Latvija var! Būvē ikru impēriju  (10)

Rakstu sērijā "Latvija var!" portāls "Delfi" stāsta par uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijas biznesā, kuru idejas pārtop inovatīvos produktos, iekaro eksporta tirgus vai pašmāju klientu sirdis. Projekts top sadarbībā ar DNB.

"Sudrablīnis" ražotne "nomaskējusies" starp augstām daudzdzīvokļu mājām Vecmīlgrāvī. Tuvumā nekas neliecina, ka no ķieģeļiem celtajā ēkā darbojas zivju pārstrādes rūpnīca. Celtni uzņēmums dala ar pārtikas veikalu, kas atrodas augšstāvā. Savulaik ražotnes vietā bijusi kafejnīca, kulinārijas cehi un noliktavas. "Sudrablīnis" kopš dibināšanas 2000. gadā bijis tieši šeit un šobrīd ražošana izvietota kopumā 1200 kvadrātmetru plašās, nesen remontētās telpās. Uzņēmuma izpilddirektors atklāj, ka nākotnes plānos ir vēl viena paplašināšanās – paredzēts izbūvēt vēl papildu ražotni, jo esošās telpas jau tiek pilnībā izmantotas.

"Mūsu galvenais virziens ir ikru pārstrāde. Esam uzsākuši kūpināšanu – šajā brīdī auksti kūpinātu lasi – un pamazām attīstām šo virzienu. Nu jau eksports sāk pārņemt lielāko daļu," stāsta Līnis. Pērn "Sudrablīņa" apgrozījums lēšams 1,6 miljonu eiro apmērā, par ko uzņēmuma izpilddirektors smaidot nosaka: "Vienmēr jau var labāk."

"Sudrablīnis" darbības pirmsākumos ražoja mākslīgos ikrus, kā saka Līnis, tā ir zivju zupa, tikai bumbiņu formā: "Mēs gribam, lai tas viss ir dabīgs – zivju zupa, teiksim tā. Cik vien tuvu var dabūt īstajiem ikriem – izskatam un garšai." Ar mākslīgo ikru recepti pie Līņa vērsies kāds paziņa, taču viņam neesot bijis skaidrs, kā tos ražot rūpnieciski. Tad nu Līnis aptuveni pusgadu izstrādājis iekārtu: "Ilgākais process bija izgudrot, izdomāt, kā tos varētu ražot rūpnieciski, lai tas process rit uz priekšu. Un pēc tam, kamēr rūpnīcā tika izgatavota pirmā ražošanas iekārta."

"Tad gribējās paplašināt savu sortimentu un sākām meklēt, kas mums varētu piedāvāt lašu ikrus, un pamazām sākām to attīstīt,'' stāsta uzņēmuma izpilddirektors. Šobrīd "Sudrablīņa" piedāvājumā ir 13 dažādi ikru veidi, tostarp piecu šķirņu Klusā okeāna lašu ikri. Zivis tiek iepirktas no Norvēģijas un Aļaskas, ASV, savukārt lašu ikri šurp ceļo no ASV, foreļu ikri – no Dānijas, bet zaķzivs un moivas ikri – no Islandes.

Pirms vairāk nekā diviem gadiem uzņēmuma vadība nolēma piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, lai iegādātos modernu ražošanas iekārtu, kas griež un iepako kūpināto lasi. Tas ir pirmais projekts, kurā "Sudrablīnis" piesaistījis ES finansējumu, un Līnis atminas, ka tam veltīts ļoti daudz laika: "Sākumā biju neziņā, kā tas viss notiks un vai tas ir sarežģīti. Bet process ir tiešām pozitīvs un ir pretimnākoši, saprotoši cilvēki. Ja viņi redz, ka viss notiek tā, kā bija plānots, tad jau viss rit labi un ātri."

Iekārta maksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, taču vienlaikus nācies ieguldīt arī telpu remontā, tādēļ kopējās izmaksas lēšamas vairāk nekā miljona eiro apmērā. Līnis arī uzsver, ka jaunā iekārta ir pamatīgs ieguldījums, kas neatmaksāsies pāris gados, taču tā ļauj ne vien kāpināt darba produktivitāti, bet arī kvalitāti. "Mēs jau vēl tikai tagad ieskrienamies. Vairāk esam tendēti uz eksportu,'' stāsta izpilddirektors, piebilstot, ka zivis kūpina "pēc vecajām metodēm" un "neko nespricē iekšā".

"Sudrablīnim" gadā ir vairāki pieprasījuma kāpumi, laiku pa laikam nākas nolīgt papildu darba rokas, kas nav nemaz tik vienkārši: "Tie, kas te strādā, viņi visi turas un neiet prom. Cenšamies arī tajos periodos, kad darba ir mazāk saglabāt algas, lai tad, kad vajag, cilvēki ir. Viņiem ir jābūt kvalificētiem, viņiem tas darbs ir jāzina."

Katras zivju šķirnes ikri garšo un izskatās citādāk, stāsta Līnis, taču nereti gan tirdzniecības ķēdes, gan gala klients atšķirību nezina un visus ikrus dēvē, piemēram, par ''sarkanajiem ikriem'', tādēļ nākas ieguldīt darbu patērētāju izglītošanā. "Sarkano ikru" nosaukums iesakņojies no padomju laikiem, viņš klāsta:

''Mēs prasām, kādus ikrus jūs gribat – ketlasi, karalisko lasi? Un klienti tā aizdomājas: "Sarkanos!" Es saku, ka tie visi ir sarkanie. Viņi saka: "Laša." Un tad es saku, ka viņi visi ir laša,'' stāsta "Sudrablīņa" izpilddirektors, piebilstot, ka viņu piedāvājumā ir karaliskā laša, ketlaša, kuprlaša, kižiča un Aļaskas sarkanā laša ikri.

Pieprasījums pēc ikriem visu gadu ir stabils, ar pāris kāpumiem, piemēram, Jaunajā gadā un Lieldienās. "Sudrablīnis" produkciju eksportē uz Eiropas Savienības valstīm un arī ārpus tās robežām. Par eksotiskāko līdz šim iekaroto tirgu Līnis sauc Hongkongu: "Skatāmies arī uz Ķīnu, bet lielākais, kur mēs varētu mēģināt sevi attīstīt un paplašināt ir Vācija un Spānija. Tās tagad tās galvenās valstis, kur varētu būt ikru noiets."

"Pieprasījums ir atkarīgs no ēšanas kultūras. Katrā valstī ir sava ēšanas kultūra – kur ēd laša ikrus, kur ēd citus. Nav tā, ka visur ir vienādi," viņš stāsta. "Sudrablīnis" nav apsvēris iespēju savu produkciju eksportēt uz Krieviju, jo, kā uzsver Līnis, "tirgus nedrīkst būt politizēts".

Kā stāsta biedrības "Latvijas Zivrūpnieku savienība" prezidents Didzis Šmits, Latvijas zivrūpnieki turpina iekarot eksporta tirgus: "Process notiek, bet tas nav ātrs." Šmits eksporta tirgu apguvē izceļ vairākus būtiskus posmus, uzsverot, ka izstādes ir pamatu pamats, taču, lai tās nestu augļus, daudz darba jāiegulda arī tirgus izpētē. Viņš uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi saprast, ko un cik daudz cilvēki nolūkotajā tirgū patērē, kādi ir lielākie tirdzniecības kanāli un konkurentu produkcijas pārdošanas apjomi.

"Jāsaprot, ka tas prasa pacietību. No intereses par produktu un reālām sarunām ar potenciālo klientu līdz produktam plauktā var paiet pat četri, pieci gadi," norāda Šmits, piebilstot, ka uzņēmumiem, kas mēģina apgūt jaunus eksporta tirgus, svarīgi potenciālo klientu ir pārliecināt gan par to, ka pārzina tirgu, gan, ka spēs nodrošināt visu nepieciešamo. Savienības prezidents uzsver, ka tirgus pētījumi ietaupa laiku. Vienlaikus gan viņš norāda, ka viesošanās pie klientiem un viņu aicināšana uz ražotnēm Latvijā arī ir svarīga, jo tā iespējams parādīt, ka uz vietas viss notiek augstākajā līmenī.

"Daudzas valstis mūs uztver kā postpadomju republiku," nepieciešamību aicināt klientus ciemos pamato Šmits, piebilstot gan, ka tālu no mums esošās valstis bieži vien tā nedomājot, jo tur par labu Latvijas ražotājiem strādā fakts, ka esam ES.

Lai sekmētu savas produkcija atpazīstamību ārvalstu tirgos, pirms vairākiem gadiem uzņēmuma vadība nolēma mainīt zīmolu un "Sudrablīni" aizstāt ar "Silver Fish". "Ārzemēs jau nezina, kas ir "Sudrablīnis", viņiem grūti izrunāt, tādēļ mēs gājām uz to "Silver Fish". Daudzi mūs meklēja pēc tā nosaukuma un nevarēja atrast, jo tādas firmas nav, tas bija tikai zīmols. Tā kā mēs nolēmām iet atpakaļ uz "Sudrablīni" un palikt pie tā," atminas Līnis.

Uzņēmuma izpilddirektors uzsver, ka viens no veiksmīgas produkta virzīšanas tirgū stūrakmeņiem ir labs vizuālais noformējums. Tam jābūt tādam, lai ne vien piesaistītu uzmanību, bet arī radītu vēlmi to nopirkt un pagaršot. Tālāko jau izdarīs garša, kurai savukārt jābūt tik labai, lai gribētos vēl un vēl.

"Sudrablīņa" produkcija regulāri tiek papildināta, piemēram, drīzumā plānots laist apgrozībā jaunu produktu – tobiko jeb lidojošās zivs ikrus. Līnis stāsta, ka viņam ļoti patīk ieviest ražošanā arvien jaunas idejas un to, ka attīstība ir ļoti svarīga, viņš māca arī saviem dēliem, kuri, iespējams, kādreiz no viņa pārņems "Sudrablīņa" vadības grožus.

Konkurenti ir Līnim izteikuši piedāvājumus saistībā ar uzņēmuma pārpirkšanu, taču viņš tos neesot apsvēris. Viņš ir gandarīts par uzņēmuma attīstību un cer nākamgad kāpināt eksportu par 10 % līdz 30 %. "Uzņēmuma jaudu mēs varam pat dubultot. Tagad darbs izstādēs un mārketingā," stāsta "Sudrablīņa" izpilddirektors.

Mareks Gurauskas, DNB Vidējo uzņēmumu pārvaldes vadītājs:

''Ikru klāsts ir milzīgs, un bieži vien mūsu zināšanas aprobežojas tikai ar krāsu vai zivs sugu. Savukārt uzņēmums "Sudrablīnis" domā, kā šo produktu padarīt pieejamāku un tajā pašā laikā nodrošināt pat visprasīgākā klienta vēlmes gan šeit Latvijā, gan pasaulē. Uzdevums nav no vieglajiem, bet uzkrātā 17 gadu pieredze nes darba augļus pat tik tālā zemē kā Ķīna.

Katrā valstī ir sava ēšanas kultūra un arī garšu īpatnības. Liela nozīme ir modei, kā arī aktuālām ēdienu tendencēm, un uzņēmumam ir jāspēj pielāgoties šim mainīgajam pieprasījumam. Viena lieta gan ir nemainīga - tā ir produkta kvalitāte, ko uzņēmums ir izkopis līdz mazākajai niansei un saprot, ka reizēm netiek dota otra iespēja.

Pareiza investīciju plānošana nes augļus ilgākā periodā, bet uzņēmumam ļauj drošāk skatīt nākotni un būtiski kāpināt ražošanas apjomus, sortimentu un arī kvalitāti. Ikru iepirkumi ir kapitālietilpīga lieta, kur banka ir partneris, kas nāk palīgā uzņēmumam un nodrošina apgrozāmo līdzekļu finansējumu. Tas dod iespēju iepirkt nepieciešamo daudzumu, kā arī būt elastīgākiem cenu jautājumā un būt noteicējiem par laiku, kad to vislabāk darīt. Veiksmes formula katram uzņēmumam ir sava, bet mēs priecājamies būt par uzņēmuma "Sudrablīnis" partneri jau vairākus gadus un būt par daļu no šī veiksmes stāsta!''