasarā un tā paša gada nogalē izstrādāts jaunais "Virši–A" attīstības koncepts: "Es saskatīju šajā uzņēmumā ļoti lielu potenciālu, lielu vēlmi, ļoti lielu enerģiju un ļoti labi padarītus darbus iepriekš.''

Viens no uzsvariem jaunajā konceptā ir vienota uzņēmuma tēla radīšana. Kopš pērnā gada sākuma atbilstoši jaunajiem standartiem rekonstruētas gandrīz 20 DUS, kā arī atvērtas vairākas jaunas stacijas. Taujāts par to, kas prasa lielākās investīcijas – jaunu staciju izbūve vai esošo modernizēšana, Priedītis atbild, ka abos virzienos tiek ieguldīts aptuveni vienlīdz daudz. "Mums ir jānodrošina visās stacijās līdzīgs standarts. Ir noteiktas lietas, kurām jābūt kā Aglonā, tā Rīgā un Ventspilī," viņš stāsta.

Vaicāts, vai "Virši–A" ir sabiedrībā populārs un labi atpazīstams zīmols, uzņēmuma vadītājs ir pārliecināts, ka šajā lauciņā vēl gana daudz darba ieguldāms: ''Pēc iepriekšējo gadu vērtējumiem, mēs redzējām, ka tas ir izaicinājums, tāpēc arī mums vajadzēja veidot jauno konceptu. Tāpēc esam izveidojuši arī komunikācijas un mārketinga stratēģiju. Atpazīstamība mums noteikti ir paceļama daudz augstākā līmenī.''

Tiesa gan, pārmaiņas uzņēmumā nebeidzas vien ar zīmola un tēla pārvērtībām. Pērn veikta arī DUS tīkla optimizācija: "Tur, kur mēs nevarējām ieguldīt lielas investīcijas, un pastāvēja arī kādi citi riski, mēs pieņēmām sāpīgus lēmumus un sešas stacijas ir slēgtas. Bet es uzskatu, ka šo optimizācijas procesu esam veiksmīgi pabeiguši un tagad mēs runājam tikai par attīstību." Kā atklāj Priedītis, "Virši–A" attīstībā iegulda pašu nopelnīto un nav stratēģiskā investora meklējumos.

Arī Latvijas degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns piekrīt, ka konkurence nozarē ir ļoti asa, jo klientu kļūst arvien mazāk un par katru no viņiem ir jācīnās. Viņš arī norāda uz vēl vienu Latvijas degvielas mazumtirdzniecības nozarē būtisku tendenci, proti, arvien sarūkošo uzņēmēju skaitu: "Sākot no krīzes un arī tagad ir tendence, ka uzņēmēju, komersantu skaits samazinās. Uzpildes staciju skaits nesamazinās. Kaut kur reģionos stacijas aizver, piemēram, arī "Virši–A" ir runājuši, ka reģionos degvielas uzpildes stacijas ir vēruši ciet, jo rentabilitātes nav. Jāiegulda tas pats, kas Rīgas centrā. Tajā pašā laikā rodas arī citas DUS. Līdz ar to, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, DUS skaits nesamazinās, bet komersantu, kas ņem licences, gan samazinās.''

Viņš stāsta, ka mazie komersanti, kas nespēj būt rentabli, nereti izvēlas savu biznesu pārdot, vai arī kļūt par kādas lielās DUS ķēdes franšīzes daļu. "Jo kādā veidā var konkurēt faktiski ar gandrīz vienu un to pašu produktu – ar cenu. Līdz ar to cena ir ļoti zema, mazumtirdzniecības uzcenojums ir ļoti zems un nopelnīt var tikai ar apjomu, apgrozījumu. Tātad, jo vairāk staciju, arī pie maza uzcenojuma, jo ieguvums ir lielāks," situāciju nozarē raksturo Stirāns.

Ne mazāk svarīga par degvielu DUS ir arī kafija un ēdināšanas pakalpojumi. Uzņēmuma vadītājs stāsta, ka kafijas tirdzniecības apjomi arvien turpina augt. Īpašu vērību šāda veida pakalpojumiem DUS Latvijā sāka pievērst ap 2010. gadu. Tagad neviena vien uzņēmuma stacijās klientiem tiek piedāvāti īpašie piedāvājumi un dažādas lojalitātes programmas, tiesa gan, Priedītis tās visas vērtē visai kritiski un atklāj, ka "Virši–A" strādā pie jauna – klientiem saprotamāka un ērtāka risinājuma.

"Es ceru, ka ļoti drīz, vairākos etapos, tas ieviesīsies," pauž uzņēmuma izpilddirektors, piebilstot, ka kartei vai tehnoloģijai ir jābūt tādai, kas lietojama vairākās nozarēs, ne vien DUS. Arī jaunās lojalitātes programmas ieviešana ir viens no uzņēmuma tuvās nākotnes mērķiem.

DUS plašais "Virši–A" tīkls nodarbina 410 cilvēku, no kuriem lielākā daļa strādā DUS. Darbinieku mainība stacijās ir neizbēgama un īpaši tas novērojams Rīgā, taču Priedītis norāda, ka lielas problēmas tas nesagādā. Savukārt administrācijā un atbalsta struktūrvienībās situācija ir citādāka – tur uz vakanci mēdz pieteikties pat vairāk nekā 50 cilvēku.

"Domāju, ka tirgū pašlaik ir zināmas izmaiņas. Pirms gada vai nedaudz vairāk dzirdējām skeptiskus teikumus, ko tad tie cilvēki, kas jauni ir atnākuši, spēs izdarīt, tas jau ir Latvijas laika uzņēmums. Bet tā nebūt nav. Pats galvenais ir virzīties uz priekšu," saka Priedītis.

Sarunas laikā top skaidrs, ka uzņēmums ir pārmaiņu ceļa sākumā, jo plānoto darbu saraksts ir garš. Kā uzsver "Virši–A" izpilddirektors – pats galvenais ir atrast to nišu, kurā atšķirties un tad vien turpināt iet uz priekšu. "Šis uzņēmums pēc 10 gadiem lieliski darbosies visā Latvijas teritorijā, kur mūs sagaida," pārliecināts ir Priedītis.

Ilze Opmane-Jēgere, DNB bankas Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja:
"''Virši-A" ir parādījuši lielisku piemēru, no kā citiem uzņēmējiem iesaku aizgūt vairākas idejas:

Nenobīties no stipriem konkurentiem. Jā, konkurentiem no starptautiskām ķēdēm ir savas stiprās puses. Vienlaikus vietējā kapitāla uzņēmumam ir citas stiprās puses – fokuss, ātrums lēmumu pieņemšanā, elastīgums, lēmēju izpratne par vietējā tirgus situāciju, attīstības perspektīvām.

Godīgi sevi izvērtēt un atzīt savas vājās puses. Dažreiz redzam, ka uzņēmēji baidās arī uzņēmuma iekšienē, vadības komandas ietvaros atzīt uzņēmuma būtiskus trūkumus. Taču, tikai apzinoties savus trūkumus, iespējams tos novērst. ''Virši–A'' vadības komanda parādīja briedumu, atzīstot, ka iepriekšējais vizuālais tēls ir novecojis un ka atpazīstamība nav pietiekama. Šāds godīgums pret sevi atmaksājas, un, mērķtiecīgi strādājot pie identificēto problēmu sakārtošanas, salīdzinoši īsā laikā ''Virši–A'' jau ir sasnieguši labus rezultātus.

Drosmīgi, bet rūpīgi izsvērti lēmumi. ''Virši–A'' pieņēma lēmumu par būtisku tīkla paplašināšanu, vizuālā tēla un koncepta maiņu, lielu investīciju veikšanu. Šāds lēmums prasa lielu drosmi! Tāpat šāda vēriena lēmumiem ir jābūt pamatīgi izsvērtiem. Noteikti ir jābūt skaidram lielajam mērķim, ko es gribu sasniegt, bet nevar aizmirst arī par garlaicīgo "ciparu darbu", rēķinot investīcijas un projekta atdevi ''Excel'' tabulās. Lai cik neinteresanti tas nebūtu, tomēr uzņēmēja peļņa un konta atlikums pakļaujas matemātikas likumiem.

Peļņa ir detaļās. Pamatprece vai pamatpakalpojums daudzās nozarēs ir ļoti līdzīgs. Konkurences cīņā uzvarēs tas uzņēmums, kas spēs labāk atbildēt klienta papildu vajadzībām. Klients pēc dabas ir slinks un novērtē, ja var iegūt visu vienuviet – pildot degvielu, padzert brokastu kafiju, vai nopirkt vakariņām maizi, vai iegādāties dāvanai koncerta biļetes. Gan degvielas mazumtirdzniecībā, gan citās nozarēs bieži var redzēt, ka peļņa no pamatpakalpojuma ir minimāla un uzņēmuma peļņa pamatā nāk tieši no šiem blakus produktiem.''