Latvija var! No ēku grīdām līdz milzu teleskopiem – betona celšana jaunā līmenī  (10)

Rakstu sērijā "Latvija var!" portāls "Delfi" stāsta par uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijas biznesā, kuru idejas pārtop inovatīvos produktos, iekaro eksporta tirgus vai pašmāju klientu sirdis. Projekts top sadarbībā ar DNB.

1997. gadā dibinātais "Primekss" sākotnēji rūpnīcās ieklāja epoksīda grīdu pārklājumu, taču ātri vien uzņēmuma vadība saprata, ka daudz plašāka niša ir betona ražošana. Šobrīd uzņēmuma pārdotākais produkts ir kompozītmateriālu betons. Šis produkts ir patentēts, un, kā skaidro Ošlejs, no cita tirgū pieejamā betona atšķiras ar pielietojamību un ilgmūžību. "Primekss" realizējis dažādus liela apjoma projektus gan Eiropas, gan Āzijas valstīs, tostarp ražotāja kompozītmateriālu betons izmantots "Ikea" un "Lidl" veikalu un distribūcijas centru celtniecībā, kā arī autokoncerna "Volvo" rūpnīcu celtniecībā.

Šogad teju 200 darbinieku lielais uzņēmums saskaņā ar tā vadītāja aplēsēm apgrozīs aptuveni 40 miljonu eiro.

Atklājies, ka pie vainas bijusi nevis nepareiza vai neprasmīga epoksīda seguma ieklāšana, bet gan apakšā esošais betons, kam plaisājot sabojājies arī virsējais pārklājums. Lai glābtu situāciju, Ošlejs sācis laba betona meklējumus un ātri vien sapratis, ka tirgū kvalitatīva materiāla īsti nav. Tā nu izlēmis doties uz zinātnisko konferenci Vācijā, lai dzirdētu, kas par betonu sakāms lietpratējiem. Tur Ošlejs dzirdējis beļģa Ksavjēra Destrē lekciju, kurā speciālists stāstījis, kā veidot grīdas, iebūvējot tajās tērauda šķiedras "tā, kā mēs arī lietojam šajā kompozītbetonā". Drīz vien sākusies sadarbība, un "Primekss" pārņēmis Destrē ražošanas tehnoloģiju, klāsta uzņēmuma vadītājs.

"Lai gan mūsu betons bija labāks, arī tam bija trūkumi. Un mēs meklējām, kā to padarīt vēl labāku," stāsta Ošlejs, uzsverot, ka kompozītmateriālu betona izstrāde prasījusi pamatīgu zinātnisko izpēti. Laikā, kad beidzot izdevies izstrādāt šī betona "recepti" un to patentēt, "Primekss" valstī valdošās krīzes dēļ bijis bankrota priekšā. "Krīzē mēs ļoti smagi cietām – zaudējām miljonu naudā, ko mums nesamaksāja klienti, īpaši Latvijā, un faktiski mēs pazaudējām visu, ko bijām nopelnījuši, varbūt pat vairāk. Mēs bijām situācijā, kad, no vienas puses, bijām tikko radījuši produktu, kas ir patentēts un lielisks un kuru varētu attīstīt, pilnveidot un padarīt labāku, bet, no otras puses, uzņēmumam vispār nebija naudas," stāsta Ošlejs.

"Man bija divas iespējas. Viena – bankrotēt, bet – kas notiks tālāk ar patentu, kā to attīstīt? Otra iespēja – piesaistīt investorus," atminas uzņēmējs. Lemjot par labu attīstībai, piesaistīti "BaltCap" investori. Uzņēmums strauji audzis, un radusies nepieciešamība attīstībā ieguldīt vēl vairāk līdzekļu, taču bankas kredītu tolaik neesot bijušas ar mieru izsniegt, tādēļ sāktas sarunas ar investīciju fondu no Berlīnes "Wermuth Asset Management", kas piekritis izpirkt "BaltCap" daļas un investēt tālākā "Primeksa" attīstībā. "Tas bija ļoti sekmīgs darījums, jo uzņēmuma apgrozījums ir vairākkārt audzis, arī peļņa. Tādējādi lēmums sākotnēji tika pieņemts bezizejā, bet otrreiz to pieņēmām, lai izaugtu," vērtē "Primeksa" vadītājs.

Vaicāts par to, vai nākotnē no investoriem plāno izpirkt paša dibināto uzņēmumu, Ošlejs iegrimst ilgās pārdomās un secina, ka uz šo jautājumu viņam noteiktas atbildes nav, jo galvenais ir raudzīties, kurš ceļš būtu pareizākais uzņēmuma attīstībai, proti, lai neapstātos izaugsme.

Tā kā "Primekss" lielu uzmanību velta produktu izstrādei, uzņēmumā izveidota pētniecības nodaļa, kas sadarbojas gan ar Latvijas, gan ārvalstu zinātniekiem. Uzlabojumi notiek visu laiku un gadā tiek veikti aptuveni 300 testi, stāsta Ošlejs. "Mēs nepārtraukti veicam tālāku izpēti un attīstību. Burtiski tikko iesniedzām jaunu patenta pieteikumu un uzlabojam arī pašreizējos produktus. Tas betons, kas bija pagājušajā un aizpagājušajā gadā, ir pavisam citāds nekā tas, kas ir šobrīd. Betona nodaļa ir viens no lielākajiem izpētes centriem."

Runājot par kompozītmateriālu betonu, kas ir vispieprasītākais no 10 betona produktu klāsta, Ošlejs saka, ka materiāls esot vienlaikus jauns un vecs. Viņš norāda uz paralēlēm ar Seno Romu, kuras laikā celts ne mazums milzīgu un grandiozu būvju, tostarp slavenais Romas Kolizejs un akvedukts. "Šīs celtnes stāv joprojām," ar apbrīnu saka Ošlejs. Romieši tolaik javai piejaukuši zirgu astrus, ko savā ziņā varot salīdzināt ar kompozītmateriālu betonu, jo arī tajā ir īpašas saistvielas, kas, protams, mūsdienās vairs nav zirgu astri.

Līdz šim ar "Primeksa" patentēto materiālu nosegti aptuveni 10 miljoni kvadrātmetru platības dažnedažādās pasaules valstīs. Betona sastāvs īpaši tiek izstrādāts katram objektam, veicot konstrukciju aprēķinu. Uzņēmuma speciālisti nereti arī uzrauga pašu ieklāšanas procesu, taču visos objektos "Primeksa" darbiniekiem klāt nav jābūt, jo vairākās valstīs, tostarp ASV, atrasti un apmācīti sadarbības partneri, kas zina, kā pareizi sajaukt un ieklāt betonu. "Mēs pērkam lielās betona mašīnās no vietējiem betona piegādātājiem betona sagataves un tad objektos pievienojam klāt speciālas piedevas – šīs te kompozītšķiedras, lai panāktu, ka betonam mainās īpašības," skaidro Ošlejs. Uzņēmums ieviesis arī kvalitātes pārbaudes sistēmu, kas ļauj attālināti tiešsaistē uzraudzīt darbu kvalitāti visos būvobjektos no Indijas līdz ASV. Savukārt savas brigādes uzņēmumam ir Baltijā, Skandināvijā un Izraēlā.

Viens no šī gada mērķiem bijis izmēģināt spēkus ārpus grīdu liešanas, proti, no kompozītmateriālu betona izgatavot ēku pārsegumus, sienas un citus elementus, ko arī veiksmīgi izdevies realizēt. "Primeksa" tehnoloģijas tiek izmantotas, piemēram, zviedru mēbeļu milža "Ikea" meitasuzņēmuma "Ikano" ražoto dzīvojamo māju būvniecībā.

"Izmaksu ziņā tas ir konkurētspējīgs," par kompozītmateriālu betonu, kas izmantots veikalu, noliktavu, rūpnīcu un citu lielizmēra objektu celtniecībā, saka uzņēmuma vadītājs. Tā kā kompozītbetons ir izturīgāks, to var izmantot plānākā kārtā, līdz ar to taupot materiālu. "Šis betons ir par 30% ātrāk ielejams nekā parastais, līdz ar to tiek taupīts laiks un darba resursi. Procesā arī vienlaikus ietaupās 40% CO2 izmešu, salīdzinot ar parastajām tehnoloģijām, tādēļ ka mums nav nepieciešams tik daudz materiāla izmantot," materiāla spēcīgās puses raksturo uzņēmuma vadītājs.

Lielākā daļa "Primeksa" klientu ir ārvalstīs, vien aptuveni 5% ir no Latvijas, lēš Ošlejs. Šobrīd lielākie noieta tirgi ir Skandināvija, ASV un Izraēla, tiesa, uz kopējā pasaules tirgus fona uzņēmumam vēl ir "savs ceļš ejams". Viņš vērtē: "Jau vairākus gadus mēs augam ar ātrumu 30 līdz 40% gadā un droši vien šogad pārsniegsim 40 miljonu apgrozījumu, 200 darbiniekus, bet, raugoties kopumā, uz milzīgā, lielā pasaules betona tirgus fona mēs vēl neko daudz neesam sasnieguši."

Vaicāts par to, kā izdodas atrast lielos klientus, Ošlejs klāsta, ka, lai arī starptautiskajām izstādēm ir nozīme, lielu iespaidu uz pārdošanas apjomiem tās neatstāj, drīzāk dod iespēju sevi prezentēt. "To, cik daudzi ir atcerējušies par mums pēc kādas izstādes un tad izlēmuši sadarboties, īsti zināt nevar," skaidro uzņēmuma vadītājs, uzsverot, ka "Primekss" potenciālajiem klientiem vienkārši zvana un piedāvā savu tehnoloģiju.

Ošlejs īpaši lepojas ar projektu, kas šobrīd noris Dienvidāfrikā. Tur "Primeksa" kompozītmateriālu betons tiek izmantots pasaulē lielāko teleskopu būvniecībā. Šajā projektā paredzēts vienkopus saslēgt vairākus milzu teleskopus, tādēļ svarīgi, lai segums, uz kura tie izvietoti, būtu pilnībā nekustīgs. Tieši šī iemesla dēļ projekta attīstītāji esot izvēlējušies izmantot "Primeksa" ražojumu. Tāpat šobrīd noris pārrunas par kompozītbetona izmantošanu Eiropas kodolpētījumu centra CERN projektos. Ošlejs skaidro, ka šādi projekti ne vien nes gandarījumu, bet tiem radītās tehnoloģijas pēcāk iespējams izmantot arī citos būvobjektos.

Uzņēmuma izaugsme patiešām ir iespaidīga, un redzams, ka tas mērķtiecīgi turpina attīstību. 2025. gadā "Primekss" vēlas sasniegt 500 miljonus eiro lielu apgrozījumu. Var teikt, ka Ošleja vadītais uzņēmums betonu pārnesis citā līmenī – no materiāla, kas tiek izmantots grīdām, uz materiālu, ko izmanto ēku sienu un pat zinātnisku objektu celtniecībā. Šis uzņēmums pierāda, cik svarīgi ir diendienā turpināt pilnveidot produktu un rast arvien jaunus risinājums, jo tā iespējams noturēties pasaules līmenī.

Lai kā negribētos pieminēt bieži izmantoto frāzi par produktu ar pievienoto vērtību, šajā situācijā es neatrodu citu sinonīmu, jo zinātniskā izpēte, kas bija pamatā šī produkta radīšanā, kā arī fakts, ka uzņēmums turpina šo pētniecību, lai produktu padarītu vēl labāku un augstvērtīgāku, liecina par uzņēmuma un produkta nemitīgu attīstību. Straujā izaugsme un tirgi, kuros uzņēmums darbojas, pierāda, ka jau pašlaik ir iekarotas spēcīgas pozīcijas šā nišas produkta segmentā. Vienlaikus es saredzu virkni izaicinājumu, ar ko ikdienā saskaras uzņēmuma vadība, jo tas ir saistīts gan ar vispārējo darījumu organizēšanas praksi, gan ar atsevišķu valstu īpatnībām, kur uzņēmums realizē savu produktu un nodrošina pakalpojumu. Līdz ar to uzņēmumam noteikti ir cieša sadarbība ar banku, kas piedāvā pareizos instrumentus, kā biznesu attīstīt vēl straujāk, vienlaikus domājot par iespējamiem riskiem. Manā pieredzē šāda līmeņa uzņēmumi izmanto ļoti daudzus un dažādus bankas pakalpojumus, tostarp kredītlīnijas, garantijas, faktoringu, līzingu, kā arī risku limitus valūtas nākotnes darījumiem (Forward), kas pasargā uzņēmumu no iespējamiem zaudējumiem valūtas kursa svārstību rezultātā.

Mēs lepojamies ar Latvijas uzņēmuma "Primekss" sasniegumiem un ceram, ka izdosies sasniegt stratēģisko mērķi "betonu pārnest citā līmenī"!"