Tuvākajā laikā paredzēts īstenot viena no lielākajiem Latvijas infrastruktūras projektiem - Krievu salas attīstības - otro kārtu. Šī būs noslēdzošā attīstības kārta apjomīgajam projektam, kura īstenošana sākta 2015.gadā. No purvainas un niedrēm klātas teritorijas Krievu sala pēdējo gadu laikā izveidojusies par 75 hektārus lielu salu, kas slejas aptuveni 2,5 metrus virs ūdens. Lai paaugstinātu grunts līmeni, izskalots teju 3 miljoni kubikmetru smilšu.

Līdz šim Krievu salā izveidotas četras dziļūdens piestātnes nedaudz vairāk nekā viena kilometra garumā, kā arī izveidoti pievadceļi piecu kilometru garumā un izveidots 11 kilometru garš dzelzceļa tīkls. Drīzumā paredzēts sākt projekta noslēdzošo kārtu, kuras laikā taps ceļi un dzelzceļa līnija, kā arī 30 metru augsts žogs, kura mērķis būs pasargāt apkārtējo vidi un iedzīvotājus no ogļu putekļiem.

Kopējās projekta izmaksas sasniegs 150 miljonus eiro. Ja pirmās kārtas īstenošanai tika piesaistīts Eiropas Savienības fondu finansējums, otro kārtu finansēs Rīgas brīvosta, kas investīcijas plāno atpelnīt, iznomājot termināļa teritorijas. Daļu izdevumu gan būs jāsedz ostā strādājošajiem stividoriem.

Krievu salas projekts ir būtisks ne vien ostas attīstībai, bet arī vides aizsardzības kontekstā, jo visa ogļu kravu pārkraušana no Rīgas vēsturiskā centra tiks pārcelta uz Daugavas lejteci.

Plānots, ka pirmais kuģis Krievu salā pietauvosies 2019.gada sākumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit