Latvija var! Vācieši iemīļo Jēkabpilī ražotos skandu korpusus  (20)

Rakstu sērijā "Latvija var!" portāls "Delfi" stāsta par uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijas biznesā, kuru idejas pārtop inovatīvos produktos, iekaro eksporta tirgus vai pašmāju klientu sirdis. Projekts top sadarbībā ar DNB.

"Brodoor" durvju ražotne izvietota 3000 kvadrātmetru plašās telpās Mālu ielā, Jēkabpilī, – vietā, kur slejas vairāki milzīgi angāri, kūp skursteņi un skatam paveras augstas kokmateriālu kaudzes. Ieejot ražotnē, uzreiz sajūtama koksnes smarža un dzirdamas zāģu skaņas – viss kā jau galdniecībā. Topošo durvju ceļš sākas vienā angāra galā, kur tiek izgrieztas un salīmētas vērtnes un beidzas ar iepakošanu gandrīz pie pašas izejas. "Ražošana ir samērota. Tur ir četras preses, lai varētu izstrādāt to apjomu, cik var apstrādāt nākošā iekārta. Nav tā, ka kāds process ir ilgāks," stāsta Saldaks.

Mēnesī uzņēmums saražo aptuveni četrus līdz piecus tūkstošus durvju, kas nonāk pie patērētājiem Baltijas valstīs un Somijā. "Brodoor" lielākie klienti ir tirdzniecības ķēdes, tostarp "Depo", "Krūza", "Kurši", "Senukai", taču durvis konkrētiem objektiem mēdz iegādāties arī celtniecības firmas. Pērn "Brodoor" apgrozījums sasniedza aptuveni miljonu eiro, tiesa gan, uzņēmuma vadītājs ar šo radītāju nav īsti apmierināts. Vienlaikus gan viņš uzsver, ka apgrozījumu neuzskata par būtiskāko rādītāju, svarīgāk ir ražot produktus ar lielāku pievienoto vērtību.

Pirmo reizi uzņēmējdarbībā Saldaks iesaistījās 1989. gadā, kad tika dibināts celtniecības kooperatīvs, kurā viņš tika iecelts par priekšsēdētāju. Tā kā pats skolojies par celtnieku, šī joma viņam bijusi pazīstama. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, mainoties likumiem, kooperatīvu nācās likvidēt un tad nolemts dibināt individuālo uzņēmumu "Saldaks un KO", kas sākotnēji arī nodarbojās ar celtniecību.

Durvju izstrādei Saldaks pievērsies 1995. gadā, kad Aizkrauklē atvērta ASV kompānijas "Jeld-Wen" ražotne. "Mēs uzcēlām paši savu celtniecības materiālu saloniņu un ofisu, un tad es griezos pie viņiem, sakot, ka viņu durvis vēlos pārdot un likt arī objektos. Viņi piekrita un mēs noslēdzām līgumu. Tad sanāca tā, ka es, aizbraucot uz viņu ražotni, ieraudzīju, ka stāv kaut kādi brāķīši, nekondīcijas durvis. Jautāju: "Tos var nopirkt?" "Jā, var." Tad es sāku pirkt jau tādas durvis, kuras pats mācēju uzlabot un pārdot kā jaunas," stāsta Saldaks. Tā tas turpinājies, līdz viņu uzrunājis kāds no "Jeld-Wen" darbiniekiem, aicinot kopā dibināt savu durvju ražošanas uzņēmumu.

"Pirms gandrīz desmit gadiem es no viņa atpirku uzņēmuma daļas un esmu palicis viens. Man gan ir divi dēli un viens arī strādā birojā Rīgā, kur mēs apkalpojam mazākus veikalus un celtniekus. Tad es ceru, ka būs, kas pārņem visu," klāsta uzņēmuma vadītājs.

Savulaik ražotnē strādājuši pat vairāk nekā 30 cilvēku, bet šobrīd moderno iekārtu dēļ darbinieku skaits samazināts uz pusi. 2000. gadā "Brodoor" iegādājās pirmo CNC darbgaldu – iespaidīga izmēra iekārtu, kas ātri un precīzi uztaisa atslēgas caurumus un pielīdzina durvju izmēru. "Agrāk tas prasīja milzīgu darbu, daudz cilvēku strādāja, apzāģēja, un nebija precizitātes, tagad tā ir. Viens cilvēks uzliek un gaida, kamēr mašīna izdarīs," skaidro uzņēmuma vadītājs. ''Agrāk, lai šādu apjomu apstrādātu, būtu bijis jānodarbina tuvu desmit cilvēkiem." Šobrīd ražotnē ir divi CNC darbgaldi, un, piesaistot Eiropas fondu finansējumu, nopirkta arī iekārta, kas veic vairākas funkcijas – slīpē, attīra no putekļiem, krāso un žāvē.

Koks un kartona šūnas, kas tiek izmantotas durvju ražošanā, tiek pirktas no vietējiem ražotājiem, savukārt kokšķiedras plāksnes, kas ir durvju ārējais redzamais slānis jeb, kā saka Saldaks, "durvju ādiņa", tiek pirktas no turkiem piederošas rūpnīcas Rumānijā, kā arī no ražotājiem Beļģijā, Polijā un Vācijā. "Brodoor" vadītājs stāsta, ka savulaik furnitūra iepirkta no Somijas, taču šobrīd no ražotājiem Ķīnā. Krāsas un špakteles gan arvien tiek pirktas no somiem.

Runājot par furnitūru, kas tagad tiek iepirkta no Ķīnas, Saldaks nosaka: "Diemžēl." Taujāts par to, kādēļ tā, viņš atklāj, ka durvju cena gadu laikā ievērojami samazinājusies un līdz ar to uzņēmums "nevar atļauties pirkt par pāris eiro dārgāku furnitūru". Durvju cenu kritumu lielā mērā ietekmējusi tirdzniecības tīklu savstarpējā cīņa, atklāj "Brodoor" vadītājs, piebilstot, ka ietekme bijusi arī konkurentu cenu politikai. "Krievijas un Baltkrievijas izstrādājumi, kas kvalitātes ziņā varbūt ne tuvu nestāv, bet ir cilvēku kategorija, kas uz to neskatās. Lietuvā – ka tik būtu lētāk. Kad mēs sākām ražot, durvis bija vismaz divas reizes dārgākas."

Durvju cenu kritums licis secināt, ka, iespējams, labāk ir ražot mazāk, bet ar lielāku pievienoto vērtību. Pirms septiņiem gadiem sākta akustisko paneļu ražošana, bet pirms četriem gadiem nodibināts uzņēmums "Aija Audio", kas nodarbojas ar "Brodoor" saražoto akustisko paneļu un skandu mārketingu un tirdzniecību.

''Tā man vairāk kā sirdslieta. Es jau kopš pašas bērnības esmu to darījis un priekš sevis biju uztaisījis vairākas skandas. Tad to ieraudzīja mani draugi, tagadējie partneri, un teica: "Taisām augšā, bliežam!" Tā tas viss sākās. Tagad jau pasūtījumu ir ļoti daudz un nāk arvien vairāk, bet, neskatoties uz to, braucam uz Frankfurtes izstādi aprīlī jau ceturto gadu piedalīties. Paneļus eksportējam uz Vāciju, šodien pat atnāca kārtējais pasūtījums,'' klāsta Saldaks, piebilstot, ka, lai gan skandu korpusu un paneļu ražošana ir papildu slogs "Brodoor", pasūtījumi ir izdevīgi un ar tiem ''var nopelnīt vairāk nekā ar durvīm''.

Tieši tādēļ visai tuvā nākotnē plānots "Brodoor" ieviest darbu divās maiņās. Šobrīd 15 darbinieku lielā komanda strādā no pulksten 8 līdz 17, taču, ja pieprasījums pēc skandu korpusiem un akustiskajiem paneļiem turpinās augt, darba laika izmaiņas un darbinieku skaita pieaugums ir neizbēgams.

''Korpusi, visas sagataves tiek frēzētas uz CNC. Šobrīd ir tā, ka man vienā maiņā abas iekārtas ir faktiski noslogotas. Tas nozīmē, ka, ja tagad realizēju plānoto 10 tūkstošu tumbu projektu, kam es sāku taisīt paraugus, tad vienkārši nespēs. Tas nozīmē, ka man vajag varbūt ne pilnu otro maiņu, bet vismaz daļu no cilvēkiem, kas varētu darboties konkrētās darba vietās,'' stāsta Saldaks. Viņš gan uzsver, ka lielu problēmu ar darbinieku atrašanu Jēkabpilī neesot.

"Es nevienā brīdi netaisos durvis mest malā, tas ies un tur nekas nenotiks savādāk, bet [akustiskie paneļi un skandu korpusi] arvien vairāk nāktu klāt," nākotnes ainu iezīmē "Brodoor" vadītājs.

Lielās ekonomiskās krīzes gados "Brodoor" esot klājies vieglāk nekā šobrīd – lai gan darba apjoms sarucis, nopelnīt bijis vieglāk. "Tagad, man liekas, ir lielāka krīze, tikai neviens par to nerunā," pārliecināts ir uzņēmuma vadītājs, pastāstot, ka savulaik "Brodoor'' apgrozījums bijis lēšams pat 1,2 miljoni latu (aptuveni 1,8 miljoni eiro) apmērā.

"Bija lētāki izejmateriāli, darbaspēks bija vieglāk pieejams, bet tagad ir vienkārši šausmas, kas te notiek. Nu, paldies dievam, ka tagad sāk kaut ko risināt ar nodokļiem. Izmaksas ir pieaugušas uz pilnīgi visu. Un no otras puses tīkli spiež ar cenām…" situāciju nozarē raksturo Saldaks. Pirms vairākiem gadiem loģistikas izmaksu pieauguma dēļ nācies aiziet no vairākiem tirgiem Eiropā, bet tagad atkal pavīdējusi iespēja atgriezties Somijas tirgū, ko "Brodoor" arī grasās izmantot.

Kā pastāstīja Latvijas logu un durvju ražotāju asociācijas (LLDRA) pārstāvis Ivars Brants, šobrīd grūtāk klājas tiem uzņēmumiem, kuri darbojas vietējā tirgū, ne eksportā, jo konkurence nozarē ir spēcīga. Viņš līdzīgi kā Saldaks uzsver, ka patērētāji bieži vien kā galveno kritēriju izvirza preces – logu vai durvju – cenu, ne kvalitāti. Pēdējo gadu laikā izpratne par preces kvalitātes nozīmi ir augusi, taču arvien vēl daudz darba veicams patērētāju izglītošanā. Brants uzsver, ka svarīgi skaidrot, ka nedz logi, nedz durvis nav prece, kas tiek pirkta ik gadu, drīzāk reizi 15 vai pat 30 gados. "Ja ņem kredītu [mājas renovācijai] pat uz 15 gadiem – es saku: "Domājiet, vai tas logs pēc 20 gadiem būs atbilstošs tā laika prasībām." Ja nav naudas, tad labāk censties salabot to veco, jo beigās lētais jaunais var būt tāds pat kā salabots vecais."

Lielākas ražošanas izmaksas "Brodoor" veido elektrība – kopš pērnā gada jūlija par pieslēgumu vien jāmaksā par 5000 eiro vairāk. "Tas ir nenormāls slogs mums. Stāvoklis mums pagājušajā gadā uzlabojās ar milzīgu darba ieguldījumu, pateicoties paneļiem un skandu korpusiem, un jaunām durvīm."

Saldaks arī norāda, ka dažubrīd spiediens jūtams no banku puses: "Jebkurā uzņēmējdarbībā ir normāli, ka iet kalnā un lejā, bet banka ir tik jūtīga, ja tev kādā brīdī kaut kas nošūpojas kaut kur samazinās kādu gadu peļņa, tad viss – šausmas. Tas tā mani drusciņ pārsteidz." Viņš atzīst, ka arī no vietējām valsts un pašvaldības institūcijām attieksme ne vienmēr ir pozitīva un atbalstoša, taču uzņēmējs uzsver – "ja sākšu briesmīgi apvainoties, ka viss ir tikai slikts, tad arī viss beigsies, tad nebūs laika domāt, kā nopelnīt".

Runājot par "Brodoor" nākotni, uzņēmuma vadītājs smejot saka, ka cer pēc desmit gadiem šeit vairs nestrādāt un redzēt savus dēlus turpinām biznesu. "Es gribētu redzēt modernu, mūsdienām atbilstošu uzņēmumu, kas ražo ne vairs tik lētas durvis, bet dārgākas un ar lielāko pievienoto vērtību."

Mareks Gurauskas, DNB bankas Vidējo uzņēmumu pārvaldes vadītājs:
''Ražošana un modernizācijas notiek ne tikai Galvaspilsētā vai Pierīgā, bet arī Latvijas reģionos. Ir uzņēmumi, kas apgūst un izmanto visas Latvijas ekonomikas priekšrocības – ražo, modernizē, diversificē produkciju, efektivizē, izmanto ES atbalstu un eksportē – kļūst atpazīstami globālajā pasaules tirgū.

Šāds uzņēmums ir "Brodoor", kas ražo durvis plaša patēriņa pieprasījumam un skandu korpusus, akustiskos paneļus, kas noteikti ir nišas produkts, taču vienlaikus arī prece ar augstu pievienoto vērtību. Jauni tirgi, sadarbības partneri, ražošanas procesa optimizēšana caur jaunām un modernām iekārtām un augstas kvalitātes nodrošināšana ir tas ceļš, kas nodrošina uzņēmuma ilgtermiņa attīstību. Uzņēmumam strauji augot veidojas arvien jauni izaicinājumi, kuru risināšanā ikdienā ir jānodarbojas uzņēmuma vadītājam. Salīdzinoši lielu un nozīmīgu daļu izaicinājumu skar finanses un to pieejamība. Šajos jautājumos ciešs partneris ir banka. Jo labāk mēs saprotam klienta biznesu, jo vieglāk mums ir izprast procesus pašā uzņēmumā un sniegt atbalstu atbilstošos biznesa ciklos.

Vēl viena lieta, ko vēlējos uzsvērt, ir ģimenes bizness! Manuprāt, tas ir pamats, no kā veidojas liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu Latvijā. Nereti šajā biznesā vecāki iesaista savus bērnus, kas pārņem zināšanas, pieredzi un turpina sekmīgi attīstīt aizsākto darbu. Priecē, ka šādu piemēru ir daudz. Mēs kā banka novērtējam, ka uzņēmumā darbojas cilvēki, kuri "pazīst drēbi", katram ir savs atbildības lauks, ir lieli, ambiciozi, pārdomāti mērķi un kuri var viens otru aizvietot vai palīdzēt brīžos, kad ir nepieciešama diskusija, atbalsts un biznesa nepārtrauktība. Jo no cilvēku lēmumiem, viena vai vairāku, ir atkarīga uzņēmuma nākotne.''