Visas čaulas nepazudīs
Lai gan premjers Māris Kučinskis marta vidū dievojās, ka Latvijas bankas čaulas klientu lokam no 26 tūkstošiem "pastkastīšu firmu" jāsarūk līdz apaļai nullei, tagad amatpersonu pozīcija ir mainījusies. Valdībai
iesniegtajos
likuma grozījumos pilnīgu apkarošanu nomainījusi vēršanās pret visriskantākajiem klientiem. Finanšu ministrija iecerējusi, ka sadarbība būs jāpārtrauc ar čaulas veidojumiem, kuri atbilst divām (nevis vienai) no trim "pastkastīšu firmas" pazīmēm.


Ministru kabinets lemšanu uz nedēļu
atlika
, jo likumprojektu plānots papildināt ar vēl vienu iniciatīvu – izveidot sadarbības platformu starp bankām un tiesībsargājošajām institūcijām. Ja neizproti, kas ir "čaulas kompānijas", tad droši ver vaļā
šo rakstu
. Īsumā – tie ir tikai uz papīra pastāvoši uzņēmumi, kas neveic reālu uzņēmējdarbību, bet veic vien finanšu darījumus caur kontiem bankās. Kāpēc? Lai izvairītos no nodokļu nomaksas un slēptu patiesā labuma guvējus.


Finansiālu labumu no darba Saeimā gūst deputāti.
Šeit
atradīsi pārskatu par Ringolda Baloža, Artūra Rubika, Nellijas Kleinbergas un Alda Adamoviča, kā arī Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Evikas Siliņas deklarācijās norādīto. Tikmēr partijas "Kustība "Par!"" rindas turpina rukt – politisko spēku
pametusi
arī Lolita Čigāne. Andrejs Judins, kurš paspējis pamest gan "Vienotību", gan "Par!", vēlēšanās atkal būs
rodams "Vienotības" sarakstā
.
Nerezidentu banku nākotne
Nelielā "LPB Bank", kas vēl pērn skanīgāk sevi dēvēja par "Latvijas pasta banku"
nešaubās
par savas darbības turpināšanu. Banku uzraugam iesniegtajā pārskatā pausta apņēmība darbības fokusu vērst uz finanšu tehnoloģiju pakalpojumu sniegšanu e–komercijas jomā un bankas pārorientēšanos no NVS valstīm uz Eiropas ekonomiskās zonas, OECD un NATO dalībvalstīm. Banka neslēpj, ka sadarbības pārtraukšana ar čaulas kompānijām un jaunā stratēģija kopumā mazinās peļņu, taču tas nerada draudus bankas darbībai.


"LPB Bank" gan nav vienīgā, kas cerīgi raugās nākotnē. Uzraugam visas nerezidentu bankas ir
apliecinājušas
, ka vēlas turpināt strādāt Latvijā. Tostarp "Rietumu banka", kas pašlaik ir lielākais nerezidentu apkalpotājs Latvijā, līdz vasarai
beigs sadarbību
ar vairāk nekā 4000 augsta riska klientiem. Pērn "Rietumu banka"
nopelnīja
33 miljonus eiro, bet nule
pabeigusi
darbinieku skaita samazināšanu par 15%.


Mazāks optimisms vērojams "Norvik bankas" gadījumā, kas pēc peļņu nesošā 2016. gada pērn strādājusi ar 44 miljonu eiro
zaudējumiem
. Tam pievienojot vēl 37 miljonu eiro zaudējumus, kurus pērn cietusi bankas grupa, secināms, ka kopumā bankas zaudējumu apmērs sasniedz 85 miljonus eiro. Tas gan nav tik skumji kā "Bankas Baltija" liktenis, kas nupat
izslēgta
no Uzņēmumu reģistra. 23 gadus ilgās bankas likvidācijas izskaņā tā VID palikusi parādā sešus miljonus eiro nenomaksātos nodokļos.


Labāk finanšu jomā
klājas
Latvijas Bankas vadībai. Prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuram pašlaik kriminālprocesa dēļ liegts ieņemt amatu, pērn algā centrālajā bankā saņēma 143 tūkstošus eiro. Viņa vietniece Zoja Razmusa – 106 tūkstošus eiro un 34 tūkstošu eiro dāsnu pensiju. Pieticīgāk pelna Rimšēviča pratinātājs Jēkabs Straume, kurš pusgada laikā KNAB vadītāja amatā
saņēmis
19 tūkstošus eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit