Pašvaldības ir tuvāk iedzīvotājiem un labāk izprot lokālo situāciju, pārzina iedzīvotāju vajadzības un novada specifiku. Uzskatu, ka NĪN ir jābūt nodoklim, kas primāri sedz infrastruktūras uzturēšanas izdevumus konkrētajā novadā atbilstoši tā vajadzībām, jo nodokļa maksātājiem ir tiesības saņemt atdevi no veiktajām iemaksām. Iedzīvotāji ir tiesīgi prasīt sakārtotus ceļus un drošu apgaismojumu savu mājokļu tuvumā, nevis bezgalīgi finansēt abstraktas spontānas ieceres, kuras uz viņiem neattiecas un nedod nekādu labumu.
Jau šobrīd NĪN ieņēmumi pašvaldībām, kuras ir finansētājas un veic iemaksas izlīdzināšanas fondā, faktiski lielākoties tiek novirzīti un sadalīti uz visu valsti. Piemēram, Ādažu novadā ieņēmumi no NĪN gadā ir aptuveni 1,6 miljoni eiro, kas ir tieši tikpat, cik pašvaldības iemaksas izlīdzināšanas sistēmā - 1,6 miljoni eiro. Savukārt Mārupē, Garkalnē un dažu citu Pierīgas pašvaldību iemaksas izlīdzināšanas fondā ir būtiski lielākas nekā to NĪN ieņēmumi. Tas nozīmē, ka valsts iejaukšanās pašvaldību makos jau šobrīd ir pārmērīga, un tas nākotnē var iznīcināt jebkādu iedzīvotāju motivāciju maksāt NĪN, jo pašvaldības nevarēs izpildīt savus pienākumus pret iedzīvotāju – nodokļu maksātāju - uzlabojot un uzturot pašvaldības infrastruktūru. Savukārt, nesamaksājot NĪN, iedzīvotājiem pastāv risks zaudēt savu mājokli un var nākties pamest ne vien novadu, bet arī valsti, un tas ir gan pret pašvaldības, gan valsts interesēm.