Latvija var! 'Dižozols plus' Pierīgā ražo mēbeles pasaulslaveniem zīmoliem  (1)

Rakstu sērijā "Latvija var!" portāls "Delfi" stāsta par uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijas biznesā, kuru idejas pārtop inovatīvos produktos, iekaro eksporta tirgus vai pašmāju klientu sirdis. Projekts top sadarbībā ar DNB.

"Dižozolu plus" 1993. gadā dibināja Rīgas Valsts tehnikumu beigušais Plakans. Tolaik uzņēmums atradās Ikšķilē un ražoja mēbeles pēc individuālā pasūtījuma vietējam tirgum, bet, sākoties dižķibelei, Plakans pieņēma, kā pats saka, spontānu lēmumu iegādāties "Latvijas finiera" likvidējamās ražotnes "Latvijas bērzs" iekārtas. Plakans iekārtas iegādājās kopā ar pašreizējo biznesa partneri Rudzīti, kurš iepriekš strādāja "Latvijas bērzā". "Sākās lielā krīze, kad lielie uzņēmumi taisījās ciet, tostarp tas uzņēmums, no kura mēs pirkām izejvielas, sastāvdaļas, masīvkoka detaļas. Mums bija laba sadarbība pāris gadu… Vienā dienā viņi paziņoja, ka veras ciet, un bija tāds spontāns un ātrs lēmums, ka vajag nopirkt no viņiem iekārtas un turpināt to darīt. Tad mēs ar Gati sanācām kopā, un no tā brīža mēs esam divi īpašnieki, vadītāji un lēmēji," stāsta Plakans.

"Šeit iesākām ar septiņiem cilvēkiem pirms nu jau deviņiem gadiem. Šobrīd te ir 143 cilvēki. Sākām ar nedaudz virs 1000 kvadrātmetriem. Īrējām šīs telpas. Tagad ir vairāk nekā 9000 kvadrātmetru zem jumta un mūsu īpašumā," izaugsmi apraksta Plakans. Šobrīd galvenais "Dižozola plus" darbības virziens ir liekti līmēto detaļu produkti. "Pārsvarā viss par krēsliem un ap krēsliem. Gan to krēslu detaļas, kas tālāk tiek komplektētas ar metāla detaļām un polsterētām detaļām, gan gatavi krēsli," stāsta Rudzītis. Tiesa, uzņēmumā joprojām top arī mēbeles pēc individuāla pasūtījuma. Ar to ikdienā nodarbojas 25 cilvēki. Mēbeles, kas gatavotas pēc individuāla pasūtījuma, kopumā veido aptuveni 10% no uzņēmuma apgrozījuma.

Pērn "Dižozols plus" apgrozījis vairāk nekā 5,8 miljonus eiro, nopelnot teju 404 tūkstošus eiro un vienlaikus attīstībā ieguldot 1,5 miljonus eiro. Rudzītis skaidro, ka ir grūti paredzēt, kad atmaksāsies ieguldījumi ražotnes labiekārtošanā vai infrastruktūras uzlabošanā, jo tie nav uzlabojumi, "kas nes naudu", taču, paviesojoties ražotnē, ir skaidrs, kādēļ dažādajām presēm un furnitūrai jābūt sakārotai ērti pieejamos plauktos, nevis "jāstāv uz grīdas cieši vienai pie otras".

"Cepuri nost šo puišu priekšā," par Plakanu un Rudzīti saka bijušais asociācijas "Latvijas mēbeles" izpilddirektors Andris Plezers. "Šo gadu laikā viņi ir ievērojami palielinājuši visu ražošanu," viņš min. Plezers stāsta, ka liekti līmēto detaļu ražošana ir tehnoloģiski ļoti sarežģīts process, uz ko ne visi ražotāji labprāt orientējas. ""Dižozols plus" ir viens no diviem vadošajiem uzņēmumiem Latvijā," vērtē Plezers, piebilstot, ka lielākie konkurenti Latvijas ražotājiem ir Polijas uzņēmumi. "Konkurence ir ļoti, ļoti liela, bet ar savu darbu, kvalitāti, piegādēm laikā… Viņiem tic," saka Plezers.

"Dižozola plus" ražotne ir plaša, un, ejot pa to, rodas sakārtotības iespaids. Kad dalos savā novērojumā ar Rudzīti, viņš nosmej, ka pašiem gan dažkārt tā nešķiet. Ražotnē viegli smaržo pēc koka un dzirdamas dažādu iekārtu radītās skaņas – kaut kur urbj, kaut kur slīpē un kaut kur lako. Ražošanas procesi ražotnē ir sakārtoti loģiskā secībā – viss sākas ar materiāla salīmēšanu atbilstošās formās, kas tālāk ceļo uz presi, pēc tam nonāk CNC uz darbagaldiem, kur mēbeles tiek apfrēzētas, tām izurbj nepieciešamos caurums. Tālāk jau pie darba ķeras slīpētāji un lakotāji. Darbinieki uzņēmumā strādā trīs maiņās.

Uzņēmumā top gan mēbeļu daļas, gan pilnībā gatavi produkti. Sākotnēji gan lielākoties tika ražotas mēbeļu daļas, un pāreja uz pilnībā gatavu mēbeļu ražošanu notikusi pakāpeniski. Šobrīd jau 50% saražotā ir pilnībā gatavas, nokomplektētas mēbeles.

Mēbeļu daļas tālāk tiek sūtītas uz rūpnīcām, piemēram, dīvānu rāmji uz uzņēmumu, kur tajos ievieto mīksto apšuvumu. Citkārt apšuvums tiek aizgādāts uz "Dižozols plus" un gala montāža tiek veikta šeit. "Mūsu mērķis ir iet uz sarežģītākiem projektiem, uz gatavākiem produktiem, tādējādi pasargājot sevi no konkurences. Mēs iepērkam komplektējošās detaļas, mēs veicam gala montāžu, protams, uzņemoties papildu atbildību un darbu, un sev nodrošinām arī lielāku klientu piesaisti šādā veidā," stāsta Rudzītis.

Kad mēbeles ir gatavas, tās tiek nosūtītas pasūtītājam vai gala patērētājam. Produktus gala lietotājam "Dižozols plus" sūta jau aptuveni pusotru gadu. "Sadarbības veidi ir dažādi, tas atkarīgs no tā, kā to vēlas pasūtītājs," skaidro Plakans. Viņš uzsver, ka mēbeļu nosūtīšana no ražotnes tieši gala lietotājam prasa milzu uzticību no klientu puses. Savukārt uzticības iegūšana prasa laiku. Uzņēmēji skaidro, ka visbiežāk klienti ir gatavi uzticēties "Dižozolam plus" tad, kad paši paviesojušies rūpnīcā un redzējuši, kā šeit tiek organizēts darbs un kādas mēbeles šeit top.

"Kādreiz atbrauc kāds uzņēmējs, ierauga pie mums slavena skandināvu dizaina uzņēmuma mēbeli un saka: "O, jūs arī tam ražojat!"" saka Plakans, skaidrojot, ka "ražošana pasaules zīmoliem dod pārliecību arī nākamajiem klientiem".

"Tagad ražojam cita izpildījuma mēbeles," nosaka uzņēmējs, piebilstot gan, ka paši ar savu zīmolu neražo neko.

Lielākā daļa – aptuveni 75% – "Dižozola plus" saražotā nonāk Skandināvijas tirgū, taču uzņēmums eksportē arī uz Lielbritāniju, ASV un Poliju. "Mums nav neviena vācieša. Skandināvi ir tuvāki, jo viņi labāk saprot bērzu," skaidro Rudzītis. Taujāti par to, kā izdevās atrast klientus šajās valstīs, abi uzņēmēji atbild, ka tas bijis sniega bumbas efekts – viens klients pavēris durvis nākamajam. 2009. gadā pēc "Latvijas bērza" iekārtu iegādes "Dižozols plus" ražojis vien trim klientiem, taču šobrīd to ir daudz vairāk. Tiesa gan, 70-80% apjoma tiek ražoti "top 10 klientiem".

Viens no brīžiem, kad klienti esot "stāvējuši rindā" pie "Dižozola plus" durvīm, bijis pēc tam, kad aizvērta mēbeļu ražotne "Sāga", kas tagad pieder Dānijas uzņēmumam. "Toreiz varējām izvēlēties klientus un tā arī darījām," smaidot saka Plakans.

"Mums bija doma, ka negribam augt lieli. Dabiski, ka vilkām kaut kādas sarkanās līnijas, bet pie visa jau ātri pierod. Tas, kas vakar likās neiespējams, šodien ir jau pašsaprotams," viņš stāsta, laiku pa laikam nosakot, ka "esam lielāki nekā gribējām". Uzņēmēji klāsta, ka izaugsme bijusi loģiska, jo viens solis vedis pie nākamā, taču nereti tā bijusi neplānota. "Par to mums arī pārmet banka," saka Rudzītis, uzsverot, ka visi ieguldījumi veikti, balstoties rūpīgos aprēķinos, un vien tad, ja bijis skaidrs – uzņēmums to var atļauties.

Pieprasījums pēc uzņēmuma ražojumiem ir viļņveidīgs. Visaizņemtākais laiks ir pavasaris un rudens, savukārt jūlijā, augustā un decembrī ir apgrozījuma kritums. Taujāti par to, vai ir apmierināti ar pagājušā gada apgrozījumu, uzņēmēji atbild: "Jā un nē." Izrādās, ka pērn izdevās sasniegt plānoto, taču gada pirmie trīs ceturkšņi likuši domāt, ka izdosies to ievērojami pārpildīt. Tiesa, ceturtais ceturksnis bijis, kā saka Rudzītis, "bremzējošs". Abi uzņēmēji gan ir vienisprātis – šogad apgrozījuma pieaugums netiek plānots, nepieciešams stabilizēties un uzrādīt tādu pašu rezultātu kā pērn. Šī gada plāns ir "beigt trakot un investēt, un izmantot visu, ko esam sastrādājuši", saka Plakans.

"Ir jau, kur augt. Nedomājām, bet izdarījām," norāda Rudzītis, piebilstot, ka galvenais ir situācija kontā – apgrozījums un pārpalikums. Vienlaikus viņš saka, ka par saviem plāniem ne vienmēr iespējams pārliecināt banku. "Dižozola plus" izaugsmei uzņēmēji vairākkārt piesaistījuši banku finansējumu, iztiekot bez ārējiem investoriem. "Ar bankām nav viegli sadarboties, tas mazliet neapmierina. Bankas skatās ļoti šauri un nesaprot ieguvumus," viņš skaidro, kā piemēru minot nule kā izremontētās telpas, kurās augstos plauktos izvietotas dažādās preses, kas iepriekš cieši viena pie otras stāvējušas uz zemes. "Tas naudu nenes, bet, atbraucot te, taču ir skaidrs, kāpēc mums tas bija jādara un te jāiegulda." Plakans atzīst: "Bez bankām būtu vieglāk, bet mazāk varētu izdarīt."

Taujāti par to, kur smeļas iedvesmu, lai ikdienas darbs neapniktu, abi uzņēmēji ir vienisprātis – atslēga ir interesantie un nereti sarežģītie produkti, kas top "Dižozolā plus". Galds vai krēsls, kas nezinātajam var šķist vienkāršs, patiesība ir tapis no dažādās tehnikās izgatavotām detaļām. Līdz ar to, protams, produkcijas cena ir augsta, un Rudzītis nosmej, ka dažreiz pat "paši brīnāmies, kā pasūtītājs var to visu apjomu pārdot".

Mareks Gurauskas, DNB bankas Vidējo uzņēmumu pārvaldes vadītājs:
''Mums ir senas tradīcijas mēbeļu ražošanā, kas izkoptas gadiem, turklāt produktu kvalitāti ir novērtējuši daudzu valstu pircēji. Tāpēc mani šis veiksmes stāsts neizbrīna, bet gan drīzāk apliecina to, ka mums ir jādara tas, kas mums vislabāk padodas.

Visam ir jābūt savās vietās! Man šis apgalvojums nāk līdzi jau no bērnības – ja zini, kur noliki, tad zināsi, kur paņemt, kad atkal tas būs nepieciešams. Šķiet, kārtība uzņēmumā, kas nodarbojas ar ražošanu, ir viens no pamata elementiem. Tāpēc man ir saprotams, kāpēc tam tiek pievērsta tik liela vērība. Klientu uzticība veidojas caur darbiem un gadiem, un, manuprāt, šeit mēs visi esam ļoti līdzīgi neatkarīgi no jomas, kurā darbojamies – vai tā būtu banka vai mēbeļu ražotājs. Nodrošinot mēbeļu izgatavošanas pilnu ciklu, kā arī organizējot tiešās piegādes gala pircējiem, noteikti ir liela uzticēšanas no pasūtītāja puses, bet esmu pārliecināts, ka "Dižozols plus" tas nenāca viegli un ir patērēts ne mazums pūļu un enerģijas, lai sasniegtu šādu līmeni.

Kas tad ir labākais mārketings? Tas ir tad, kad tavi sadarbības partneri tevi iesaka cits citam, ka tavu produkciju novērtē. Tā ir tā kvalitātes zīme, uz ko mums visiem vajadzētu tiekties.

Sadarbība ar banku noteikti ir svarīga klientiem, kas strauji aug un attīstās, bet ne tikai, jo bez labām iekārtām un apgrozāmiem līdzekļiem nav iedomājams labs gala produkts. Par to, ka reizēm šķiet, ka nav šīs izpratnes bankas un klientu starpā, es teiktu, ka šeit ir jāmin vairākas lietas. Banka tiešām vēlas pārliecināties, vai investīcijas tiek izsvērtas un vai tas dos nepieciešamo ieguvumu. Tādēļ reizēm ir labāk padiskutēt ilgāk, pirms speram pirmo soli, nekā secinājumus izdarīt jau pēc fakta un cīnīties ar sekām. Jūsu uzņēmums attīstās pārāk strauji, un savā pieredzē šo esmu piedzīvojis, bet tas noteikti nav slikti. Taču ir virkne jautājumu, uz kuriem gribas saņemt atbildes. Vai tas ir ilgtspējīgi, kā risināsiet apgrozāmā kapitāla jautājumu, darbaspēku problēmu, vai noieta tirgus saglabāsies pastāvīgs un vēl virkne jautājumu, kas kļūst aktuāli šajā uzņēmuma ciklā. Mana pārliecība ir, ka ticībai klientam ir liela nozīme savstarpējā sadarbībā. Kā arī vienmēr ir labāk braukt skatīties lietas uz vietas ražotnē, jo reizēm mums šķiet, ka mēs ofisos zinām labāk, kā lietas darāmas.

Uzņēmumam "Dižozols plus" novēlu neapstāties pie sasniegtā un sasniegt savus attīstības mērķus šogad un nākotnē.''