Visas čaulas nepazudīs
Lai gan premjers Māris Kučinskis marta vidū dievojās, ka Latvijas bankas čaulas klientu lokam no 26 tūkstošiem "pastkastīšu firmu" jāsarūk līdz apaļai nullei, tagad amatpersonu pozīcija ir mainījusies. Šodien valdībai
iesniegtajos
likuma grozījumos pilnīgu apkarošanu nomainījusi vēršanās pret visriskantākajiem klientiem. Finanšu ministrija iecerējusi, ka sadarbība būs jāpārtrauc ar čaulas veidojumiem, kuri atbilst divām (nevis vienai) no trim "pastkastīšu firmas" pazīmēm.


Ministru kabinets lemšanu uz nedēļu
atlika
, jo likumprojektu plānots papildināt ar vēl vienu iniciatīvu – izveidot sadarbības platformu starp bankām un tiesībsargājošajām institūcijām. Ja neizproti, kas ir "čaulas kompānijas", tad droši ver vaļā
šo rakstu
. Īsumā – tie ir tikai uz papīra pastāvoši uzņēmumi, kas neveic reālu uzņēmējdarbību, bet veic vien finanšu darījumus caur kontiem bankās. Kāpēc? Lai izvairītos no nodokļu nomaksas un slēptu patiesā labuma guvējus.


Finansiālu labumu no darba Saeimā gūst deputāti.
Šeit
atradīsi pārskatu par Ringolda Baloža, Artūra Rubika, Nellijas Kleinbergas un Alda Adamoviča, kā arī Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Evikas Siliņas deklarācijās norādīto. Tikmēr partijas "Kustība "Par!"" rindas turpina rukt – politisko spēku
pametusi
arī Lolita Čigāne.
Pasta bankas nākotne
Nelielā "LPB Bank", kas vēl pērn skanīgāk sevi dēvēja par "Latvijas pasta banku"
nešaubās
par savas darbības turpināšanu. Banku uzraugam iesniegtajā pārskatā pausta apņēmība darbības fokusu vērst uz finanšu tehnoloģiju pakalpojumu sniegšanu e–komercijas jomā un bankas pārorientēšanos no NVS valstīm uz Eiropas ekonomiskās zonas, OECD un NATO dalībvalstīm. Banka neslēpj, ka sadarbības pārtraukšana ar čaulas kompānijām un jaunā stratēģija kopumā mazinās peļņu, taču tas nerada draudus bankas darbībai.


Mazāks optimisms vērojams "Norvik bankas" gadījumos, kas pēc peļņu nesošā 2016. gada pērn strādājusi ar 44 miljonu eiro
zaudējumiem
. Tam pievienojot vēl 37 miljonu eiro zaudējumus, kurus pērn cietusi bankas grupa, secināms, ka kopumā bankas zaudējumu apmērs sasniedz 85 miljonus eiro. Vien laiks rādīs, vai šo banku piemeklēs "Bankas Baltija" liktenis, ko šodien
izslēdza
no Uzņēmumu reģistra. 23 gadus ilgās bankas likvidācijas izskaņā tā VID palikusi parādā sešus miljonus eiro nenomaksātos nodokļos.


Labāk finanšu jomā
klājas
Latvijas Bankas vadībai. Prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuram pašlaik kriminālprocesa dēļ liegts ieņemt amatu, pērn algā centrālajā bankā saņēma 143 tūkstošus eiro. Viņa vietniece Zoja Razmusa – 106 tūkstošus eiro un 34 tūkstošu eiro dāsnu pensiju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!