Latvija var! 'Dip Dap' skrejriteņi ripo pretim atpazīstamībai Eiropā  (30)

Rakstu sērijā "Latvija var!" portāls "Delfi" stāsta par uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijas biznesā, kuru idejas pārtop inovatīvos produktos, iekaro eksporta tirgus vai pašmāju klientu sirdis. Projekts top sadarbībā ar DNB.

"MGS Factory" ir ģimenes uzņēmums – pie tā vadības stūres ir Mareks un Sanita Gipteri. Mareks atbild par ražošanu un uzņēmuma darbības tehnisko pusi, savukārt Sanita par mārketingu, loģistiku un komunikāciju. Pirms gandrīz septiņiem gadiem dibinātā uzņēmuma ražotā produkcija šobrīd nopērkama Vācijā, Šveicē, Austrijā, Grieķijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, bet pavisam drīz "Dip Dap" skrejriteņi būs pieejami arī Lietuvā un Igaunijā.

Viens no uzņēmuma nolūkotajiem eksporta tirgiem ir Krievija, taču ar austrumu kaimiņvalsti sadarbības dibināšana ir visai sarežģīta, atklāj Mareks: "Tur mēs ilgi diskutējām, interese ir, bet nekad tā arī nenotiek līdz galam tas darījums. Krievija ir savāds tirgus. Vienu dienu saka jā, nākamajā ir pārdomājis. Pārējos tirgos… Produkts mums laikam ir pietiekami simpātisks izdevies, un tas uzrunā. Tā lielākā diskusija ir par apjomiem un cenu sabalansētību, uz daudzumu, ko katrs pasūta." Šobrīd aptuveni 30 % uzņēmuma saražotā nonāk eksporta tirgos.

"Dip Dap" stāsts, kā atminas uzņēmuma dibinātājs, sākās garāžā, kur tapa pirmie skrejriteņu prototipi no kartona. Ceļš līdz skrejritenim, kādu to redzam šodien, ildzis aptuveni pusgadu. Pirmais apgrozībā laistais modelis no šobrīd nopērkamajiem atšķiras visai minimāli – nācies pamainīt vien dažas detaļas. "Nekas daudz nav mainījies, varbūt kādi 15%," saka Mareks.

Ideja par ražošanu un savu biznesu radusies, pilsētas parkā ieraugot bērnu braucam ar kādu ārzemēs ražotu līdzsvara riteni. ''Piesaistīja tas, ka nav pedāļu, bet bērns ļoti viegli brauc. Uzrunāja tieši tas vieglums un bērna smaids, jo viņš to dara bez piepūles, kā arī bez citiem palīgriteņiem. Tad vienkārši sākām interesēties, kas tas par produktu, atradām, izanalizējām un sapratām, ka tas ir vajadzīgs arī latviešu bērniem," stāsta Mareks.

Tā kā Mareks Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) apguvis koka dizaina tehnoloģijas, galdniecība viņam nebija sveša – dibinot "MGS Factory", viņam beidzot radās iespēja darboties jomā, kas saistīta ar RTU iegūto izglītību. Viņš smejas, ka līdz tam strādājis "visu ko, tikai ne to, ko mācījies". Sanita, kura Latvijas Universitātē apguvusi vadības zinības uzsver, ka arī iepriekšējās darba vietās gūtā pieredze noderējusi, uzsākot savu biznesu.

Pirmos divus gadus Mareks un Sanita pavadījuši aktīvi stāstot par to, kas īsti ir "Dip Dap" skrejritenis, kādēļ tam nav pedāļu un kā tas palīdz attīstīt līdzsvaru un koordināciju. "Mēs bijām pirmie, kas kā pionieri vispār stāstīja par šo produktu [Latvijā]," atminas Mareks. Lai gan konkurence līdzsvara riteņu ražotāju vidū ir spēcīga, vietējo ražotāju cīņas par vietu tirgū Gipteri nav izjutuši. Uzņēmuma vadītājs pauž pārliecību, ka šobrīd zīmols ir labi pazīstams visiem, kuri saistīti ar bērniem: "Zīmols mums tika izstrādāts uzreiz un ''Dip Dap'' ir iegājies tā, ka jau visus riteņus raksturo kā ''Dip Dap''. Ir pat gadījies, ka tiek pārdotas citas firmas ritenis ar uzrakstu ''Dip Dap''. Tā kā zīmols ir reģistrēts, tad mēs par to aizrādījām."

Šobrīd uzņēmuma ražotne izvietota aptuveni 250 kvadrātmetru plašās telpās netālu no Kuldīgas, un jau drīzumā plānots to paplašināt, pievienojot vēl 250 kvadrātmetrus. Tas gan nenozīmē paplašināšanos darbinieku rindās – jaunās telpas tiks izmantotas kā noliktava, jo esošajās kļuvis par šauru. Ražotne ir gaiša un silta, starp darbgaldiem un detaļām pilnajiem plauktiem vijas šauras ejas un uz grīdas dažviet manāmas smalkas skaidas. Ieejot telpā, uzreiz jūtama koka smarža un dzirdamas slīpmašīnu radītās skaņas. Ražošanas atkritumu šādā darbnīcā ir maz – vien koka atgriezumi un skaidas. Atgriezumi tiek dedzināti apkures katlā, kas apsilda ražotni, savukārt skaidas atdotas lauksaimniekiem, kuri tās izmanot pakaišos.

Uzņēmums, piesaistot ES fondu finansējumu, 2014. gadā iegādājies CNC frēzēšanas iekārtu, uz kuras šobrīd top ne tikai līdzsvara riteņiem nepieciešamās detaļas, proti, "MGS Factory" sniedz arī frēzēšanas pakalpojumus, kurus aktīvi izmanto citi uzņēmēji – bieži vien tie, kuriem nav savu CNC darbgaldu. Kopumā mēnesī uzņēmums spēj saražot 500 līdz 1000 vienību.

Ja agrāk daudzas detaļas tapušas pie sadarbības partneriem, kuri bija piesaistīti ārpakalpojumos, tad šobrīd "Dip Dap" četru ražotnes darbinieku komanda visu var paveikt pati. Galvenais izejmateriāls ir bērza saplāksnis, no kā veidots skrejriteņa korpuss. To "MGS Factory'' iepērk no vietējiem ražotājiem. No saplākšņa uz CNC darbgalda tiek izzāģētas detaļas, ko pēc tam rūpīgi noslīpē un izurbj nepieciešamos caurumus. Tad detaļas nonāk uz meistaru galdiem, kur tiek salikti skrejriteņi.

Taujāts par to, vai atrašanās Kuldīgā kaut kādā veidā ierobežo iespējas, Mareks skaidro, ka tam ir gan savi plusi, gan mīnusi, taču par ražotnes pārcelšanu nav domāts. Viņš lēš, ka darbaspēks šeit izmaksā lētāk, savukārt loģistikas izdevumi, iespējams, tomēr ir nedaudz lielāki.

Šobrīd "Dip Dap" sortimentā ir 11 skrejriteņu modeļi, kā arī saliekamās koka mājas, bet līdz gada beigām plānots klientiem piedāvāt jaunu produktu – lielu koka rotaļu mašīnu ar elektromotoru. Sākotnējā doma bijusi auto, kurā bērns var iesēsties, un to kustināt, minot pedāļus, taču tagad tomēr nolemts pedāļus aizvietot ar elektromotoru.

"Dip Dap" skrejritenis veikalā maksā no 70 līdz 90 eiro un Mareks stāsta, ka bieži vien ģimenēm tas ir plānots pirkums. Viņš smaidot atminas reizi, kad kāds bērns pēc riteņa ieradies ar savu krājkasīti, kurā mērķtiecīgi krāta nauda "Dip Dap" iegādei.

Kā stāsta uzņēmuma vadītājs, liela daļa līdzsvara riteņu, kas nes Eiropas zīmolu nosaukumus, patiesībā tiek ražoti Āzijā un pēdējo gadu laikā cena Āzijas un Eiropas ražojumiem viņam "nezināmu iemeslu dēļ" ir izlīdzinājusies.

Pieprasījuma kāpumu uzņēmums īpaši izjūt pavasarī, kad laiks kļūst piemērots riteņbraukšanai. Tad nākas pat piesaistīt papildu darba rokas, taču tas nenozīmē, ka ziema ir klusais periods – arī tad darba ir gana daudz, jo ne viena vien ģimene "Dip Dap" ražojumus liek zem Ziemassvētku eglītes.

Arī uzņēmuma "Ērenpreiss Original" valdes loceklis Toms Ērenpreiss norāda, ka divriteņu sezona vēl tikai sākas un pavasaris ir pieprasījuma kāpuma laiks. Savukārt, vērtējot pirktspējas izmaiņas pērn, Ērenpreiss atklāj, ka Latvijas tirgus pamazām aug, savukārt Eiropas tirgus izaugsme aizvadītajā sezonā apstājusies. Slaveno "Ērenpreiss" velosipēdu ražotājs to skaidro ar sliktajiem laikapstākļiem, kas pērn velosezonas laikā valdījuši Eiropā. Runājot par bērnu divriteņu tirgu, Ērenpreiss pauž pārliecību, ka konkurence tajā ir sīva, jo bērnu velosipēdus tirgo ne vien specializētajos sporta un velolietu veikalos, bet arī rotaļlietu veikalos. ""Dip Dap" ir atradis labu veidu, kā pārdot preci par pieejamu cenu," vērtē Ērenpreiss.

Uzņēmuma izaugsme ir stabila – ik gadu vērojams pieaugums, un kompānijas vadība plāno šādu izaugsmi arī turpmāk. "MGS Factory" dibināts, ieguldot pašu līdzekļus, un pēcāk, uzņēmuma augot, piesaistīts ES fondu finansējums. Mareks uzsver, ka šobrīd "MGS Factory" nav investora meklējumos.

Taujāts par to, vai formalitātes, kas veicamas, lai tiktu pie ES fondu naudas, ir sarežģītas, Mareks uz mirkli iegrimst pārdomās un tad atzīst, ka pirmajā reizē tas var šķist sarežģīti, taču svarīgi ir nebaidīties vaicāt padomu tiem, kuri šos procesus pārzina. "Pēc tam jau nekā sarežģīta vairs nav," viņš nosaka.

Par vienu no lielākajiem izaicinājumiem Mareks sauc ikdienas darbu plānošanu, proti, gādāšanu par to, lai nekad nepietrūktu izejmateriālu un darbs ritētu raiti. Tāpat svarīgi rūpēties par atpazīstamību, un te nu var teikt, ka radošu ideju uzņēmuma vadībai nav trūcis. 2012. gadā "MGS Factory" saņēma "Grand Prix" balvu Latvijas Iepakojuma asociācijas rīkotajā konkursā "Labākais iepakojums Latvijā 2012". Balva uzņēmumam piešķirta par "Dip Dap" skrejriteņu kartona iepakojumu, kas vienlaikus kalpojis arī kā riteņa statīvs. Tiesa gan, šos iepakojumu "Dip Dap" vairs neizmanto, jo, eksportējot preci, tas aizņem pārāk daudz vietas.

Jau vairākus gadus Kuldīgas velofestivālā tiek rīkots ''"Dip Dap" čempionāts'', kurā dažādās vecuma grupās 50 līdz 70 metru garā distancē spēkiem mērojas mazie braucēji. Šogad plānots ''"Dip Dap" čempionātu'' padarīt plašāku un rīkot vairākos posmos dažādās pilsētās.

Taujāts par to, kādi ir efektīvākie veidi, kā popularizēt zīmolu, "Ērenpreiss Original" valdes loceklis, atsaucoties uz paša pieredzi, norāda, ka labi strādā dažādu pasākumu rīkošana un klientu iesaiste. "Ērenpreiss" velosipēdu gadījumā tie ir pasākumi, kuros piedalās pilsētas divriteņu komūnas. Tāpat viņš uzsver, ka par uzņēmuma ražojumiem regulāri dažādos veidos jāatgādina ne vien Latvijā, bet arī ārzemēs.

Sanita un Mareks stāsta, ka darbošanās "MGS Factory'' ir viņu sirdslieta. Lai gan izaicinājumu ir bijis daudz, kopš uzņēmuma dibināšanas viņus ne reizi nav pārņēmusi sajūta, ka laiks mest plinti krūmos. "Tas lielais mērķis jau laikam ir būt atpazīstamiem visā Eiropā," smaidot nosaka Mareks.

Marine Krasovska, DNB bankas Uzņēmumu risinājumu pārvaldes vadītāja:

"Uzņēmēju vidē ir sastopams viedoklis, ka pieeja ES fondiem ir ierobežota vai arī - bez algotiem konsultantiem formalitāšu kārtošanas process biznesam nav "draudzīgs". Taču uzņēmējiem, kas izvērtē jebkuras iespējas attīstīties un ir izgājuši šim procesam cauri ne vienu reizi vien, ir cits viedoklis, un "MGS factory" ir izcils pierādījums. Arī mūsu bankas klientu pieredze parāda, ka ES fondi darbojas kā akselerators biznesa attīstībā. Pieci lielākie biznesa ieguvumi, ko novēroju ES fondu izmantošanā, ir šādi:

1) Jaunās biznesa nišas
Aktīvākiem uzņēmumiem ES fondi ir devuši iespēju attīstīt papildu biznesa virzienus un pat izveidot tirgus nišas. Katrs uzņēmējs meklē jaunas iespējas, riskē, izvērtē risinājumus, lai palielinātu tirgus daļu, apgrozījumu, rentabilitāti, ietekmi nozarē. Ja šodien nedomā par nākamo 3-5 gadu perspektīvām, tad rītdien nebūs ko darīt.

2) Laiks ir nauda – jāpaspēj nosmelt krējumu
Piesaistot ES finansējumu biznesa infrastruktūrā un investējot tehnoloģijās, uzņēmumi reāli pastiprina savu konkurētspēju. Tātad ir soli priekšā konkurentiem. Darot lietas ātrāk, efektīvāk un kvalitatīvāk, uzņēmumi attīsta savas kompetences līdz tādam līmenim, lai tās kalpotu par veiksmes faktoriem nozarē. Papildus tam ES fondi samazina kopējo investīciju atmaksas ciklu. Tādējādi nav nepieciešamības apgrozāmo līdzekļu finansēšanai paredzēto naudu izmantot investīciju mērķiem. Rezultātā konkurence pastiprinās ne tikai uzņēmumam, bet arī valstij kopumā.

3) Inovācijas
ES fondu izmantošana uzlabo inovāciju klimatu un pastiprina rodošo domāšanu. Latvijā ir daudz piemēru, kad ES fondi ir veicinājuši uzņēmējus ieguldīt jaunu produktu attīstībā, kur "DipDap" ir perfekts piemērs. Pētnieciskie darbi, prototipa izveidošana un produkta palaišana prasa nozīmīgas investīcijas. "Tipisks" Latvijas uzņēmums, kuram svarīgi ir izdzīvot, nevar to atļauties bez papildu atbalsta. ES fondi ļauj attīstīt inovatīvus produktus ar pievienoto vērtību.

4) Jauni eksporta tirgi
Jaunu tirgu apgūšana ir iespējama, piedāvājot kvalitatīvu vai inovatīvu produktu ar pievienoto vērtību. Lai atbilstu nozares standartiem citās valstīs un pielāgotu produktu vai pakalpojumu izlutinātiem Rietumu patērētājiem vai patērētājiem no Tuvajiem Austrumiem ar specifiskām prasībām, ir nepieciešami finanšu ieguldījumi, piemēram, tirgus izpētē un pat jaunās iepakojumu līnijās, piedalīšanās starptautiskās izstādēs u.c.. Esmu novērojusi, ka uzņēmumi, kas veiksmīgi apgūst ES fondu atbalstu, tiešām sasniedz eksporta mērķus.

5) Finanšu plānošana
Uzņēmumi, kas iemācījušies veiksmīgi izmantot ES fondu iespējas, būtiski ir uzlabojuši finanšu plānošanas kvalitāti. Tie aktīvi meklē jaunas finansēšanas iespējas, informāciju un, galvenais, plāno uz priekšu, no kādiem avotiem tiks finansētas investīcijas un no kādiem – pārējās uzņēmuma vajadzības.

Noslēgumā es teiktu, ka zem guloša akmens ūdens netek. Sasniedz tie, kuri piesakās un dara. Dariet, lai uzvarētu!"