Kā norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, lielam satraukumam šobrīd nav pamata: "Lielbritānija vienmēr būs spiesta iegādāties koksni ārpus valsts, jo patērē vairāk kokmateriālu, nekā spēj saražot. Piemēram, Lielbritānijā ik gadu patērē ap 10 miljoniem kubikmetru skuju koku zāģmateriālu, bet pašmāju ražotāji spēj saražot tikai 3 miljonus kubikmetrus šīs koksnes."
Pašreiz lielākās bažas ostas uzņēmējiem rada neskaidrība par procesiem un iespējamais haoss, kas var iestāties pirmajos mēnešos pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES. Tā kā "Brexit" nosacījumi vēl nav skaidri nevienai pusei, tad arī institūcijām, kuras atbildīgas par kravu plūsmas uzraudzību un administrēšanu, nav iespējams pienācīgi sagatavoties. "Iespējamais haoss, protams, var radīt kādus īstermiņa zaudējumus. Bet domāju, ka Latvijas eksportējošie uzņēmumi noteikti ir jau veikuši virkni sagatavošanās darbu, kas tiem būtībā ir bijuši aktuāli vienmēr. Lielāka uzmanība būtu jāpievērš tieši britu partneriem, kuri allaž pieņēmuši virkni Vienotā tirgus priekšrocību par pašsaprotamām, " skaidro Kristaps Klauss.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!