"Zem asfalta ir vecais bruģis, un, visticamāk, kaut kur atradīsim arī sliežu fragmentu," prognozē muzeja direktore Ieva Pētersone. Kā piemēru viņa min esošo muzeja ēku un teritoriju kopumā, kuru sākot apgūt 1996. gadā, atklājušās dažādas vēstures liecības.
Patlaban teritorija, kurā plānots izveidot sabiedrībai atvērtu izglītības un informācijas centru, vairāk atgādina pamestu graustu rajonu ar šķūņa tipa ēkām. Vietas izskats neliecina, ka tur 19. gadsimta 60. gados atradās Rīgas-Jelgavas dzelzceļa lokomotīvju depo.
Muzeja direktore stāsta, ka šķūņa tipa piebūves ir plānots nojaukt, lai no depo ēkas būtu iespējams redzēt muzeja āra ekspozīciju - gan sliežu ceļus, gan arī vēsturiskos ritekļus. Savukārt jaunā ēka tiks veidota tā, lai būtu iespējami atvērtāka apmeklētājiem, lai iedzīvotāji būtu motivēti nākt uz muzeju un pavadīt tajā laiku ar ģimeni.
Bijušās lokomotīvju depo ēkas saturs būšot jāveido no jauna, savukārt "čaula" būs vēsturiskā, atgādinot, kādam nolūkam ēka savulaik kalpojusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!