Pagājušajā nedēļā medijus pāršalca ziņas par sašutušajiem vecākiem, kuru atvases mācās privātajos bērnudārzos – liela daļa privāto bērnudārzu paaugstina mācību maksu. Vecāku sašutums ir pamatots un saprotams – situācija ar mācību maksu kļuvusi daudz nesaprotamāka, necaurskatāmāka, un, protams, arī maciņš tagad būs jāatver plašāk. Kā tas nākas, ka radusies šāda situācija? Pašvaldības vadība šajā situācijā tikai noplāta rokas, sakot, ka viņi taču līdzfinansējumu paaugstinājuši, norāda partijas "No sirds Latvijai" valdes locekle Diāna Novicka.
Neiekļauj izmaksas, kas veido lauvas tiesu no tēriņiem
Patiešām, kā varēja rasties šāda situācija, ja no vienas puses, atbildīgās ministrijas (IZM un VARAM) ir izstrādājušas līdzfinansējuma aprēķina metodiku ar mērķi sakārtot mācību maksu jautājumu, un arī Rīgas vadība ir paaugstinājusi līdzfinansējumu, taču, no otras puses, papētot tuvāk, ko tad pašvaldība ir apņēmusies līdzfinansēt, atklājas, ka aprēķinā nav iekļauta virkne izdevumu. Nav iekļauti grāmatvedības, juristu pakalpojumi, tāpat nav skaidrs jautājums par pamatlīdzekļu amortizāciju, par remontiem un citiem kapitālieguldījumiem. Šīs pozīcijas apēd lauvas tiesu no privātā bērnudārza līdzekļiem, un šo pašvaldības neizdarību vecākiem nākas kompensēt no saviem maciņiem, saka Rīgas mēra amata kandidāte Novicka.
Atzīst un nokaunās, bet risinājumu nepiedāvā
Pašvaldību vadītāji atzīst, ka patiešām visas izmaksas nav apzinātas un iekļautas līdzfinansējuma aprēķinā, taču nekur neizskan informācija, ka pašvaldība būtu gatava pārskatīt tāmi un papildināt kompensējamās pozīcijas.
Pirms 2016./2017. mācību gada sākuma Rīgas domes vadība publicēja informāciju, ka izglītības ēku remontdarbos ieguldīti 27 miljoni eiro. Šajā publikācijā Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks uzsvēra: "Kopš 2009. gada Rīgas pašvaldība skolu un bērnudārzu remontdarbos ir ieguldījusi vairāk nekā 200 miljonu eiro. Šogad lielāki vai mazāki remontdarbi ir veikti aptuveni pusē izglītības iestāžu – 70 bērnudārzos un 70 skolās, un kopumā tam esam izlietojuši 27 miljonus eiro." Tas, protams, izklausās ārkārtīgi jauki, taču, vai kāds no pašvaldības vadības ir aprēķinājis, cik daudz miljoni eiro pa šo laiku ir nākuši no vecāku maciņiem?
Kurš pieļauj kļūdu, tam jāmeklē atrisinājums
Manuprāt, tas būtu tikai loģiski, ja bērnu vecākiem rastos jautājums - kā pašvaldība var ieguldīt vairākus miljonus bērnudārzu remontos, ja šīs izmaksas nav ietvertas pašvaldības līdzfinansējumā? Noteikti būtu lietderīgi aprēķināt, cik lielas summas aizripo no vecāku maciņiem, jo pašvaldība ir "piemirsusi", ka privātai izglītības iestādei var būt arī grāmatvedības izdevumi, izdevumi par juridiskajiem pakalpojumiem un arī pamatlīdzekļu amortizācija.
Aicinātu pašvaldības vadību sēsties pie viena galda gan ar privāto bērnudārzu vadītājiem, gan vecāku nevalstiskajām organizācijām, lai kopīgi pārrunātu, kuras tad ir tās izdevumu pozīcijas, ar ko ikdienā saskaras privātās pirmsskolas izglītības iestādes. Ģimenes ar bērniem un vecāki ir tieši tā sabiedrības grupa, uz kuru attiecas domes pieņemtie lēmumi šajā jomā, precīzāk – tie, kas cieš no domes lēmumiem, tāpēc esmu pārliecināta, ka gan vecāki, gan privāto bērnudārzu pārstāvji, uzņēmēji būs gatavi aktīvi līdzdarboties situācijas sakārtošanā.
Arī rindu jautājums joprojām "gaida rindā"
Tā kā pašvaldība nav spējusi pilnībā atrisināt bērnudārzu rindu jautājumu, daļa ģimeņu ir izvēlējušies privātos bērnudārzus. Tāpēc tieši pašvaldībai būtu jānāk pretī līdzfinansējuma sakārtošanas jomā.
Daudzkārt tiek uzsvērts, ka tieši bērni ir mūsu valsts nākotne. Es gribētu precizēt, ka, pirmkārt, viņi ir mūsu valsts tagadne. Raugoties uz pašvaldības attieksmi, rodas šaubas, vai arī tās vadība uz viņiem skatās šādā griezumā. Turklāt, kur paliek vienlīdzīgas tiesības visiem bērniem saņemt izglītību? Vai tiešām šādi izpaužas vienlīdzīgās tiesības? Tās ģimenes, kurām nepietika vietas pašvaldības bērnudārzā un kuru bērni apmeklē privātos bērnudārzus, nav nekādi fondi, no kuru līdzekļiem aizpildīt caurumus finansējumā.