Latvija var! Uzņēmums Līvānos saražo pusi no visā pasaulē uroloģijā izmantotajiem instrumentiem  (10)

Rakstu sērijā "Latvija var!" portāls "Delfi" stāsta par uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijas biznesā, kuru idejas pārtop inovatīvos produktos, iekaro eksporta tirgus vai pašmāju klientu sirdis. Projekts top sadarbībā ar DNB.

Pērn, apvienojoties zem viena nosaukuma ar saviem ārvalstu meitasuzņēmumiem, kompānija "Z Light" kļuva par "Light Guide Optics International". Kā skaidro Pfafrods, optiskās šķiedras izstrādājumu ražošana ir "komponentu bizness". Lielākā daļa uzņēmuma saražotā jeb aptuveni divas trešdaļas tiek izmantotas medicīnā – uroloģijā, vēnu ārstniecībā un kosmetoloģijā. Uzņēmuma vadītājs lēš, ka uroloģijā tieši "Light Guide Optics International" saražo aptuveni pusi pasaulē izmantotā instrumentārija. Uzņēmums sadarbojas ar medicīnas nozares milžiem, piemēram, "Boston Scientific" un "Cook Medical", kas Latvijā saražoto tālāk nogādā medicīnas iestādēm.

"Bez medicīnas tā viena trešdaļa ir tā sarežģītākā komponente. Tie ir ļoti dažāda pielietojuma optiskie izstrādājumi, kas ir optiskie kūļi dažādām spektroskopiskām ierīcēm, dažādām zinātniskām ierīcēm. Pielietojuma lauks ir ļoti plašs. Līvānos ražotie izstrādājumi atrodas gan zem zemes, gan ūdenī, gan gaisā, gan kosmosā," stāsta Pfafrods.

Viņš uzsver, ka uzņēmums demonstrē augstu rentabilitāti – pērn "Light Guide Optics International" apgrozīja vairāk nekā 13 miljonus eiro un nopelnīja gandrīz 4,4 miljonus eiro.

Pirmās iestrādes optiskās šķiedras ražošanā Padomju Savienībā parādījās septiņdesmitajos gados, bet jau 1979. gadā atbildīgās institūcijas rosināja optiskās šķiedras ražošanu sākt arī Līvānu stikla fabrikā. "1979. gadā tika izdots PSRS Zinātnes un tehnikas valsts komitejas lēmums par šādas ražotnes izveidi bijušās stikla fabrikas ietvaros Līvānos. Tas vēl neko nenozīmēja, toreizējā republikas vadība bija kategoriski pret šādas ražotnes izveidi, tādēļ ka pirmo pielietojumu vēl nebija," atminas Pfafrods.

Pēcāk gan lēmums tika mainīts, un 1983. gadā Līvānos tika izvilkta pirmā optiskā šķiedra. Ražotni vadīja nule kā universitāti beigušais Pfafrods. Laikam ritot, piedzīvots ne mazums pārmaiņu, un droši var teikt, ka, lai nokļūtu līdz punktam, kurā uzņēmums ir šobrīd, nācies izēst pudu sāls.

Kā atminas Pfafrods, stikla fabrikas vadība jaunās tehnoloģijas uzņēmusi nelabprāt, jo optiskajai šķiedrai neredzēja noieta tirgu un neizprata potenciālu. Tolaik šķiedras ražotas militārām vajadzībām un tā bijusi slēgta tipa ražotne, kurā sākotnēji strādājuši vien trīs cilvēki. "Neviens īsti nemaz nezināja, ka te kas tāds notiek," saka Pfafrods, "parasti ar tām lietām nodarbojās milzīgas rūpnīcas ar milzīgiem budžetiem, bet mēs te kaut kādā provincē, kaut kādā stikla fabrīķītī. Saprotams, sākotnēji ticības tai lietai daudziem nebija." Astoņdesmito gadu beigās Līvānu uzņēmums jau bija kļuvis par nišas līderi PSRS.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma arī noieta tirgus vienā mirklī pazudis, taču "saujiņa īstu entuziastu" nolēmusi neatmest visam ar roku un cīnījusies par to, lai augsto tehnoloģiju rūpnīca Līvānos paliktu. "Toreiz Godmaņa valdībā bija daudz fiziķu, kas saprata, ko tas nozīmē. Es gribētu teikt, ka ar to mums paveicās," deviņdesmito gadu sākumu raksturo Pfafrods, stāstot, ka Ministru kabinets ļāvis optiskās šķiedras ražotni nodalīt no stikla fabrikas un izveidot atsevišķu uzņēmumu. Tā 1991. gadā tika nodibināts uzņēmums "Anda". "90. gadu vidus daļā mēs bijām palikuši kādi 14 cilvēki. Bija ļoti grūti, bija sakrājies ļoti daudz parādu. Tas bija grūts laiks, bet tiem cilvēkiem, kas bija palikuši, bija pārliecība, ka mēs darām pareizu darbu un ka agrāk vai vēlāk tas spruks vaļā," klāsta Pfafrods.

Kad Latvijā sākās privatizācijas process, vēlmi privāti piedalīties "Anda" privatizācijā izteica Vācijas uzņēmuma "Ceram Optec" prezidents. ''Sasolīja lielus labumus. Es gribētu teikt, ka mēs bijām naivi. Austrumos visi ir bandīti, Rietumos solīdi – atbrauc ar šlipsīti, solīdi runā. Es, tagadējām acīm skatoties, varu pateikt, ka ar ļoti negodīgām metodēm tika iegūta kontrolpakete, bet ieguldījums praktiski nulle. Skatoties mūsdienu acīm, vienīgais ieguldījums naudas izteiksmē bija 50 tūkstoši amerikāņu dolāru no šī, kā mēs sakām, investora puses," stāsta uzņēmējs, piebilstot, ka investors ieguva 65% kapitāldaļu. Pēc privatizācijas kompānija tika pārdēvēta par "Anda Optec".

2004. gadā Latvijas puses dalībnieki nolēma izstāties no uzņēmuma, un līdz ar viņiem to pameta arī vairāk nekā 90% darbinieku. "Tas bija tāds unikāls gadījums, kad visi darbinieki aizgāja," saka Pfafrods, piebilstot, ka līdz ar aiziešanu no vācieša uzņēmuma dibināts šis – "Light Guide Optics International" – un tagad Līvānos ir divi optiskās šķiedras ražotāji.

Rūgtā pieredze ar investoriem gan nav atturējusi "Light Guide Optics International" piesaistīt ārvalstu investīcijas. Arī šajā uzņēmumā daļa īpašnieku ir vācieši, tiesa, šoreiz, kā uzsver Pfafrods, "to pašu kļūdu nepieļaujam", proti, kapitāldaļu vairākums pieder latviešiem, tostarp Pfafroda dēliem, kuri arī ikdienā strādā uzņēmumā.

Šobrīd ražotnē Līvānos nodarbināti 130 cilvēki no dažnedažādām Latvijas pilsētām. Pfafrods stāsta, ka liela daļa darbinieku ir salīdzinoši jauni, un lēš, ka vidējais vecums uzņēmumā ir nedaudz virs 30 gadiem. "Liela problēma Latvijā ir tā, ka uzņēmumi noveco līdz ar darbiniekiem. Mums tā nav," viņš norāda, piebilstot, ka viņu priecē līmenis, kādā jaunos speciālistus sagatavo Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Uzsākot darbu "Light Guide Optics International", gan ikviens tiek apmācīts, jo optiskās šķiedras ražošana ir specifiska nozare.

Uzņēmuma izaugsme pērn bijusi aptuveni 40%, bet pēdējo desmit gadu laikā ik gadu tā vidēji bijusi ap 20%. Jau drīzumā uzņēmums plāno atvērt vēl vienu cehu un daļu iekārtu, kas ir pašu izgatavotas, pārvest uz to, tostarp arī šķiedras vilkšanas torni, kas ir trīs metrus augsts.

Torņa augšā ievieto tievu, garu, cilindra formā sakausētu optiskā kvarca stiklu, no kā tiek ražota šķiedra. Tad tas iet caur pavisam mazu krāsniņu, kur tiek izkausēts. Mazās krāsniņas izmēri nezinātājam varētu radīt nepareizu iespaidu par tās jaudu. Patiesībā pārdesmit centimetru lielā krāsns spēj radīt vairāk nekā 2000 grādu lielu karstumu. Tās apakšā ir neliela atvere, no kuras, knapi pamanāms, lejup vijas šķiedras pavediens. Tornī ir vairākas mērierīces, kas visu laiku monitorē šķiedras biezumu un dod signālu motoram – ja pavediens par plānu, jāvelk lēnāk, ja par biezu, ātrāk.

Torņa apakšā pavediens tiek apvilkts ar nepieciešamo ārējo apvalku, piemēram, teflonu, un tad uztīts uz ruļļa. Tālāk gatavā šķiedra tiek sagarināta, apstrādāta un iepakota. Tā kā uzņēmumā ražo medicīnas piederumus, tajā valda stingra kārtība – darbinieki tērpti halātos, cepurēs un sejas maskās. "Katrs cilvēks ir piesārņojuma avots," skaidro Pfafrods, piebilstot, ka gatavā produkcija tiek sterilizēta īpašos apstākļos.

"Light Guide Optics International" ir trīs meitasuzņēmumi – ASV, Vācijā un Baltkrievijā. "Līvānos koncentrēta ražošana, pētniecība, tehniskā ražošana un tā tālāk, un šīs kompānijas darbojas tikai kā pārdevēji," stāsta Pfafrods.

"Baltkrievijas tirgū uzņēmums darbojas nesen, taču pašreizējie rezultāti rāda, ka ejam pareizajā virzienā," saka uzņēmuma vadītājs, skaidrojot, ka mērķis nav vis Baltkrievija, bet gan viss bijušo PSRS valstu tirgus. Viņš ir pārliecināts, ka arī Krievijā ir gana daudz maksātspējīgu veselības aprūpes uzņēmumu klientu, kuri labprāt savā dzimtenē saņemtu pakalpojumus, kuru dēļ tagad ceļo uz Rietumiem.

Tāpat tiek vērtētas iespējas atvērt meitasuzņēmumus arī Āzijas valstīs un Austrālijā, taču katram no šiem tirgiem ir savi izaicinājumi, kas vēl rūpīgi jāizvērtē, pirms tur sākt biznesu, skaidro Pfafrods.

Viss uzņēmuma saražotais nonāk ārvalstīs. Ar gala patērētāju – medicīnas iestādēm – "Light Guide Optics International" nestrādā. Uzņēmuma vadītājs stāsta, ka lētākais izstrādājums te maksā ap 70, 80 eiro, bet gala patērētājam cena lēšama simtos dolāru. "Nekas netiek ražots noliktavai," ejot pa uzņēmuma teritoriju, saka vadītājs, skaidrojot, ka visi produkti ir individuāli pasūtījumi. Viens no projektiem, ko Pfafrods atceras ar īpašu lepnumu, ir Eiropas Dienvidu observatorija, kas atrodas Čīlē. Tajā izmantoti šeit ražotie optisko šķiedru kūļi.

Ņemot vērā ikgadējo izaugsmi un augsto rentabilitāti, vaicāju, vai "Light Guide Optics International" tuvākajā desmitgadē varētu kļūt par milzu rūpnīcu, uz ko Pfafrods, ilgi nedomājot, atbild noliedzoši.

Ilze Opmane-Jēgere, "DNB bankas" Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja:

''Latvijas reģioni var! "Light Guide Optics International" ir vēl viens uzņēmums, kas spējis reģionā izveidot augstas pievienotās vērtības ražotni, piesaistot ļoti kvalificētus speciālistus un nodrošinot lielisku investīciju atdevi. Tik strauju izaugsmi un lielu ienesīgumu izdodas nodrošināt tikai retajam uzņēmējam. "Light Guide Optics International" pierāda to, ka Latvijas uzņēmējiem, atrodot unikālu nišu un mērķtiecīgi tajā attīstoties, ir iespējams sekmīgi konkurēt visā pasaulē.

Protams, tik augsti peļņas un izaugsmes rādītāji nišai var pievilināt arī konkurentus, tāpēc uzņēmējam jau laikus jādomā, kā savu konkurētspēju un tehnoloģiju nosargāt arī nākotnē. Un vislabākā aizsardzība ir uzbrukums – ieguldījumi attīstībā!

Kas uzņēmuma attīstībai labāks – vietējais vai ārvalstu investors? Tas ir atkarīgs no tā, kā investora redzējums sakrīt ar vadības un pašreizējā akcionāra redzējumu un kādu papildu vērtību vēl bez finanšu investīcijām investors var uzņēmumam sniegt. Piemēram, ja uzņēmums skatās ārvalstu tirgus virzienā, tad ārvalstu investors var būt ļoti noderīgs. Investoriem bieži ir plašs kontaktu loks, pieredze attiecīgajā nozarē, tādējādi viņi var palīdzēt ar padomu, kā ieiet jaunos tirgos.

Bieži vien pašu vai citu uzņēmēju negatīvās pieredzes dēļ uzņēmēji saka, ka "nē, es nekādā gadījumā nelaidīšu savā biznesā iekšā kādu citu". Taču runa jau nav par biznesa, sev piederošas mantas atdāvināšanu kādam investoram! Investoru piesaistīt ir vērts tikai tad, ja ar investīciju palīdzību var uzņēmumu attīstīt. Daudz vērtīgāk ir saglabāt 40% vai 60% no lielāka, augoša uzņēmuma, nekā turēties pie 100% no stagnējoša.

Lai sadarbība ar investoru izdotos, jau sākumā nepieciešama skaidra vienošanās par akcionāru lomām – kā tiek pieņemti ikdienas lēmumi un lēmumi par ieguldījumiem, attīstību, kā tiek sadalīta peļņa un izmaksātas dividendes u. c. Lai nesāktos strīdi, iesaku jau investora piesaistes brīdī noslēgt akcionāru līgumu, kur savstarpējās sadarbības nosacījumi ir skaidri un detalizēti aprakstīti."