AS "Pasažieru vilciens" (PV) un vairākas Latvijas pašvaldības saskata iespēju tos palielināt vēl vairāk, koordinēti sadarbojoties un attīstot ekspresvilcienu satiksmi gan jaunos, gan esošajos maršrutos, kā arī attīstot stacijām pieguļošās teritorijas, lai tajās būtu gan autoostas ar salāgotiem transporta grafikiem, gan autostāvvietas tiem, kas turpina tālāko ceļu ar vilcienu.
Sabiedriskā transporta likums paredz, ka plānojot starppilsētu maršrutus ar lielu pasažieru plūsmu, vispirms tiek izveidoti maršruti pa sliežu ceļiem. VSIA "Autotransporta direkcija" valdes priekšsēdētājs Kristians Godiņš sarunā ar laikrakstu "Dienas bizness" uzsver, ka "plānojot maršrutus elektrozonā, prioritāte būs vilcienam, elektrozonā un ar dīzeli Siguldas virzienā vilciens pārvadā 95% pasažieru".
Tiesa, AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis uzskata, ka pārvadājumus arī citviet Latvijā varētu plānot un salāgot efektīvāk – mazinot vilcienu satiksmes un autobusu pārvadājumu dublēšanos maršrutos starp lielākajām Latvijas pilsētām, bet autobusu satiksmi attīstot tieši ap galvenajām dzelzceļa stacijām.
Kā labs piemērs tiek minētas Cēsis, kur pašvaldība un "Latvijas dzelzceļš" rekonstruējuši dzelzceļa staciju un līdzās esošo autoostu, kā arī stāvlaukumu automašīnām. Pilsētas mērs Jānis Rozenbergs uzsver, ka tādējādi dzelzceļa pieejamība kļuvusi cēsiniekiem ērtāka, bet "Pasažieru vilciens" izveidojis ekspresmaršrutu cēsinieku ērtībām.
"Garajos maršrutos pakalpojumu mēs maksimāli centīsimies piedāvāt ekspreša formā, nodrošinot pārvadājumu, kas ātruma ziņā apsteidz autobusu un arī vieglo auto. Tas būs ļoti svarīgs mūsu izaicinājums nākošajos desmit gados. Jautājums – kāda būs valsts plānošanas politika transporta un loģistikas pakalpojumu nodrošināšanā? Viens ir ļoti svarīgi. Ja valsts, pieņemot Indikatīvo plānu, uzņemas atbildību un saistības par dzelzceļa infrastruktūras nodrošināšanu, tad tai maksimāli arī būtu jāizmanto dzelzceļa infrastruktūra," uzsver Grigulis.