Latvija var! No viesnīcas pagraba līdz modernai ražotnei Salaspilī  (6)

Rakstu sērijā "Latvija var!" portāls "Delfi" stāsta par uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijas biznesā, kuru idejas pārtop inovatīvos produktos, iekaro eksporta tirgus vai pašmāju klientu sirdis. Projekts top sadarbībā ar DNB.

Pirms 23 gadiem dibinātā uzņēmuma vienīgais īpašnieks tagad ir Jānis Bumbulis, kurš ir arī viens no uzņēmuma dibinātājiem. 2014. gadā viņš no sava biznesa partnera – ASV latvieša Valda Mainieka – atpirka visas uzņēmuma kapitāldaļas. "Viņš gribēja pārtraukt biznesu, bet te ir daudz ieguldīts, tāpēc man to negribējās," lēmumu izpirkt daļas komentē Bumbulis, piebilstot, ka ar Mainieku bijis viegli sadarboties un bijušais biznesa partneris joprojām mēdzot apvaicāties, kā klājas "Irvei".

"Būtībā jau "Irve" tik ilgi dzīvo, jo tas nav tikai viens šaurs pakalpojums, bet mums ir trīs pamatīgi vadi un apkārt vēl vairāki mazi pakalpojumi. Ar apģērbu tīrīšanu vai veļas mazgāšanu vien mēs tik tālu nebūtu tikuši, jo šis pakalpojums nav sevišķi rentabls – tas ir darbietilpīgs, vēl aizvien prasa daudz roku darba. Mēs visus šos 23 gadus esam izdzīvojuši, jo pakalpojumi ir sadalīti, bet trīs galvenie ir apģērbu tīrīšana, veļas mazgāšana un darba apģērbu noma," stāsta uzņēmuma dibinātājs.

"Irves" tīklā ir 44 pieņemšanas punkti 20 Latvijas pilsētās. Lielākā daļa pieņemšanas punktu izvietota pie sadarbības partneriem, bet astoņi ir pašu. Kopumā mēnesī uzņēmumā tiek iztīrīti aptuveni 30 tūkstoši vienību, bet vienā 12 stundas ilgā darba maiņā tiek iztīrītas 12 tonnas veļas.

Tiesa gan, ilgi pagrabā viņi nedarbojās, jo jau visai drīz radās iespēja privatizēt plašas kādreizējās ķīmiskās tīrītavas telpas Satekles ielā, Rīgā, kur "Irve" atrodas vēl arvien. Telpas, ieguldot aptuveni vienu miljonu ASV dolāru, jaunais uzņēmums apguva aptuveni pusgada laikā, un pašlaik tajās kļuvis par šauru.

Sarkanās ķieģeļu ēkas fasādi rotā liels uzraksts "Irve". Ieejot iekšā, klients uzreiz nonāk pieņemšanas punktā, aiz kura skatienam mazliet paveras mazgāšanas un tīrīšanas telpa. Katram no 123 "Irves" darbiniekiem ir savs uzdevums, un, kā uzsver Bumbulis, visi pienākumi ir vienlīdz svarīgi, jo kā pieņēmējam, tā traipu tīrītājam jāzina, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar konkrēto audumu.

Bumbulis atzīst, ka nereti nākas saskarties ar darbinieku trūkumu, kas arī ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. "Visi mūsu panākumi sasniegti, pateicoties komandai – darbiniekiem. Ļoti daudzi darbinieki pie mums strādā desmit un vairāk gadu, un ir arī tādi, kas 23 gadus strādā," stāsta uzņēmuma vadītājs. Viņš skaidro, ka, piemēram, labi apgūt traipotāja – traipu tīrītāja – arodu var aptuveni piecu sešu gadu laikā, jo speciālistam labi jāpārzina tekstilražošanas tehnoloģijas un ķīmija, proti, kā kurš audums reaģēs ar tīrošajām vielām.

Tekstilizstrādājumi uz Satekles ielu ceļo no pieņemšanas punktiem visā Latvijā. Pirmo pieņemšanas punktu ārpus Rīgas "Irve" atvēra Saldū, un tas arvien darbojas. Kopš jaunās ražotnes atvēršanas Salaspilī Rīgā tiek tīrīti tikai individuālo klientu apģērbi un veļa. Tā kā tīrīšana notiek Rīgā, uzņēmumam ik dienu rūpīgi jāplāno loģistika no visiem pieņemšanas punktiem, kas arī ir viens no sarežģītākajiem un dārgākajiem procesiem servisa nodrošināšanā.

"Vislabāk mums, protams, iet apģērbu tīrīšana, bet arī tas ir kā pa viļņiem. Bija krīzes gadi, tad divus gadus nokritās apjomi, bet kopumā, jau sākot no paša pirmsākuma, izņemot divus gadus, mums katru gadu apjomi pieaug," stāsta Bumbulis. Apģērbu tīrīšana ir vispopulārākais "Irves" pakalpojums, taču tas nebūt nav vienīgais. Satekles ielas ražotnes otrajā stāvā iekārtota šuvēju darbnīca, kurā gan labo, gan šuj apģērbus.

Kreklu šūšana "Irvē" sākta pirms vairāk nekā 10 gadiem, izveidojot zīmolu "Irve Line", taču tad, kā stāsta Bumbulis, "radusies vēlme to pacelt citā līmenī". Lai izveidotu jauno zīmolu, būtiski bijis atrast ražotāju, kas būtu gatavs pārdot augstas kvalitātes audumus mazos apjomos, ne simtos metru. "Irve" sākusi sadarbību ar itāļu audumu ražotāju, kas bijis ar mieru piegādāt nelielu daudzumu kārotā materiāla, un pirms aptuveni diviem gadiem izveidots zīmols "Bruni".

Zīmola "Bruni" salons Satekles ielā ir neliels, taču tajā apskatāmi visu audumu un apģērbu paraugi. "Bruni" produkcija lielākoties nonāk eksporta tirgos. Bumbulis gan uzsver, ka "Bruni" apģērbi nav peļņas avots, bet gan vairāk "tāds sirdsdarbiņš". "Protams, tas ir smags bizness, tas robežojas ar modi, bet pamazām kārpāmies ārā," saka uzņēmuma vadītājs.

"Irvē" darināti tērpi bija mugurā Latvijas olimpiskajai izlasei 2012. gada Londonas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā. "Tiešām ļoti maz aizrādījumu bija, visiem diezgan labi patika," par olimpiešu tērpiem saka Bumbulis.

Kopumā pieprasījums pēc drēbnieka pakalpojumiem ir tik liels, ka daļu darba "Irvei" nākas novirzīt ārpakalpojumā – uz šūšanas darbnīcām citviet Latvijā un arī Lietuvā. Uzņēmuma vadītājs atzīst, ka mūsu valstī trūkst prasmīgu šuvēju.

Salaspils ražotni, kas svinīgi tika atvērta pērn oktobrī, "Irve" iegādājās no zviedru uzņēmuma, par ko Bumbulis lepojas, sakot – tas ir viens no labajiem piemēriem, kad Latvijas uzņēmums ko iegādājas no ārzemniekiem, nevis "ārzemnieki nopērk mūsējos". Salaspils ražotnes iegādē, piesaistot bankas finansējumu, ieguldīti 820 tūkstoši eiro, un Bumbulis lēš, ka tā varētu atmaksāties divu trīs gadu laikā.

Jaunā ražotne ir 1300 kvadrātmetrus plaša un aprīkota ar 17 veļas mazgājamām mašīnām, pieciem žāvētājiem un īpašu žāvēšanas tuneli, kas stundas laikā spēj izžāvēt līdz 500 apģērbu. Darbs Salaspilī tiek organizēts vienā maiņā, kuras laikā tiek izmazgāts līdz 3,5 tonnām veļas, bet drīzumā, augot pieprasījumam, tas varētu mainīties, lēš Bumbulis.

Iegādājoties ražotni, uzņēmuma pārstāvji medijiem norādīja, ka tā palīdzēs iekarot Zviedrijas tirgu. Taujāts par to, vai plāns doties Zviedrijas virzienā arvien ir aktuāls, Bumbulis atbild apstiprinoši, piebilstot gan, ka, visticamāk, šogad tas vēl nenotiks: "Mēs esam tādā stadijā, ka mēģinām visu tehnoloģiju [Salaspilī] apgūt ar Latvijas pasūtījumiem, bet vienlaicīgi mēs tiešām risinām sarunas ar Skandināviju."

"Tur būtu mūsu pārstāvis, kas komplektē un sūta šurp. Mēs iztīrām un sūtām atpakaļ," iespējamo darbības modeli Skandināvijā raksturo Bumbulis, uzsverot, ka runa ir tikai par darba apģērbiem.

Savukārt Lietuva uzņēmumam nav saistošs tirgus, jo tur cenas ir zemākas nekā Latvijā. Kopumā vērtējot vietējo tirgu, Bumbulis saka, ka tas "ir drausmīgi sabojāts un cenas ir ļoti zemas, it sevišķi korporatīvajiem klientiem". "Mēs valsts pasūtījumos gandrīz nepiedalāmies, jo tur ir tikai zemākā cena, un to mēs nevaram pacelt. ''Irve'' no savas pirmās līdz pagaidām pēdējai dienai ir maksājusi visus nodokļus un visus sociālos maksājumus, un tas traucē mums nolaist cenu – tādu, kas šeit uzvar konkursos," skaidro uzņēmējs.

Taujāts par to, kur redz "Irvi" pēc 10 gadiem, Bumbulis iegrimst pārdomās, bet tad nosaka: "Gribu to izveidot par ģimenes uzņēmumu." "Labi, ja vari kaut ko nodot tālāk," saka Bumbulis, piebilstot, ka jau pašlaik uzņēmumā strādā viņa bērni un arī viens mazbērns. "Es redzu, ka tas ir lokāls, stabils uzņēmums ar vairāk jauno tehnoloģiju un plašāku piedāvājumu," "Irves" nākotni ieskicē uzņēmuma vadītājs, piebilstot, ka apgrozījumu varētu kāpināt līdz sešiem miljoniem eiro gadā.

Ilze Pāne, DNB Mazo uzņēmumu pārvaldes vadītāja:

''Nereti dzirdam, ka publiskajā telpā izskan ziņas par to kā viens vai
otrs uzņēmums kādā no attīstības posmiem ir pārdots ārvalstu uzņēmējiem vai veikalu tīklu ķēdēm. Tādos brīžos ir neviennozīmīga sajūtu gamma - prieks par Latvijas uzņēmēju sasniegumiem mijās ar skumjām par to, ka daļa Latvijas ekonomikas attīstības mantojuma aizplūst prom. Uzņēmums "Irve" priecē ar to, ka ir gājis pretējā virzienā, proti, kopā ar biznesa partneri attīstījies un nostiprinājis uzņēmuma pozīcijas tekstilizstrādājumu tīrīšanas biznesā un tad attiecīgā biznesa attīstības posmā pieņēmis drosmīgu lēmumu - kļūt par vienīgo uzņēmuma īpašnieku iegādājoties uzņēmuma kapitāldaļas.

Lai sāktu domāt par kapitāļdaļu iegādi, būtu jāapsver daži uzņēmuma pamata nosacījumi:
- jābūt ilgtermiņā stabilam spēlētājam savā nozarē;
- kapitāldaļu pircējam būtu jābūt ar ilgtermiņa pieredzi un zināšanām konkrētajā uzņēmuma biznesa virzienā vai jārēķinās ar papildus izdevumiem piesaistot no tirgus atbilstošas nozares
speciālistu;
- uzņēmumam jābūt ar nākotnes biznesa perspektīvu.
Izpildoties augstāk minētajiem aspektiem, banka ir gatava izskatīt uzņēmuma nepieciešamību pēc kapitāldaļu iegādes finansēšanā.

Kapitāldaļu iegādi var aplūkot gan no esošo īpašnieku vai darbinieku pozīcijām, kas, runājot par pēdējiem, ir pateicīgs modelis kā tieši iesaistīt darbiniekus uzņēmuma veiksmīgu rezultātu sasniegšanā un motivācijā. No cita skata punkta, kad kapitāldaļas vēlas iegādāties subjekts, kas nav bijis iesaistīts iegādājamā uzņēmuma biznesā. Šādā gadījumā bez iepriekš minētajiem aspektiem, kas būtu jāņem vērā, tiek rekomendēts izveikt uzņēmuma due diligance – padziļinātu uzņēmuma izpēti vai uzticamības pārbaudi. Tā ir uzskatāma par efektīvāko risinājumu
biznesa pirkšanas darījumu risku optimizācijā. Padziļinātā izpēte var ietvert finanšu, juridisko, personāla, tehnoloģisko un nodokļu aspektu pārbaudi un analīzi.

Uzņēmumam "Irve" var novēlēt turpināt attīstīt tehnoloģisko procesu automatizāciju, efektivizāciju un domāt par to, kā nonākt vēl ātrāk un tuvāk pie patērētāja – iespējams piesaistot ārpakalpojumu pakomātu vai kurjeru jomā. Svarīgi, lai Latvijā būtu vairāk drosmīgu uzņēmēju, kas nodarbotos ar to, ko labi pieprot un kas patīk un iespējams kopā ar ģimeni stiprinātu Latvijas ekonomiku.''