Latvija var! Pierobežā top 'premium' klases sulas  (19)

Rakstu sērijā "Latvija var!" portāls "Delfi" stāsta par uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijas biznesā, kuru idejas pārtop inovatīvos produktos, iekaro eksporta tirgus vai pašmāju klientu sirdis. Projekts top sadarbībā ar DNB.

Uzņēmums dibināts 1998. gadā, bet zīmols "Very Berry" tapis 2011. gadā, un Sauškina ir pārliecināta, ka šobrīd to ļoti labi pazīst visā Latvijā. Pērn uzņēmumā, pārstrādājot vairāk nekā 200 tonnas ogu, saražots ap 170 tonnām sulas. Visu sulu ķēniņiene, pēc kuras pieprasījums ir gandrīz divreiz lielāks nekā pēc citām, ir dzērveņu sula. "Nezinu, kādēļ tā," atklāti saka Sauškina, "tādi tie latvieši ir."

Pirms mēneša uzņēmums "Very Berry" radījis jaunu sulu kolekciju nelielās stikla pudelītēs ar dažādu zvēriņu attēliem. Šogad uzņēmums iegādājies un drīzumā plāno iedarbināt jaunu dzērienu fasēšanas līniju, kas ir krietni vien jaudīgāka par iepriekšējo. "Very Berry" apgrozījums pērn bija gandrīz 545 tūkstoši eiro, bet peļņa – vairāk nekā 16 tūkstoši eiro.

"Paps mani gribēja visādi dabūt atpakaļ uz laukiem. Izgudroja aitas, linus, strausus, uz ko es neiekritu, tad viņš bija izlasījis kaut kur rakstu par lielogu mellenēm, viņš sameklēja šo purvu, un te arī esmu atpakaļ laukos. Es dzīvoju Rīgā, domāju, ka nekad dzīvē neatgriezīšos laukos. Tāpēc nekad nesaki nekad," sirsnīgi smaidot, saka Sauškina.

Ejot pa "Very Berry" melleņu un dzērveņu laukiem, Sauškina piekodina skatīties zem kājām, lai neuzmītu kādai "draudzenei". Kad vaicāju, vai viņu kādreiz sakodusi čūska, viņa smejoties nosaka: "Es uzaugu purva malā starp čūskām."

Šobrīd mellenes aug 12 hektārus plašos laukos. Dažviet tās jau ir gatavas, bet lielākoties pie krūmiem un puduriem redzamas lielas, zaļas ogas. "Very Berry" audzē arī avenes, zemenes un dzērvenes. Dzērveņu laukos redzami mazi, balti ziediņi. Sauškina stāsta, ka laikapstākļi nav tie labvēlīgākie un ogas šogad gatavojas lēni – tas ir pavasara vēlo salnu rezultāts. Piemēram, aveņu šogad Latvijā esot ļoti maz, jo salnas noknieba visus avenāju ziedus. Lai arī dzērveņu puduri vēl ir ziedos, lauku saimniece stāsta, ka "dzērvene vienmēr iedzen", un uzsver, ka šobrīd, pat ja laikapstākļi būtu labvēlīgāki, šīm ogām vēl nebūtu jāsārtojas.

Ogu laukos aug dažādu šķirņu mellenes un dzērvenes, piemēram, kāda no zilo ogu šķirnēm uz Apes novadu atceļojusi no audzētāja Igaunijā, kurš savukārt pirmo šīs stādiņu atvedis mugursomā no Kanādas. Taujāta par to, vai vēlas sākt audzēt vēl kādu ogu veidu, Sauškina atbild, ka viņas vīram un biznesa partnerim šāda doma diez ko vis neiet pie sirds.

Laikā, kad jānovāc raža, "Very Berry" mēdz nodarbināt pat teju 100 cilvēku, nodrošinot viņiem dzīvesvietu turpat pie purva. Tādējādi darbinieki lietus laikā var doties uz namiņiem purva malā, bet, kad laikapstākļi uzlabojas, atkal atsākt darbu.

"Very Berry" cehs, kas izbūvēts vecā fermā, atrodas vien astoņu kilometru attālumā no Igaunijas robežas. Ēku Sauškini iegādājušies 2005. gadā. Ferma jau kādu laiku neesot izmantota , un, skatoties fotogrāfijās, kas uzņemtas pirms remonta, grūti noticēt, ka tā ir tā pati celtne. "Paveicās, ka tai pirms neatkarības atjaunošanas bija nomainīts jumts, līdz ar to mums nebija jāmaina visas sijas," stāsta Sauškina.

Ejot pa gaišajām telpām, nav iespējams pateikt, ka cehs nav celts īpaši "Very Berry" vajadzībām. Tajā ir piecas ogu uzglabāšanas kameras, kā arī tā saucamās šoka kameras, kurās ogas sasaldē -36 grādu temperatūrā. No šoka kameras tās nonāk uzglabāšanas kamerā, kurā termometra stabiņš noslīd līdz -20 grādu atzīmei. Pēcāk ogas, kad nepieciešams, tiek vestas uz pārstrādi. Pēc izvešanas no aukstuma kameras ogas atkausē, bet, pirms pārtapt dzērienos, tās tiek samaltas un uzkarsētas.

Šajā ēkā uzņēmums iekārtojies pakāpeniski – soli pa solim apgūstot telpas un iegādājoties iekārtas. Tas, kā saka Sauškina, bijis kāda mācību kursu laikā Vācijā sastapta kolēģa padoms: "Viņš ieteica iet lēnām un uzreiz neiegādāties lielas iekārtas, jo es pati jutīšu, kad man to patiešām vajadzēs. Un tagad vajag." Pie šobrīd vienīgās sulu pildīšanas iekārtas strādā divas darbinieces, kuras dienas laikā var sapildīt četrus līdz piecus tūkstošus pudeļu, turpretim jaunā iekārta ļaus stundas laikā sapildīt līdz pusotram tūkstotim dzērienu pudeļu.

Tad, kā lēš uzņēmēja, "Very Berry" varēs saražot vairāk pasūtījuma produktu, proti, dzērienus, kas netiek ražoti ar "Very Berry" zīmolu, bet gan citiem uzņēmumiem ar to zīmolu. Šobrīd no kopējā saražotā apjoma pie klientiem ar citu firmu zīmēm aiziet 5% līdz 10% produkcijas.

Visi līdzekļi, kas šo gandrīz 20 gadu laikā ieguldīti uzņēmuma attīstībā, nākuši no pašu kabatas, kā arī piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus un izmantojot banku aizdevumus. Taujāta par to, vai kādreiz uzņēmums ir meklējis investoru, Sauškina atzīt, ka sarunas par to ir bijušas, taču tās beigušās bez rezultāta. Tagad gan uzņēmums vairs pēc investora nelūko: "Es domāju, ka pie tik lieliem ieguldījumiem, kādi mums tagad bijuši, mums tas vairs nav izdevīgi. Otrs aspekts – mēs paši sev esam definējuši, ka neiesim ārā no zonas ''premium klases produkts", līdz ar to kaut kā ļoti nenormāli ir audzēt apgrozījumu – tas nav mūsu mērķis. Mūsu mērķis ir ražot kvalitatīvu produktu un eksportēt."

"Very Berry" savu produkciju šobrīd eksportē uz 15 valstīm, tostarp arī uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, taču mērķis ir krietni kāpināt eksporta apmērus, jo īpaši Skandināvijas valstīs. Viens no uzņēmuma lielākajiem sadarbības partneriem ir lielveikalu ķēdes "Rimi" mātesuzņēmums "Ica Gruppen". Speciāli "Rimi" tiek ražotas dažnedažādas sulas, tostarp ķirbju-smiltsērkšķu sula. Sadarbības ietvaros uz Zviedriju tiek sūtītas arī svaigās ogas.

Šobrīd eksports veido apmēram 25% no kopējā apgrozījuma, un tam ir tendence palielināties. Šajos 25% gan nav ieskaitīta ne Lietuva, ne Igaunija, jo Baltijas valstis netiek atsevišķi izdalītas. Viens no uzņēmuma lielajiem mērķiem ir kāpināt apgrozījumu līdz diviem miljoniem eiro, taču, lai to sasniegtu, kolektīvam vēl jāaug profesionāli, pārliecināta uzņēmēja.

Viņa gan atzīst, ka ne vienmēr viss bijis tik gludi, kā varētu vēlēties. Vēl šī gada sākumā apsvērta iespēja uzņēmumu pārcelt uz Igauniju. Par to likusi domāt Latvijas nodokļu sistēma un arī vietējo ierēdņu attieksme. Komentējot nodokļu reformu, Sauškina saka: "Bija pacēlums, ka kaut kas mainīsies. Nu, kaut kas ir mainījies, bet tikai puse." Viņa uzsver, ka vistrakākais – nodoklis par reinvestēto peļņu – gan ir atcelts. Tiesa gan, ne visā igauņi esot pārāki: "Igauņi mūs apskauž par Zemkopības ministriju – tāpēc, ka mums darbs tur ļoti labi organizēts."

Visas mūsu sarunas laikā no uzņēmējas strāvo optimisms, bet visvairāk viņa atplaukst, kad runā par saviem ogu laukiem. "Paskatieties, cik skaisti!" sieviete ne reizi vien nosaka, veroties uz mellenājiem. Un patiesi rodas sajūta, ka viņa ir īstajā vietā un dara to, kas aizrauj.

Ilze Pāne, DNB bankas Mazo uzņēmumu pārvaldes vadītāja:

''Uzņēmums ''Very Berry'' ir sastopams Latvijas Mājražotāju sarakstā, taču gribētos teikt, ka ar esošajiem apjomiem tas jau ir izaudzis no klasiskā mājražotāju apzīmējuma. Novērtējams ir fakts, ka 20 gadu ilgajā pastāvēšanas posmā uzņēmums ir spējis saglabāt un stingri turēties pie sākotnēji noteiktām vērtībām – nemainīga kvalitāte un dabiskums. Tāpat uzņēmums ir veicis ilgtermiņa ieguldījumus biznesa attīstībā. Līdzīgi kā ''Very Berry'' kādā brīdī nonāca līdz lēmumam investēt ilgtermiņā, tāpat nereti uzņēmumi, kas veiksmīgi attīstījuši saimniecisko darbību, nonāk uz pārdomu ceļa, kad esošās telpas kļūst par šaurām vai biznesa specifika prasa specializētu pielāgošanos un esošo nomas maksu uzņēmums varētu novirzīt ikmēneša bankas aizdevuma maksājumu veikšanai. Tas ir nozīmīgs lēmums, tāpēc būtu jāizsver maksimāli daudz riska aspektu, ar kuriem varētu saskarties.
• Pareizā laika izvēle ilgtermiņa ieguldījuma projektam attīstības posmā;
• Ilgtermiņa ieguldījuma ekonomiskais pamatojums un tieša, pozitīva ietekme uz esošo saimniecisko darbību;
• Ne tikai atbilstoša/pietiekama paša uzņēmuma līdzdalība, uzsākot projektu, bet arī īpašnieku spēja sniegt atbalstu visa projekta gaitā gan ar naudas līdzekļiem, gan laiku, kas papildus jāvelta projektam;
• Atbilstošu profesionāļu piesaiste un pārdomāts projekts ar iespēju paplašināties vai pielāgoties biznesa specifikai, vietas izvēle;
• Būtiski sabalansēt ilgtermiņa ieguldījumus ar īstermiņa vajadzībām – apgrozāmiem līdzekļiem, tādējādi operatīvi nodrošinot nākamos pasūtījumus, izejvielu iegādi vai apjoma palielinājumu.
Un, visbeidzot, svarīgi ir neaizmirst par nodokļiem, kas nereti var radīt papildu slodzi, īpaši pasūtījuma apjoma pieauguma gadījumā.''