Latvija var! Biznesa pamatā – Latvijas dabas bagātības  (14)

Rakstu sērijā "Latvija var!" portāls "Delfi" stāsta par uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijas biznesā, kuru idejas pārtop inovatīvos produktos, iekaro eksporta tirgus vai pašmāju klientu sirdis. Projekts top sadarbībā ar DNB.

Mulču ražo daudzviet Eiropā, Dienvidamerikā un citviet pasaulē, līdz ar to "Aggregare" konkurentu ir daudz, taču uzņēmuma dibinātājs un līdzīpašnieks Roberts Redko skaidro, ka mulča, kas ražota no Latvijā augušām priedēm, trūd lēnāk nekā silto zemju koku miza. Līdz ar to mulčas kārtiņa dārzā jāatjauno retāk. "Mēs rēķinām, ka gadā satrūd līdz vienam centimetram," stāsta uzņēmējs.

Paralēli mulčas ražošanai uzņēmumā top arī priežu mizu substrāti, bet drīzumā plānots apgrozībā laist jauna veida substrātu, kas būšot pārsteigums tirgum. "Aggregare" dibinātājs un līdzīpašnieks Roberts Redko uzsver, ka gan mulčas ražošana, gan plāns klientiem piedāvāt substrātu, ir labs risinājums, kā izmantot Latvijas dabas bagātības. Tāda arī bijusi viņa doma, sākot biznesu, – darboties nišā, kurā varētu izmantot vietējās izejvielas, kas ir ilgtspējīgas un vienmēr pieejamas. Viņš skaidro, ka mulču izmanto dažādos dārza darbos. Piemēram, dobēs, kas izkaisītas ar mulču, saglabājas vienmērīga vide, turklāt tās neaizaug ar nezālēm. 95% no maisa satura ir organiskās vielas, uzsver uzņēmuma komercdirektors Edgars Zvaigzne.

"Aggregare" pārstrādāto mizu apjoms ik gadu pieaug, līdz ar to pieaug arī apgrozījums. Tiesa, vaicāts par to, vai ar pērn apgrozītajiem vairāk nekā trīs miljoniem eiro ir apmierināts, Redko gan atbild ar pretjautājumu: "Vai tad kādreiz var būt apmierināts?"

Nesen uzņēmums iegādājies blakus ražotnei esošo zemi un plāno tur būvēt vairākas noliktavas, kā arī papildu ražošanas telpas. Redko cer, ka jaunās telpas jau nākamgad ļaus ražošanas apjomu trīskāršot.

Uzņēmumā viesojamies augusta sākumā, kad notiek gatavošanās nākamajai sezonai, kas gaidāma februārī. Gada īsākajā mēnesī lielveikali sāk gatavoties dārzniecības ''bumam'', kas savukārt sākas līdz ar pirmā sniega nokušanu. Vēl viens pamatīgs pieprasījuma vilnis ir rudens, kad noslēdzas dažādi būvprojekti un pie darba pirms to nodošanas ķeras apzaļumotāji, stāsta Zvaigzne.

Lai būtu gatavi šiem pieprasījuma kāpumiem, "Aggregare" darbinieki jau laikus saražo produkciju. Laikā, kad notiek krājumu sagāde, uzņēmums strādā vienā maiņā, bet sezonas laikā nākas komplektēt divas maiņas. Līdz ar to arī darbinieku skaits ražotnē ir mainīgs – no 14 līdz 30 cilvēkiem. Gan Redko, gan Zvaigzne stāsta, ka atrast un noturēt darbiniekus neesot nemaz tik vienkārši. Ejot caur cehu, viņi slavē vairākus kolēģus, tostarp kādu pie lielas fasēšanas iekārtas strādājošu vīrieti, kurš spējot ievērojamā tempā paveikt pat divu vīru darbu.

Kad uzņēmumā ierodas kārtējā priežu mizu krava, no tās ar rokām tiek izlasīti koka gabali, skaidas, akmeņi un citi piemaisījumi. Tad ar īpašām iekārtām mulča tiek sasijāta pa frakcijām. Vispirms no milzīgā rotējošā sieta, kas atgādina garu tuneli, izbirst smalkā mulča un smiltis, tad mazliet rupjāka mulča, bet pašā galā izkrīt lielie priežu mizu gabali. Tālāk viss tiek nogādāts uz fasēšanu, kur to iepako 50 vai 250 litru maisos. Viss process ilgst aptuveni vienu dienu. Pērn uzņēmums kopumā saražojis vairāk nekā 10 tūkstošus kubikmetru mulčas. Kā skaidro Redko, tehniski mulču būtu iespējams ražot arī no egļu mizām, taču tā neesot tik glīta un pēc lietus kļūstot gluma.

"Aggregare" ražotā mulča pieejama četros dažādos izmēros jeb frakcijās, kā arī vairākās šķirās. Smalkākās mizas ir vien mazliet lielākas par smilšu graudiem, bet rupjākās – vismaz plaukstas lielumā. Baltijā vispopulārākā ir vidējās frakcijas mulča, stāsta Zvaigzne: "Vidējā mulča vēl dalās tīrākā un tādā, kur ir mazliet vairāk piemaisījumu. Kam lielākas platības, tie ņem lētāku materiālu, bet, kam mazākas platības, izvēlas tīrāku mulču."

"Pārsvarā iet lētākais, bet ar katru gadu mēs jūtam, ka sāk novērtēt arī kvalitāti, vai arī varbūt cilvēkiem dzīves līmenis ir kļuvis augstāks un viņi vienkārši var samaksāt. Pagājušajā gadā bija daudz vairāk otrās šķiras. Šogad arī, bet krietni vairāk sāk iet arī attīrītā," klientu paradumus skaidro Redko, piebilstot, ka nereti ļaudis izvēlas pirmo slāni kaisīt ar smalko mulču, tad virsū klāt vidējo, bet noslēgt ar lielajiem mizas gabaliem.

Tieši rupjā mulča ir visdārgākā, jo no visa izejmateriālu apjoma, kas uzņēmumā tiek pārstrādāts, šī frakcija veido vien aptuveni 10%. "Te pamatā ir izmantots cilvēku roku darbs, jo tiek izlasītas koku skaidas un visas mizas, paliek tikai resnie korķa gabali. Un roku darbs – tas maksā arī Latvijā," skaidro Zvaigzne.

Rupjo mulču īpaši iecienījuši klienti Apvienotajos Arābu Emirātos un Katarā. "Jau sākumā, es pat neatceros, kā mēs to dabūjām gatavu, mēs sākām eksportēt uz Dubaiju un Kataru," atminas Zvaigzne, piebilstot, ka tieši šīs valstis "palīdz izvilkt ziemas mēnešus". Bet Redko, runājot par rupjo mulču, piebilst, ka īpaši arābiem dažkārt tā tiek pat slīpēta – lai nebūtu nekādu asu stūru. "Viņi ir galīgi traki!" smejoties saka uzņēmējs.

Aptuveni 50% "Aggregare" ražotā nonāk eksporta tirgos, savukārt otra puse Baltijā, kas gan netiek dēvēta par eksporta tirgu. Liela daļa klientu sastapta dažādās starptautiskās izstādēs, kuras uzņēmuma vadība apmeklē ik gadu. "Aggregare" produkcija nopērkama arī veikalos "Depo", "Senukai", "Mājai un dārzam", kā arī citās lielveikalu ķēdēs. "Mazliet grūtāk mums gājis ar Igauniju, tur veikalu ķēdēs esam nesen. Bijām jau kāju ielikuši, strādājot ar apzaļumotājiem, bet lielveikalos esam tikai gadu," klāsta Redko, uzsverot, ka ziemeļu kaimiņu tirgū iekļūt bija grūti, jo igauņi ir patriotiski. Pat, ja produkts ir dārgāks vai ne tik kvalitatīvs, pārliecināt pirkt ārvalstu preci esot grūti.

Tā kā lielveikalu ķēdes nereti piedāvā līgumus, kuros ir ražotājiem visai neizdevīgi apmaksas noteikumi, proti, lielveikals par produkciju norēķinās vien 60 līdz 90 dienu laikā, sadarbība ar šiem klientiem nav vienkārša, jo nepieciešami lieli apgrozāmie līdzekļi. Vienlaikus sadarbība ar mazumtirdzniecības milžiem ir liels ieguvums, jo ļauj ievērojami palielināt klientu loku, stāsta Redko.

Taujāts par to, vai ir nolūkojis kādu konkrētu tirgu, ko vēlas iekarot, viņš pasmaida un saka, ka ir gan, taču pagaidām nevēlas to skaļi nosaukt. "Risinām pārrunas ar lielu veikalu tīklu. Ja tas izdosies, tad jaudas būs jākāpina trīs reizes," viņš saka. Tādā gadījumā būs nepieciešams ne vien palielināt ražošanas apjomus, bet arī to padarīt efektīvāku, lēš Redko.

Jau drīzumā "Aggregare" vadība plāno tirgū laist substrātu, kura pagatavošanas process esot tehnoloģiski sarežģīts un kuru nepieciešams ilgi izturēt, pirms tas ir gatavs. Kā skaidro Redko, arī šis produkts būs gatavots no izejvielām, kas Latvijā pieejamas lielos apjomos un ir ilgtspējīgas. "Tas mums ir prasījis ļoti ilgu laiku, lai ieviestu šo produktu, un esam jau tuvu finišam," stāsta uzņēmējs, piebilstot, ka tam vajadzētu būt ļoti efektīvam. ''Par mani daži smējās, kad sāku ražot mulču, un daži smies arī tagad," viņš saka.

"Galvenais ir darīt un negaidīt, ka viss ies gludi un bez kļūdām," pieredzē dalās Redko, kuram ne reizi vien ratos gadījies kāds sprungulis. Visspilgtāk viņš atminas neveiksmīgo sadarbību ar Ķīnas uzņēmumu, kas ar "Aggregare" noslēdzis līgumu par ievērojamiem apjomiem. Kad mulča jau bijusi saražota, Ķīnas puse līgumu lauzusi, pamatojot to ar uzņēmuma vadības maiņu. "Bija ieguldīta liela nauda, un palikām ar pilnām noliktavām," atminas Redko.

Runājot par to, cik viegli vai grūti ir būt uzņēmējam Latvijā, Redko atzīst, ka tas nav vienkārši. Vienlaikus gan viņš uzsver, ka nekad nav apsvēris iespēju doties laimes meklējumos uz ārzemēm. Tā vietā viņš joprojām prāto, kā izmantot dabas bagātības, kas pieejamas tepat – Latvijā.

Ilze Pāne, DNB bankas Mazo uzņēmumu pārvaldes vadītāja:

''Mūsdienās turpat katru dienu varam dzirdēt aktualitātes par kārtējiem tehnoloģiju brīnumiem, kur kaut kas ir sintezēts, nanotehnoloģiju veidā atdalīts un sarežģītos procesos radies jauns produkts, kuram ar dabisko izcelsmi vairs nav nekādas kopsakarības.

No uzņēmuma "Aggregare" var mācīties, ka, pieturoties pie pamata dabas dotajām veltēm un organiskajiem produktiem, ir iespējams attīstīt veiksmīgu uzņēmējdarbību. Kas varētu būt tā pamatā, un par ko būtu vērts padomāt, attīstot jaunu biznesu? Par:

- Ideju;

- Vērtībām;

- Nemainīgu servisa un produktu kvalitāti;

- Patenta reģistrēšanu, ja esat radījuši savu īpašo pievienoto vērtību;

- Mērķauditorijas noteikšanu – pircēja profilu;

- Atbilstošai mērķauditorijai un produktam veidotām mārketinga aktivitātēm;

- Produkta iegādes veidu, kas atbilst mērķauditorijas uzvedībai un prasībām;

- Lietotājam skaidru produkta pielietojumu un to informēšanu par jauniem produkta veidiem;

- Biznesa nepārtrauktības riska apdrošināšanu – sākotnēji pietiekami izstrādāt iekšējo saimnieciskās darbības nepārtrauktības plānu, ņemot vērā, piemēram, sezonalitāti un apjoma pieaugumus. Biznesa apjomiem pieaugot, piesaistīt apdrošināšanas produktu.;

- Un, protams, par sabalansētu finanšu vadību. Šādas nozares uzņēmumiem kā "Aggregare" finanšu sabalansētībai palīdzētu kāds no apgrozāmo līdzekļu finansēšanas veidiem, piemēram, kredītlīnija vai faktorings, kas dod iespēju operatīvi tālāk izmantot naudas līdzekļus jau līdz ar preču nosūtīšanu, kā arī pircēja risks tiek apdrošināts. Būs līdzekļi jau nākamo pasūtījumu ražošanai. Pārdošanas apjomiem pieaugot, šāda profila uzņēmumi sāk lietot tirdzniecības finansēšanas piedāvātos risinājumus, piemēram, akreditīvu, kas nodrošina pircējam pasūtītas preces piegādi noteiktajos termiņos un pārdevējam - samaksu par to. Ar pazīstamiem partneriem tiek izmantots inkaso. Šie abi produktu veidi dod uzņēmumam drošību par to, ka prece būs tā rīcībā, līdz tiks apmaksāta. Savukārt uzņēmuma orientācija uz preču pārdošanu Apvienotajos Arābu Emirātos radīs vajadzību pēc valūtu konvertācijām. Iekarojot eksporta tirgus, nereti prakse rāda, ka potenciālie klienti novērtē iespēju, ka maksājumus var veikt nacionālajā valūtā. Pieaugot ražošanas apjomiem un saredzot iespēju piedāvāt klientiem atlikt maksājumus uz vēlāku laiku, šāda profila uzņēmumiem var ieteikt izmantot "forward darījumus", nofiksējot valūtu kursus nākotnes norēķiniem.''