Situācijā, kad sabiedriskais sektors, īpaši medicīnā, nekavējoties pieprasa un gaida būtiskus finanšu ieguldījumus, nodokļu reforma jau no nākamā gada, būtiski samazinot pamatnodokļu likmes, ir riskants gājiens arī ar visu papildus 1% sociālajā nodoklī, kas tiks atvēlēts medicīnai. Tādēļ mums nav tiesību kļūdīties prognozēs un aprēķinos. Jau tuvākā laikā ir jāspēj atbildēt uz virkni jautājumu, un viens no tiem ir saistīts nevis ar nodokļu likmēm un iekasēšanas kārtību, bet nodokļu ieņēmumu sadali.
Kā, iespējams, galvenais šķērslis reformas ieviešanai tiek minēta pašvaldību pretdarbība iedzīvotāju nodokļa (IIN) samazinājumam no 23% uz 20%. Atgādināšu, ka IIN ir galvenais pašvaldību budžeta ieņēmumu veids. Finanšu ministrija ir apliecinājusi savu vēlmi ieviest kādus šobrīd vēl nezināmus "kompensēšanas" pasākumus. Tajā pašā laikā ir aizmirsta jau pirms vairākiem gadiem pieteiktā nepieciešamība ieviest motivējošu sistēmu pašvaldībām uzņēmējdarbības veicināšanai. Ekonomista Vjačeslava Dombrovska vārdiem runājot – izskaust pašvaldībās "guļamvagonu mentalitāti". Manuprāt, jaunā nodokļu reforma palaiž garām izdevību pašvaldības atbalstu konkrētām uzņēmējdarbības iniciatīvām novadā padarīt atkarīgu ne tikai no "saprašanas līmeņa", bet arī no pavisam konkrēti aprēķināma labuma pašvaldības budžetam.