Pagājušā gadsimta 30. gados abu valstu starpā bija noslēgts līgums par kravu pārvadāšanu pa atsevišķiem posmiem bez maksas, tomēr Lietuva vēlējās vienpusēji lauzt šo līgumu vēl pirms tā termiņš bija beidzies. Latvijas Dzelzceļnieku biedrības izdevumā "Dzelzceļnieks" toreiz minēts, ka "Lietuvas dzelzceļa pārstāvju vēlme diktēt savus noteikumus nevēlami bojā abu valstu attiecības un nevar sekmēt abu brāļu tautu tuvošanās darbu".
Mūsdienās, aizbildinoties ar slikto ceļu stāvokli, Lietuva 2008. gadā slēdza dzelzceļa posmu no Mažeiķiem uz Reņģi, un, lai argumenti šķistu pārliecinošāki, daļa sliežu ceļa tika demontēta. Tādējādi gan "Latvijas dzelzceļš" (LDz), gan Rīgas osta tika izslēgti no konkurences par naftas kravām.
Tomēr deviņus gadus vēlāk, 2017. gadā, Eiropas Komisija atzinusi, ka Lietuva šajā konkurences cīņā ir izmantojusi negodīgas metodes, tai pārkāpums ir jānovērš un arī jāmaksā 28 miljonu eiro liels naudas sods. Lietuvai turpmāko trīs mēnešu laikā ir uzdots izstrādāt darbības plānu, kā situāciju uzlabot.
Laikā kopš sliežu ceļa nojaukšanas LDz tiešie zaudējumi, kas saistīti ar līnijas uzturēšanu Latvijas pusē, ir aptuveni seši miljoni eiro, stāsta LDz valdes loceklis Aivars Strakšas. Tikmēr negūto ieņēmumu apjoms ir iespaidīgāks – tie lēšami 150 līdz 180 miljonu eiro robežās. Uzņēmums jau ir pasūtījis juridisko analīzi, lai vērtētu zaudējumu apmēru un to piedzītu no Lietuvas.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis norāda, ka prioritāte ir panākt, lai Lietuva no savas puses atjauno dzelzceļa līniju un Latvijas tranzīta uzņēmumiem ir iespēja iesaistīties godīgā konkurences cīņās par kravām.
Mažeiķu naftas terminālim Rīgas osta ir tuvāk nekā Klaipēdas osta, savukārt tarifi par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu – zemāki nekā Lietuvā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!