"Pērn mēs plānojām apgrozījumu ap 44 miljoniem tonnu kravu, bet beigās tas pārsniedza 49 miljonus tonnu. Arī šogad mūsu pārvadājumu apmērs varētu būt 47-49 miljoni tonnu. Šis apmērs ir pietiekams gan esošās infrastruktūras maksas noturēšanai, gan nākotnes ieguldījumiem," teica Bērziņš.
Tāpat viņš pastāstīja, ka LDz ir noslēdzis līgumu ar valsti, apņemoties nākamajos piecos gados infrastruktūras maksu necelta vairāk kā par inflācijas līmeni, kas nozīmē stabilitāti tirgum.
Jautāts par koncerna ilgtermiņa attīstību, Bērziņš teica, ka LDz ir ambiciozi mērķi, un, lai no Latvijas valsts, kas ir kompānijas īpašnieks, to īstenošanai nebūtu jāprasa papildu nauda, uzņēmumam ir nepieciešami papildu ienākumi, no kuriem vajadzības gadījumā nodrošināt infrastruktūras uzturēšanu.
"Mums ir jābūt iespējai to segt arī no citiem biznesa veidiem. Šie papildu biznesa veidi ir saistīti gan ar loģistiku, gan vagonu un lokomotīvju remontu. Visambiciozākie mērķi mums ir attiecībā uz loģistikas pakalpojumu sniegšanu. Vēl pirms dažiem gadiem no šiem pakalpojumiem ar grūtībām varējām sasniegt 15 miljonu eiro apgrozījumu gadā, bet pērn tas jau sasniedza 33 miljonus eiro," teica LDz valdes priekšsēdētājs.
Viņš stāstīja, ka pašreiz LDz ir transporta kompānija ar nelielu loģistikas piedevu, bet nākamajos piecos, desmit gados, lai varētu sekmīgi konkurēt, LDz ir jābūt arī izcilam inženiertehniskajos pakalpojumos, ar spēcīgiem loģistikas pakalpojumiem, kā arī ar ļoti labiem digitālajiem jeb viedajiem dzelzceļa risinājumiem.
"Lai to izdarītu, mums ir jāveic izmaiņas pārvaldības struktūrā un biznesa procesos. Mēs arī pēdējos gados esam veikuši plašas "prāta vētras" ar struktūrvienību vadītājiem, kurās galvenais jautājums ir, kādā dzelzceļa uzņēmumā mēs visi gribētu strādāt nākamajās desmitgadēs un kas ir jādara, lai šādu uzņēmumu izveidotu. Balstoties uz idejām, ir izveidotas arī galvenās vadlīnijas. Tātad process šoreiz notika nevis no augšas uz apakšu, bet gan no apakšas uz augšu," pauda Bērziņš.
LDz vadītājs arī piebilda, ka pašreiz nav zināms, kādas būs tehnoloģijas pēc pieciem vai desmit gadiem, bet uzņēmumam ir jābūt gatavam ar tām strādāt.
"Pēc desmit gadiem dzelzceļnieks noteikti nebūs tāds, kā šodien. Mēs jau šodien redzam, kā attīstās tehnoloģijas, kā dzīvē ienāk automatizācija un vilcieni pat brauc bez mašīnistiem. Dzelzceļa uzņēmumu darba profils mainās, un mēs gribam, lai mūsu cilvēki arī mācītos. Mums ir mācību centrs un mēs gribam, lai mūsu darbinieki visu laiku mācītos un būtu gatavi strādāt jau nākamajā līmenī. Tāpat ir skaidrs, ka arvien svarīgāka loma būs inženieriem, tādēļ mēs iesaistāmies dažādos izglītības projektos. Mūsu vēlme ir, lai katrs Latvijas skolēns, pabeidzot skolu, noliek fizikas eksāmenu. Tad ir cerība, ka mēs vairāk varēsim attīstīt mums nepieciešamās nozares," pauda Bērziņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!