Rakstu sērijā "Latvija var!" portāls "Delfi" stāsta par uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijas biznesā, kuru idejas pārtop inovatīvos produktos, iekaro eksporta tirgus vai pašmāju klientu sirdis. Projekts top sadarbībā ar DNB.
"Silu kudra" nav kūdras purvu izstrādes uzņēmums. Kompānija iepērk irdeno materiālu un no tā gatavo dažādus kūdras substrātus – maisījumus, ko pārsvarā izmanto dārzniecības. Substrātā var sēt un stādīt dažnedažādus augus, stāsta Ritenis: "To izmanto dārzniecības, jo tas ir viegls un organisks produkts, kurā augi var augt. Augs var būt kā sēkliņa, tā palma. Substrātu ir nepieciešams katru gadu atjaunot, katru gadu pārstādīt lielākā podā, vairāk substrāta izmantot. Pamatā jau katram augam var pieveidot substrātu, kādu tam vajag.''
Uzņēmumu 2006. gadā dibināja Ritenis un partneri no Vācijas uzņēmuma "Stender AG". Tolaik tā 50% kapitāldaļu piederēja Ritenim un otri 50% vāciešiem, taču pirms diviem gadiem Ritenis, izmantojot 300 tūkstošu eiro lielu bankas aizdevumu, pilnībā izpirka uzņēmuma kapitāldaļas, kļūstot par vienīgo tā īpašnieku. Pērn "Silu kudra" apgrozīja gandrīz 2,2 miljonus eiro, nopelnot vairāk nekā 33 tūkstošu eiro. Aizvadītajā gadā tika atvērts arī jauns pakošanas cehs, kurā daudzi procesi noris automātiski, līdz ar to darbs rit raitāk.
Kūdras biznesā darbojas visa ģimene
Riteņu ģimene kūdras biznesā ir jau vairāk nekā divdesmit gadu – Andra tēvam pieder kūdras purvs "Sīļi", kurā arvien aktīvi notiek izstrāde. Andris lēš, ka kūdras purvā pietiks darba vēl viņa mazbērniem. No "Sīļu" purva nosaukuma, noņemot visas garumzīmes un mīkstinājuma zīmes, cēlies nosaukums "Silu kudra", vienlaikus logo tomēr atstājot putna – sīļa – attēlu. Uzņēmuma nosaukums rakstāms bez diakritiskajām zīmēm, jo tā to vieglāk izrunāt un atrast ārzemniekiem.
Vācijas uzņēmējus, ar kuriem kopā dibināta "Sila kudra", Ritenis sastapis kādā izstādē. "Šeit (uzņēmuma pašreizējā ražotnē – aut.) jau bija maza pakošanas līnija, ko mēs ar tēvu kopā taisījām un mēģinājām pārdot tos "big belus" (250 litru maisus) vienkāršā izskatā kā materiālu, nepievienojām vērtību tam. Tad "Stenders" nāca ar savām idejām – pievienot vērtību, taisīt gatavo, profesionālo substrātu un tirgot. Tas ir siltumnīcām, parkiem, dārziem. Un mums tas patika. Kāpēc ne?" vaicā uzņēmējs.
"Silu kudra" atrodas gleznainā lauku īpašumā Engures novadā. Teritorija ir desmitiem hektārus plaša, un tajā ir vairāki padomju laika angāri, kas savulaik kalpojuši kā armijas lidaparātu novietnes. Tagad tajos izvietoti dažādi milzu agregāti, kas, piemēram, sadala kūdru pa frakcijām, pēc īpašām receptēm gatavo substrātu vai to fasē. Ražotņu tuvumā sastopam arī vairākus suņus, kas apsargiem palīdz uzraudzīt plašo teritoriju. Sākotnēji tie uz mums – viesiem – raugās mazliet aizdomīgi, taču pēc saimnieka komandas mums netuvojas.
Milzīgie kūdras kalni ir dažādās krāsās un irdenumā. Lai noteiktu kūdras kvalitāti, uzņēmuma vadītājam atliek vien to paņemt saujā. Šādu prasmi viņš izkopis, gadiem strādājot nozarē. Tiesa gan, pirms līguma slēgšanas ar kādu piegādātāju Ritenis vienmēr aizbrauc uz kūdras purvu un klātienē apskata ieguves vietu.
"Silu kudras" vadītājs stāsta, ka gan kūdras ieguvējiem, gan pārstrādātājiem svarīgi ir laikapstākļi, jo darbu iespējams veikt vien tad, kad nelīst, līdz ar to uzņēmuma veiksme lielā mērā atkarīga no dabas labvēlības. Izejmateriālu "Silu kudra" lielākoties iepērk no ieguves uzņēmumiem Latvijā un Igaunijā, savukārt eksportē ne vien uz Eiropas, bet arī Dienvidamerikas valstīm, kā arī Turciju, bet par viseksotiskāko valsti, kurp sūtīta krava, uzņēmējs sauc Jaunzēlandi. Ritenis ārvalstu tirgos mēdz sadarboties ar brokeriem, ne tieši ar gala patērētāju. Piemēram, brokeris no Ungārijas "Silu kudras" ražojumus piegādā arī Bulgārijas, Rumānijas un citu tuvējo valstu dārzniecībām.
Turcijas tirgū uzņēmuma produkcija pieejama jau trīs gadus. Ielaušanās šajā tirgū prasījusi aptuveni trīs gadus un simtiem izdzertu tējas krūžu, smejas Ritenis. Kopumā aptuveni 98% saražotā substrāta nonāk eksporta tirgos.
Pērn uzņēmums saražojis 92 tūkstošus kubikmetru substrāta, bet šogad apjomu paredzēts ievērojami kāpināt, saražojot 120 līdz 150 tūkstošus kubikmetru substrāta. ''Fabrika mūsu nišā ir maziņa, bet mūsu produktu klāsts ir milzīgs. Mēs lēkājam no viena substrāta uz otru, lai klientam piedāvātu to īsto, kas ir vajadzīgs," par ikdienu ražotnē stāsta uzņēmuma vadītājs, piebilstot, ka kopumā klāstā ir aptuveni 60 produktu.
Nozarē gatavi viens otram izpalīdzēt
Kūdras pārstrāde ir šaura niša, stāsta Ritenis, te visi viens otru pazīst un neskopojas ar padomiem, ja tas nepieciešams. Piemēram, sadarbības partneri no Polijas, ar kuru šobrīd "Silu kudrai" ir kopīgs cehs, viņam ieteicis, kā pats saka, "cits kūdrinieks".
Polijas uzņēmums "Comeco" darbojas jaunajā cehā, kas atvērts vien šī gada sākumā. Angāra celtniecību un nepieciešamos infrastruktūras uzlabojums finansēja "Silu kudra", savukārt Polijas partneri investēja iekārtu iegādē un uzstādīšanā. "Viņam nepieder daļas. Tas ir atsevišķs uzņēmums, kas šeit īrē telpas. Ļoti vienkārši – viņš rūpējas par iekārtām, par ražošanu, es viņam piegādāju substrātu, materiālu, un tad viņš tirgo savā tirgū. Mums ir sadalīts – es nelienu viņa biznesā, viņš nelien manā. Viņam ir Polija, Itālija, man ir Turcija, Ungārija, pārējās. Mums nav nekādu parakstītu papīru, ir vīrs un vārds, un rokasspiediens," stāsta Ritenis.
Eiropas tirgū "Silu kudrai" ir daudz spēcīgu konkurentu, kuri nozarē darbojas gadiem, tādēļ Ritenis raugās Āzijas virzienā. Uzņēmums jau nosūtījis vairākus konteinerus uz Ķīnu un tīko arī pēc Korejas tirgus, tādēļ jau drīzumā uzņēmējs plāno piedalīties izstādēs šajās valstīs.
Taujāts par iemesliem, kādēļ klienti Āzijā iecienījuši kūdras substrātu, Ritenis skaidro, ka viens no iemesliem ir materiāla vieglums, proti, substrāts ir krietni vieglāks nekā zeme un no Latvijā iegūtās kūdras ražotais substrāts ir arī uz pusi vieglāks nekā no tumšās kūdras gatavotie konkurentu maisījumi. "Mēs dzīvojam tādā unikālā joslā, kur ir gaišā sūnu kūdra – sfagnu sūna. Krievijā, protams, tāda ir, Baltkrievijā drusku un Polijā, Vācijas ziemeļu daļā un Kanādā. Pārējās valstīs ir citāda kūdra, tumšā kūdra, kas ir smaga – transporta izmaksas tātad palielinās," mūsu platuma grādos iegūtās kūdras priekšrocības pamato Ritenis.
"Silu kudras" konkurenti ir ne vien citi "kūdrinieki", bet arī akmens vates un "coco" kūdras ražotāji, jo arī šajos materiālos iespējams audzēt dažādus augus. Eiropas Savienībā par labu kūdras substrātam darbojas ES regulas, kas strikti nosaka, kā utilizējama akmens vate, līdz ar to mazliet sarežģījot tās izmantošanu, stāsta Ritenis. ""Coco" kūdru Indijas salās, kas vairāk piegādā, sāk paši izmantot kurināšanai, koģenerācijai. Tādējādi konkurence sāk izlīdzināties."
Hobiju tirgus – milzu iespējas, bet grūta ielaušanās
Viens no "Silu kudras" mērķiem ir trīskārša apjoma kāpināšana hobiju tirgū, kurā prece nonāk pie lielveikalu klientiem, ne profesionāliem audzētājiem. Šobrīd līdz hobiju tirgus klientiem nonāk vien neliela daļa visas saražotās produkcijas – aptuveni 8% līdz 9% saražotā –, taču Ritenis vēlas to mainīt, tādēļ arī pērn atvērtajā cehā substrāts tiek iepakots maza izmēra maisos, kas ir daudz pievilcīgāki šī tirgus klientiem. Uzņēmēja plānos nav cīnīties par vietu Baltijas hobiju tirgū, jo tas esot pārāk mazs, bet vilinoši ir attālāki tirgi. Saskaņā ar viņa stāstīto lielveikalu ķēdes nereti mēdz piedāvāt ļoti smagus līguma noteikumus, tādēļ pirms vienošanās viss ļoti rūpīgi jāapsver. Tiesa, līgumi ar lielveikalu ķēdēm vienlaikus ir arī ļoti vilinoši, jo apgrozījums momentāni ievērojami pieaug, klāsta Ritenis: "Ja dabū vienu ķēdi, tad tas lēciens ir vismaz uz pusi. Tur nav pa bišķiņam, tur ir baigie lēcieni vai baigie kritieni atpakaļ."
Hobiju tirgus gan nav vienīgais nākotnes mērķis. Ritenis vēlas sākt arī jaunu produktu ražošanu un nākotnē klientiem piedāvāt arī mulču un organisko kūdras substrātu. Uz jautājumu par to, vai tad kūdra jau nav organisks materiāls, Ritenis atbild, ka pati kūdra ir, taču substrātā tiek pievienotas minerālvielas, kas nav organiskas, tādēļ šobrīd tiek meklēti veidi, kā "Silu kudra" varētu tikt pie organiskajām minerālvielām.
Uzņēmējam ir ne mazums attīstības plānu un virzienu, taču kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem uzņēmējdarbībā Ritenis min nemitīgi mainīgo Latvijas nodokļu sistēmu. Viņš ir pārliecināts, ka regulārā dažādu nodokļu likmju mainība kavē attīstību, jo uzņēmēji nevar rēķināties ar nākotnes izdevumiem. "Gribot visu optimizēt, mēs [Latvijas valsts] nobeidzam labas struktūras," par valsts pārvaldi saka Ritenis. Tā kā kūdras ieguve ir ilgtermiņa process, proti, sagatavošanās ieguvei vien prasa vairākus gadus, uzņēmējiem, kuri vēlas strādāt šajā nozarē, jājūtas stabili un droši.
Kopumā viņš līdzšinējo darbību "Sila kudras" vadībā vērtē kā aizraujošu un pārbaudījumiem pilnu. Taujāts par to, vai būtu gatavs uzņēmumu pārdot, viņš ieslīgst ilgās pārdomās, bet atbildi tā arī nerod, sakot vien, ka par to nav domājis un šobrīd izaicinājumu "Silu kudrai" netrūkst.
Gala patērētāju dažādošana paver iespējas un nes izaicinājumus
Mareks Gurauskas, DNB Vidējo uzņēmumu pārvaldes vadītājs:
''Kūdras ieguve un pārstrāde ir kļuvusi par ļoti strauji augošu nozari pēdējo gadu laikā. Plaši eksporta tirgi ne vien Eiropā, bet arī eksotiskās valstis nav vairs nekāds retums. Tas, kas sastopams arvien retāk, ir uzņēmumi ar vietējo kapitālu, jo šajā jomā izteikta dominance ir ārvalstu kapitālam. Uzņēmums ne tikai aug un attīstās, bet rada pievienoto vērtību pašam produktam. Domājot par piedāvājumu un sortimenta dažādošanu, tiek sperts plats solis jaunu tirgu apguvē, un arī diversifikācija no gala patērētāju viedokļa ir solis, kas paver jaunas iespējas, bet, protams, reizē arī jaunus izaicinājumus.
Neapšaubāmi, kūdras izstrāde un pārstrāde ir ļoti atkarīga no laikapstākļiem, kas var ietekmēt uzņēmuma procesus, tādēļ vienmēr ir jābūt gataviem neparedzamajam. Uzņēmums "Silu kudra" ir izgājis cauri dažādiem cikliem un spējis pielāgoties un atrast savu veidu, kā pret to nodrošināties. Tas, kas visbiežāk ir minams pie šīs jomas uzņēmumu vajadzībām sadarbībā ar banku, ir dažādas specifiskas tehnikas iegāde līzingā, apgrozāmie līdzekļi, kā arī ražotnes un pārstrādes līnijas finansējums. Kā jau minēts, lai efektivizētu procesus un kāpinātu apjomus, procesiem ir jābūt salāgotiem un maksimāli automatizētiem.
Kas tad ir būtiski, lai šādi un daudzi citi uzņēmumi sekmīgi attīstītos? Patiesībā jau pašsaprotamas lietas – stabilitāte un paredzamība nodokļu jautājumos, lai uzņēmējs, domājot par attīstību, precīzi varētu rēķināties, kas viņu sagaida. Tā kā par šo tēmu jau ir diskutēts ne reizi vien, tad ceru, ka tas tiks respektēts un mums nākotnē būs daudz vairāk tādu strauji augošu uzņēmumu kā "Silu kudra"."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
