Latvija var! 'Sonarworks' programmatūra labo skanējumu 'Grammy' zvaigžņu studijās  (15)

Rakstu sērijā "Latvija var!" portāls "Delfi" stāsta par uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijas biznesā, kuru idejas pārtop inovatīvos produktos, iekaro eksporta tirgus vai pašmāju klientu sirdis. Projekts top sadarbībā ar DNB.

''Ja aizejat uz veikalu un mēģināt izvēlēties kādu skaņas ierīci, jums parāda tādu un šādu, kas katra skan savādāk, bet – kā tad ir jāskan? Manuprāt, vienīgā jēgpilnā atbilde uz šo jautājumu ir – jābūt tā, kā oriģināli paredzēja mākslinieks, nevis kā kāds ražotājs izdomāja. Ja mums izdosies, tas būs ļoti radikāls, jauns formāts, un mēs atrisināsim problēmu, kas ir pastāvējusi kopš šīs industrijas sākuma. Proti, neviens nekad nav varējis ieviest vienotu formātu, kādā klausīties mūziku. Visi vienmēr klausījās tā, kā ierīce skanēja,'' par "Sonarworks" nākotnes plāniem stāsta Bēms.

"Sonarworks", kura pamata specialitāte ir digitāla skaņas korekcija, dibināts 2013. gadā un četru gadu laikā tā klientu skaits visā pasaulē sasniedzis 13 tūkstošus. Pērnā gada apgrozījums lēšams gandrīz viena miljona eiro apmērā un uzņēmuma vadība ar sasniegto ir apmierināta, taču norāda, ka ideju un mērķu vēl ir pārpārēm.

"Principā mēs esam tā kompānija, kas ir sapratusi, kāpēc austiņas un skaļruņi skan slikti un ko var izdarīt, lai tie skanētu labāk. Pagaidām mūsu galvenie klienti ir "studiju džeki", jo viņiem tas ir nepieciešams maizes darbā. Divos vārdos to var raksturot tā, ka industrijā neviens nezina, kā nomērīt austiņas, tāpēc viņi nezina, kā tās pareizi uztaisīt. Viņiem ir kaut kāds eksperts un tad atkarībā kāds ekspertam ir noskaņojums tajā dienā, tādas arī tās sanāk," stāsta "Sonarworks" mārketinga speciālists Rūdolfs Putniņš.

"Sonarworks" dibinātāji apmēram gadu strādāja pie prototipiem un tirgus izpētes, bet īsto pārliecību par to, ka ir radījuši kaut ko patiešām vērtīgu, uzņēmēji guva, kad viņu produktu par labu esam atzina skaņas inženieris Rafa Sardina, kurš ieguvis 12 "Grammy" balvas.

''Kad pirmais ''Grammy'' inženieris pielēca kājās un teica, ka tas ko viņš dzird ir kaut kas ļoti unikāls, tad es sapratu, ka tas aizies,'' stāsta Bēms, piebilstot, ka arī ceļš līdz Losandželosai pie šī inženiera savā ziņā bijis veiksmes stāsts, jo viņa kontaktinformāciju izdevies iegūt pēc ieraksta sociālajā tīklā "Facebook". "Izrādījās, ka man ir paziņa vijolniece, kura bija rakstījusies vienā studijā Losandželosā. Es aizbraucu uz turieni. Tas inženieris īstenībā bija ļoti augsta līmeņa, viņš bija strādājis ar Ēriku Kleptonu kaut kad agrāk," atminas Bēms.

Kad uzņēmējiem izdevies savu tehnoloģiju pierādīt šim inženierim, viņš piezvanījis trim kolēģiem un pastāstījis par "Sonarworks". Tā īsā laikā uzņēmējiem jau bija norunātas tikšanās vairākās studijās Losandželosā un viņi divas nedēļas bez atelpas stāstījuši, mērījuši un "ķimerējuši" skaņas. Vairāki no industrijas smagsvariem pēcāk ļāvuši "Sonarworks" izmantot viņu vārdu reklāmās, tādējādi uzņēmumam izdevies sasniegt plašākas auditorijas. Vēl viens būtisks pagrieziena punkts attīstībā bijusi nonākšana uz Lielbritānijas izdevuma "Sound on Sound", kas ir viens no ietekmīgākajiem mūzikas medijiem, vāka ar lielu uzrakstu: "Austiņu revolūcija".

Šobrīd Losandželosa ir uzņēmuma lielākais noieta tirgus – 55 % produkcijas tiek eksportēta uz ASV, bet 40 % no tā tieši uz Losandželosu. Lai gan "Sonarworks" pārdod programmatūru, kas ir lejuplādējama tiešsaistē, skaļruņu kalibrācijai nepieciešams īpašs mikrofons, kas klientiem tiek nosūtīts no "Sonarworks" biroja Rīgā.

Uzņēmums atrodas Rīgas kinostudijas teritorijā, un, kā smejas Bēms – "meža vidū" – prom no maģistrālo ielu radītā trokšņa un vibrācijas, kas traucētu dažādu mērījumu veikšanā. No trīs cilvēku uzņēmuma, kas darbojās biznesa inkubatorā Andrejsalā, "Sonarworks" izaudzis par uzņēmumu ar 25 cilvēku lielu komandu. Pērn vien noalgoti 15 jauni darbinieki – Bēms lēš, ka šogad vajadzēs pieņemt vēl: "Mums šobrīd ir astoņas vakances."

Ikdienā "Sonarworks" nodarbojas ne vien ar esošo produktu uzlabošanu un pārdošanu, bet arī jaunu produktu izstrādi. Kā stāsta Bēms, uzņēmuma darbības struktūra ir sarežģīta, jo jācenšas sabalansēt dažādas funkcijas – sākot no pētniecības un beidzot ar mārketingu. "Mums ir ļoti sabalansēta komanda un mēs arī ļoti cenšamies, lai to balansu saglabātu, jo tiklīdz kā viena puse, viena kāja tam ķeblītim, paliek vājāka, tā arī viss uzņēmums paliek vājāks," viņš stāsta.

''Tās lietas, kuras mēs gribam attīstīt, nepastāv vēl. Un tās ir jāizpēta un jāsaprot, kā to vispār izdarīt,'' par produktu tapšanas procesu stāsta Bēms. Viņš norāda, ka ''pēc pētniecības, kad ir skaidrs, jā, mēs varam izdarīt, to, kas bija iecerēts, sākas ļoti garš un sarežģīts process, kas ir tīri produkta dizainēšana – tas ir darbs, kurā iesaistās programmētāji, produkta speciālisti, dizaineri un ilgstošā procesā tiek radīta konkrēta lietotāja pieredze. Tas noteikti ir vissarežģītākais posms.''

Idejas jauniem produktiem rodas dažādi, gan no konkrētiem klientu ieteikumiem, gan no stāstiem par to, ko vēl vajadzētu mainīt. Bēms stāsta, ka nereti klienti īsti nezina, kas tieši ir tas, ko viņiem vajag, tādēļ "Sonarworks" ekspertiem nākas viņus uzklausīt un izdomāt, kas tad īsti ir vajadzīgs.

Lai gan "Sonarworks" pamata tehnoloģija ir digitāla skaņas korekcija, uzņēmumam augot, radīts arī daudz citu produktu. Viens no jaunajiem produktiem, ko paredzēts laist tirgū pēc diviem mēnešiem, risina komunikācijas un failu apmaiņas problēmu starp skaņas inženieri un viņa klientiem, stāsta uzņēmuma produktu izstrādes nodaļas vadītājs Kārlis Auziņš.

Arī jauno mūzikas formātu, kas ļautu klausītājiem dzirdēt mūziku tieši tā, kā tā skanējusi, mūziķim to ierakstot studijā, tirgū plānots laist šogad. Šobrīd "Sonarworks" jau vada pārrunas ar lielākajām mūzikas ierakstu kompānijām un mūzikas straumēšanas uzņēmumiem.

"Produkts sevī iekļauj visu to, ko mēs līdz šim esam darījuši. (..) Tas ir ļoti ambiciozs mērķis," stāsta uzņēmuma līdzdibinātājs. Viņš skaidro, ka jaunais formāts dziesmai pievieno digitālu failu ar oriģinālo skanējumu, tādējādi gala klausītāja ierīce saņem informāciju par to, kā dziesmai jāskan. Tas nozīmē, ka katrai ierīcei izmaiņas būs citādākas, bet gala skanējums visām viens: "Tad, kad jūs, kā klausītājs klausāties šo dziesmu uz sava atskaņotāja, jums ir jāizvēlas, uz kuras ierīces jūs klausāties. Mēs esam radījuši ļoti daudzus profilus dažādām mūzikas austiņām, un tad tā atskaņošanas ierīce zina, uz kādām austiņām jūs klausāties un skaņu pārveido uz to, kā oriģināli bija ierakstu studijā."

Bēms vairākkārt uzsver, ka mērķis ir ambiciozs un iepriekš nevienam nekas tāds nav izdevies, taču viņš par jauno formātu runā ar pamatīgu pārliecību un uzsver, ka ideju, kā to attīstīt vēl ir tik daudz, ka darba pietiktu vismaz diviem gadiem. Līdz šī gada beigām uzņēmums plāno piesaistīt nākamo investīciju kārtu, jo jaunā produkta laišana tirgū prasīs lielus ieguldījumus.

Četru darbības gadu laikā "Sonarworks" veiksmīgi noslēdzis trīs investīciju kārtas, pēdējā piesaistot 700 tūkstošus eiro. Kopumā investori uzņēmumā ieguldījuši aptuveni 1,5 miljonus eiro. Katra nākamā investīciju piesaistes kārta kļūstot arvien sarežģītāka, atklāj Bēms, piebilstot, ka ir arvien vairāk dokumentu un formalitāšu, kas jānokārto.

Taujāts par to, vai šobrīd raugās vietējo vai ārvalstu investoru virzienā, viņš norāda, ka abos. Bēms stāsta, ka dažkārt sarunās ar investoriem par sliktu nospēlē tas, ka uzņēmums ir no Latvijas. Tam gan nav saistības ar to, ka Latvijai būtu Austrumeiropas vai postpadomju valsts zīmogs, bet gan ar tīri praktiskiem apsvērumiem, proti, uzņēmums atrodas tālu no, piemēram, Silīcija ielejas ASV, kur mīt potenciālie investori.

"Ja ir investors, kurš atrodas Silīcija ielejā, nu, viņš negrib investēt kaut kādā uzņēmumā, kas atrodas 11 laika zonas prom no viņa un viņš nekad nevarēs viņus reāli satikt, jo tas ir 25 stundu lidojums. Tā kā šis fakts no investīciju piesaistes noteikti spēlē negatīvi, vienkārši tīri fiziskas attāluma barjeras dēļ," stāsta Bēms, piebilstot, ka klientu piesaistes ziņā šis faktors gan vēl nekad nav nostrādājis negatīvi.

Bēms ir pārliecināts, ka investori notic "Sonarworks" komandai. Sarunas laikā viņš vairākkārt uzsver, ka uzņēmums darbojas kā viens liels mehānisms – tā ir "Sonarworks" kultūra. Viens no galvenajiem darbinieku atlases kritērijiem ir spēja sadarboties un strādāt komandā. Uzņēmumā pērn ieviesta arī jauna darba plānošanas metode – "Scrum". Visi darbinieki ir sadalīti grupās, kurām katrai ir savi uzdevumi, kas realizējami konkrētā laikā posmā. Bēms skaidro, ka metode ļauj darbu organizēt brīvāk un vienlaikus tā ir ievērojami cēlusi "Sonarworks" produktivitāti.

"Pilnīgi visas lietas, piemēram, jaunu produktu attīstīšana, pētniecība, tas viss nebalstās uz kādu vienu indivīdu, tas ir komandas darbs. Attiecīgi mēs šeit cilvēkiem dodam lielāku brīvību pār to, ko viņi dara, un tas, man liekas, ļoti atmaksājas tad, kad mēs piesaistām cilvēkus," stāsta uzņēmuma līdzdibinātājs.

Ilze Opmane-Jēgere, DNB bankas Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja:

"Uzņēmējam ir laba biznesa ideja, bet kur dabūt naudu, lai to realizētu? Atbilde nemaz nav tik vienkārša, jo dažādos uzņēmuma attīstības posmos piemērotas būs dažādas investīcijas. "Sonarworks" ir labs piemērs, kur var redzēt, kā mainās uzņēmuma vajadzības un finansējuma piesaistes iespējas, attīstoties pašam uzņēmumam.

Pats sākums parasti tiek finansēts no personīgajiem, ģimenes un draugu iekrājumiem. Kad pirmais preces prototips jau izstrādāts, ir īstais brīdis lūkoties pēc biznesa eņģeļu atbalsta. Biznesa eņģeļi parasti ir pieredzējuši uzņēmēji, kas uzkrājuši pietiekamus līdzekļus un ir gatavi investēt perspektīvos "start-up" uzņēmumos, un var arī palīdzēt ar savu padomu. Nobriedušākos finanšu tirgos, piemēram, ASV, biznesa eņģeļu kustība ir ļoti attīstīta, un prieks redzēt, ka arī Latvijā pēdējos gados biznesa eņģeļi ir nopietni aktivizējušies.

Arī valsts caur finanšu institūciju "Altum" piedāvā daudzas un dažādas programmas jauno uzņēmēju atbalstam – riska kapitālu, garantijas, aizdevumus u.c. "Altum" programmas iesaku rūpīgi izpētīt visiem uzņēmējiem – gan pavisam jaunajiem, gan pieredzējušiem!

Pienāk brīdis, kad ideja dzīvē jau veiksmīgi notestēta un uzņēmējs redz iespējas būtiski audzēt apjomus, kas prasa lielākas investīcijas. Šādi attīstības lēcieni no finansētāju puses parasti tiek uzskatīti par samērā riskantu projektu, jo katrā jaunā tirgū, jaunā produktā ir daudz nezināmā. Tāpēc būtiskiem attīstības lēcieniem ir vērts apsvērt kapitāla piesaisti no riska kapitāla ("venture capital") vai privātkapitāla ("private equity") investoriem. Šāda tipa investori ir gatavi uzņemties augstāku risku, jo veiksmes gadījumā var rēķināties ar augstu investīciju atdevi. Arī Baltijā aktīvi darbojas šie investori, un redzam, ka pašlaik investori aktīvi meklē iespējas ieguldīt naudu jaunos, daudzsološos projektos.

Interesanta alternatīva privātkapitāla fondiem ir pūļa finansēšanas platformas, kas ir samērā jauns veids finansējuma piesaistei vidēja vai augsta riska projektiem, ieskaitot lielākus paplašināšanās un attīstības projektus.

Salīdzinājumā ar visiem iepriekš minētajiem veidiem bankas aizdevums parasti būs krietni lētāks, tāpēc daudzu uzņēmēju pirmā doma, veidojot jaunu biznesu, ir finansēt to no bankas kredīta. Te tomēr jāpatur prātā ekonomikas pamatpatiesība – naudas cena iet roku rokā ar risku, ko investors ir gatavs uzņemties. Banku finansējums ir lētāks nekā privātkapitāls vai pūļa finansējums, taču aizņēmums no bankas parasti kļūst pieejams tikai tajā brīdī, kad risks ir mazinājies, uzņēmums ir nostabilizējis savu darbību un var parādīt pāris gadu peļņu.

Lielāku investīciju piesaiste ir ļoti sarežģīts process, kas prasa rūpīgi sagatavotu biznesa plānu, daudzu investoru uzrunāšanu, sarunu vešanu par investīciju nosacījumiem. Šādā situācijā uzņēmējam var lieti noderēt pieredzējuša finanšu konsultanta piesaiste, kurš vada procesu, sagatavo nepieciešamos dokumentus, ved sarunas. No pieredzes varu teikt, ka ietaupītais laiks un iegūtie izdevīgākie nosacījumi parasti atsver konsultanta komisiju."