Latvija var! Ar pareizu pienākumu sadali brāļi uzbūvē miljonus vērtu biznesu  (16)

Rakstu sērijā "Latvija var!" portāls "Delfi" stāsta par uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijas biznesā, kuru idejas pārtop inovatīvos produktos, iekaro eksporta tirgus vai pašmāju klientu sirdis. Projekts top sadarbībā ar DNB.

Vēl viens veiksmes faktors, iespējams, ir abu uzņēmuma dibinātāju – brāļu Ervīna un Guntara Lasmaņu – spēja strikti nodalīt darba pienākumus. Ervīns atbild par finanšu lietām, bet Guntars uzrauga ražošanu. Pērn SIA "Zemgus LB" apgrozīja vairāk nekā 2,5 miljonus eiro, nopelnot vairāk nekā 54 tūkstošus eiro. Ervīns skaidro, ka aizvadītais gads bijis "bremzējošs" un "bijām labāki kā pārējie, bet varam labāk". Viņš uzsver, ka gadā uzņēmumam jāaug vismaz par 15%.

85% "Zemgus" saražotā tiek realizēts vietējā tirgū, taču nākotnes plāni tiek saistīti ar eksporta tirgu iekarošanu. Šobrīd tiek veidota "Zemgus" pārdošanas komanda, kas uzrunās klientus tiešā veidā, neizmantojot starpniekus. "Mēs taisīsim savu pārdošanas nodaļu, jo esam sapratuši, ka, protams, ražotājs vienmēr nopelnīs maizīti un desiņu, bet, ja gribas biezāku sviesta kārtu, tad tomēr ir jāuzrunā klients pa taisno, nevis caur kādu, kas "nomenedžē" un visu putukrējumu paņem, bet tu paliec uz sauso atlikumu," stāsta Ervīns.

Šobrīd lielākā daļa "Zemgus" saražotā ir reklāmas produkcija, kopumā aptuveni 70%. Taču, kā stāsta Lasmaņi, reklāmas produkcijas tirgus ir riskants, jo ekonomiski sarežģītos laikos uzņēmumi mēdz samazināt šāda veida iepirkumus. Tāpat šo tirgus daļu lielā mērā ietekmē arī tehnoloģijas – arvien biežāk reklāmas plakātus un bukletus izvieto un izplata internetā. Tādēļ viens no virzieniem, ko uzņēmēji vēlas attīstīt daudz nopietnāk, ir iepakojuma ražošana. Kā saka Ervīns: "Iepakojumu vajadzēs vienmēr."

"Zemgus" mērķis ir tuvākajā laikā kāpināt iepakojuma ražošanu līdz 30% no kopējā saražotā. Jaunu iekārtu iegādē divu gadu laikā plānots ieguldīt aptuveni 1,5 miljonus eiro. Iepakojums ir viens no produktiem, ar ko uzņēmuma vadība cer iekarot arī ārvalstu tirgus. Šobrīd eksports veido vien nelielu daļu no kopējā apgrozījuma, taču uzņēmēji cer to mainīt, dodoties Skandināvijas virzienā. "Ja mēs skatāmies caur reklāmas aģentūru prizmu, tad tas eksporta tirgus ir lielāks, bet tas nav tiešais klients, tas ir starpnieks. Viņiem šeit ir kaut kāda pārstāvniecība – aģentūrai, kas atrodas Dānijā. Viņi mums šeit izvieto kaut kādus x pasūtījumus. Ja skaita to, tad var droši teikt, ka eksports ir 30%," saka Ervīns.

Vietējais tirgus Latvijā ir mazs un kopējais Latvijas poligrāfijas uzņēmumu apgrozījums šeit ir neliels. Arī Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere, vaicāta par eksporta tirgiem, kā pirmās min Skandināvijas valstis – Dāniju, Norvēģiju, Zviedriju, Somiju –, kā arī Franciju. Viņa stāsta, ka ar šīm valstīm sadarbība notiek jau piecus līdz astoņus gadus un uzņēmumiem, kas strādā šajos tirgos, izveidojies stabils klientu loks, kas viņiem uzticas.

Latvijas poligrāfijas nozarē pēdējo gadu laikā ik gadu vērojama izaugsme. Šogad līdzīgi kā pērn tirgus vārētu pieaugt par aptuveni 3%, stāsta Bečere. "Mums ir jāpriecājas, ka ir izaugsme, jo citās Eiropas valstīs ir kritums," skaidro Bečere. Taujāta par to, kādēļ Eiropas uzņēmumi piedzīvo apgrozījuma kritumu, viņa kā vienu no iemesliem minēja Baltijas un Polijas uzņēmumu aktīvo darbību – tie iekaro eksporta tirgus, lēnām izspiežot vietējos ražotājus. Daudzi Austrumeiropas uzņēmēji ir uzlabojuši savu aprīkojumu un darba spēka izmaksas šeit ir lētākas, līdz ar to arī konkurētspēja ir augstāka. "Viņu [Skandināvu] nozare savā ziņā bija palaidusies slinkumā un zaudē pat iekšējā tirgū," klāsta Bečere.

"Tagad būs lielākais izaicinājums, turpmākos piecus gadus, kad tūlīt būvniecībā ieies lielais "piķis" iekšā. Divi miljardi ies uz siltināšanu, "Akropole", "Rail Baltica". Līdz ar to arī darbinieks, kurš te kaut kādus vienkāršos darbus veic, varbūt, piemēram, ķerru stumj un saņem 750 eiro bruto, prasīs 1500. Līdz ar to, ja tev algu fonda izmaksas iet uz augšu, tu eksporta tirgū esi bišķiņ vājāks," lēš Ervīns.

Ražotnē tiek izmantotas gan ofseta drukas, gan digitālās drukas iekārtas, kā skaidro Guntars, katram no drukas veidiem ir savi plusi un mīnusi. Piemēram, ir salīdzinoši nelieli attēli, kas, drukāti digitāli, var neiegūt tik precīzas nianses kā tad, ja drukāti ar ofseta drukas iekārtām. Ofseta drukas iekārtas ir krietni dārgākas nekā ciparu tehnoloģijas drukas iekārtas. Digitālo jeb ciparu tehnoloģijas drukas iekārtu ražotāji regulāri uzlabo piedāvājumu, un, kā saka Ervīns, četru piecu gadu laikā tirgū pieejamās tehnoloģijas nomainās. "Ieguldījumus ciparu tehnoloģijās var atpelnīt ātrāk," stāsta uzņēmējs.

Tā kā tehnika poligrāfijā ir jaudīga, svarīgi, lai darbinieki koncentrētos darbam un tā laikā "nesēdētu telefonos", stāsta Guntars, skaidrojot, ka laikus nepamanīta kļūda var radīt pamatīgus zaudējumus. Piemēram, B1 izmēra drukas iekārta stundā apstrādā 10 tūkstošus lokšņu. Tātad pat pāris minūšu nepamanīta kļūme var novest pie simtiem sabojātu lokšņu. Mēnesī "Zemgus" izstrādā aptuveni 200 tonnas papīra, bet aptuveni 3% saražotā tiek atzīti par brāķi.

Šobrīd darbs uzņēmumā tiek organizēts divās 10 stundas ilgās maiņās, taču plānots ieviest vēl trešo. Guntars vairākkārt uzsver, ka ir ļoti rūpīgi jāseko līdzi tam, ko drīkst uzdot naktsmaiņas darbiniekiem un ko labāk ne. Viņš skaidro, ka, lai arī cik kvalificēts un profesionāls darbinieks būtu, strādājot naktī, pastāv lielāka iespēja kaut kur "nošaut greizi". Guntars gan smej, ka šāds darba organizācijas veids diez ko netīkot Ervīnam, bet, tā kā par ražotni atbild Guntars, brālim atliek vien pieņemt šo modeli.

Sarunas laikā brāļi vairākkārt uzsver, ka sadalījums – Ervīns un finanses, Guntars un ražošana – ir ļoti strikts. "Bez viņa [Ervīna] es būtu nopircis visādus ārprātīgus aparātus. Viņš man vienkārši noliek uz galda ciparus – redzi, brāl, nu," par ikdienas darbu smejoties saka Guntars, piebilstot, ka reizēs, kad izdodas pierunāt Ervīnu iegādāties kādu iekārtu, esot īpašs prieks.

Guntars apguvis poligrāfiju un savulaik strādājis par iespiedēju, savukārt Ervīns studējis Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. "Es mācēju kaut kādus ciparus salikt kopā, un viņš mācēja iespiest. Tad, tajā 2000. gada 6. novembrī, kad mēs atvērām uzņēmumu un kad vēl internets nebija tik attīstīts, mēs sapratām, ka poligrāfijā ir nauda apakšā. Tādu mazu paciņu ar uzlīmēm, es atceros kā šobaltdien, es pārdevu par 150 latiem," uzņēmuma dibināšanu atminas Ervīns, kurš algotu darbu strādājis tika vienu gadu – tekstilgalantērijas fabrikā "Lenta", kur arī bija pirmā "Zemgus" mājvieta.

Savulaik "Lenta" ražojusi apavu saites, kurām vajadzējis skaistu iepakojumu, un tas arī esot bijis pirmais pasūtījums. "Biju pie brāļa tipogrāfijā, kur redzēju, kā viņš tur spiež un ka to visu var izdarīt, visu var iespiest. Precei, lai to bīdītu tirgū, vajadzīgs normāls iepakojums. Tā viss sākās – ar iepakojumu," stāsta Ervīns. Brāļi iznomājuši telpas "Lentā" un pirmo iespiedmašīnu un ķērušies pie darba. Par telpām "Lentā", Jelgavas ielā, uzņēmēji dažkārt norēķinājušies ar barterdarījumiem. "Viņiem vajadzēja etiķetes un apavu saitēm iepakojumu, mēs teicām: "Ok, jūs mums dodat telpas, mēs jums drukājam, bet naudu nemaksājām,"" atminas Ervīns.

Šobrīd "Zemgus" tipogrāfija atrodas 2389 kvadrātmetrus plašās telpās Brīvības gatvē. Te uzņēmums pārcēlās 2014. gadā. Sākotnēji telpas neesot bijušas labā tehniskā stāvoklī, un to remontā nācies ieguldīt vairākus simtus tūkstošu eiro. Ventilācijas sistēmas izbūvei piesaistīts Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums 90 tūkstošu eiro apmērā. "Eiropa tajā brīdī sedza 65% – tas bija daudz. Tagad tādu naudu dabūt atpakaļ no Eiropas – tas ir praktiski neiespējami," klāsta Ervīns.

Ventilācijas sistēma patiesi ir jaudīga, jo, ieejot tipogrāfijā, gandrīz nemaz nav jūtama krāsas smaka. Telpās ir patīkami silts, bet ne karsts. Kā stāsta Guntars, karstums, ko rada drukas tehnika, tiek izmantots telpu apsildei. Lielākā daļa ražošanas notiek vienā plašā telpā, kur vairākās rindās izvietotas dažādas drukas, griešanas, skavošanas un citas iekārtas. Ofsetdrukas iekārtas sakārtotas pa izmēriem – lielākā atrodas telpas tālākajā galā, bet mazākā – tuvāk ieejai. Tās visas izskatās gandrīz vienādas, atšķiras vien izmēri. Ierīces darbībā ir visai skaļas, tādēļ pie tām sarunāties ir grūti.

Pie dažām iekārtām strādā viens, pie citām vairāki darbinieki. Kopumā maiņā tiek nodarbināti aptuveni 30 cilvēku. Guntars lepojas, ka liela daļa darbinieku "Zemgū" strādā jau daudzus gadus un kadru mainība ir reta.

Lai gan "Zemgus" regulāri piedalās valsts iestāžu iepirkuma konkursos, ar tiem abiem brāļiem saistās visai nepatīkama pieredze, jo piedzīvots ne viens vien gadījums, kad konkursu rezultāti raisījuši daudz jautājumu.

Kā spilgtu piemēru Guntars min gadījumu, kad "Zemgus" zaudējis konkursā kādam uzņēmumam, kas bijis pavisam nesen nodibināts un nodarbinājis vien divus cilvēkus. Šis uzņēmums valsts iestādes pasūtīto produkciju nācis drukāt uz "Zemgu" un par cenu, kas ir augstāka nekā tā, ar ko "Zemgus" startēja konkursā. "Kā tas iespējams? Es viņam dārgāk pārdodu, nekā viņš pārdod tam uzņēmumam. Tātad kaut kur kaut kas netiek maksāts," pieļauj Guntars.

Tāpat uzņēmēji atminas gadījumu, kad kāda konkursa nolikumā bijusi prasība, ka bukletu iespiedējam jābūt ar augstāko izglītību poligrāfijā. "Tādu var iegūt, tuvākais, Maskavas Institūtā, bet konkrētai poligrāfijai bija šāds darbinieks. Tātad skaidrs, ka nolikums ir rakstīts konkrētajam uzņēmumam," stāsta Guntars. Lai mēģinātu uzlabot situāciju, Ervīns Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijā izveidojis darba grupu, kas ķērusies pie iepirkuma vadlīniju un paraugnolikumu izstrādes.

Runājot par pieredzi, kas gūta teju 17 gadu darbības laikā, abi brāļi saka, ka rūgtākā mācība esot bijusi saistībā ar debitoriem. "Priekšapmaksa ir svarīga," uzsver Ervīns, sakot, ka tas ir labākais veids, kā nodrošināties. Tāpat viņš ir pārliecināts, ka labāk ar klientiem strādāt "pa tiešo, nevis ar aģentūrām, jo tās var nozust". "Mēs strādājam godīgi un uzskatām, ka godīgums ir atslēga," saka Ervīns. Uz jautājumu par to, kur "Zemgus" būs pēc pieciem gadiem, Guntars atbild nedomājot: "Būsim Baltijā lielākie iepakojuma ražotāji."

Savukārt uz jautājumu, vai būtu gatavi uzņēmumu pārdot, Ervīns atbild apstiprinoši: "Ja mums piedāvātu kādus divus miljonus eiro, tad es būtu gatavs notirgot." Guntars gan uzreiz smejoties brālim vaicā, ko gan tādā gadījumā viņš darīšot. "Atpūtīšos!" smejot nosaka Ervīns.

Mareks Gurauskas, DNB bankas Vidējo uzņēmumu pārvaldes vadītājs:

"Sākums vienmēr ir grūts! Šo frāzi var attiecināt praktiski uz jebko, kas tiek sākts no nulles punkta. Man vairāk patīk analizēt, kāpēc vieniem izdodas, bet citiem ne. To arī mēģināšu pamatot turpinājumā. Ir daudz nozaru, kur bez pieredzes un priekšzināšanām ir neiespējami izveidot veiksmīgu biznesu, un, manuprāt, poligrāfija ir viena no tām.

Tāpat laba uzņēmuma attīstības pamatā ir pareiza un, es pat teiktu, disciplinēta finanšu pārvaldība. Tas diemžēl daudzos uzņēmumos ir vājais posms, jo reizēm īpašnieku plāni ir ļoti ambiciozi un nav neviena, kas ar skaitļiem piezemē šo lidojumu. Vēl viena būtiska lieta vidējos uzņēmumos ir atbildības deleģēšanas īstenošana, jo bieži vien viens cilvēks vēlas būt universāls un zinošs visās jomās. Tas, ko novēroju pēdējā laikā, – arvien biežāk tiek pieņemti drosmīgi lēmumi uzņēmumā šīs atbildības sadalīt un pieņemt atbilstošus speciālistus, kas ir savas jomas lietpratēji. Poligrāfijas uzņēmumā "Zemgus" šīs atbildības ir sadalītas starp ģimenes locekļiem un katram ir sava loma. Tas, manuprāt, ir būtiski, jo ļauj katram būt īstajā vietā un dod maksimālu efektu uzņēmuma tālākai attīstībai.

Produktu diversifikācija un laba kvalitāte ir pamats, lai ne tikai turpinātu sekmīgu attīstību Latvijā, bet arī raudzītos eksporta virzienā. Tas nav iedomājams bez labām tehnoloģijām, kas to var nodrošināt. Protams, cenai ir liela nozīme, tādēļ pašizmaksa produktiem var atšķirties no izmantotās drukas veida, piemēram, ofseta druka būs piemērotāka lielajām tirāžām, bet digitālā – mazu apjomu darbiem. Iekārtu finansējums nav iedomājams bez bankas līdzdalības, jo iekārtas poligrāfijā maksā miljonus, tāpēc bieži vien tiek izmantotas ne tikai jaunas iekārtas, bet arī lietotas, kuru ekspluatēšanas mūžs ir pietiekami garš. Šī izvēle iet līdzi laikam, tehnoloģiju attīstībai un klientu vēlmēm.

No savas pieredzes darbā ar poligrāfijas uzņēmumiem esmu secinājis, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekamu krājumu daudzumu, ko pamatā veido papīrs un krāsas, kas jāiepērk lielos daudzumos. Tāpēc uzņēmuma piebilde, ka priekšapmaksa ir svarīga, man šķiet saprotama gan no drošības viedokļa, gan arī no nepieciešamības nodrošināt sev apgrozāmo kapitālu. Bankas produkts, kas risina šo jautājumu, ir faktorings – tas ļauj gan ātrāk tikt pie naudas, gan uzticēt bankai savu sadarbības partneru izvērtēšanu.

Uzņēmums, kas ir izgājis cauri dažādiem ekonomiskiem cikliem un pieredzējis gan kritumus, gan kāpumus, noteikti ir liela vērtība Latvijas ekonomikai. Tādēļ es gribu novēlēt, lai izdodas sasniegt izvirzītos attīstības mērķus!"