"Daudzi rīdzinieki, uzņēmēji un cilvēki, kuriem Rīgas liktenis nav vienaldzīgs, ir aicinājuši mani kandidēt," teica LRA valdes priekšsēdētājs un Saeimas deputāts Bondars, apliecinot, ka pieņēmis šo izaicinājumu un 2017. gada vēlēšanās cīnīsies par mēra amatu.
Abu politisko spēku kopīgajā sarakstā līdz ar Bondaru startēs "Latvijas attīstībai" līderis Juris Pūce, kā arī bijušais operas direktors Andrejs Žagars un basketboliste Anete Jēkabsone-Žogota.
Ja Bondaram izdosies kļūt par Rīgas mēru, viņš sola attīstību trīs jomās – transporta, izglītības un labklājības jomā. "Pirmkārt, tas saistīts ar pārvietošanos pilsētā, otrkārt, tas saistīts ar izglītības iespējām un, treškārt, tas saistīts ar ikdienas dzīves kvalitāti," skaidroja Bondars.
Pēc viņa teiktā, pašlaik pa Rīgas ielām nav iespējams ērti un ātri pārvietoties. "Esošā Rīgas vadība uzskata, ka, uzklājot tikai un vienīgi virskārtu no asfalta, lieta ir darīta. Tajā pašā laikā rīdzinieki piedzīvo to, ka ielās, kurās tikko bijusi rekonstrukcija, veidojas peļķes, tādēļ, ka rekonstrukcija nav veikta – ir nomainīts tikai virsējais segums. Zem asfalta ir vesela pazeme, kuru Rīgas vadība nav mēģinājusi rekonstruēt," teica Bondars.
Deputāts pauda apņēmību nākamo 10 gadu laikā ik gadu Rīgas ielu atjaunošanā investēt 50 miljonus eiro, lai pa ielām varētu pārvietoties gan kājāmgājēji, gan velobraucēji, kā arī būtu pieejams ērts sabiedriskais transports.
"Rīdziniekiem ir jābūt spējīgiem ātri un ērti aizbraukt uz centru un atpakaļ, un ne tikai. Pašlaik vairāk nekā 140 tūkstoši iedzīvotāju, kas dzīvo Pļavniekos, Purvciemā, Ziepniekkalnā, braucot uz darbu vai skolu, stāv sastrēgumos," sacīja Bondars un solīja izbūvēt tramvaju šajos maršrutos.
Izglītības jomā Bondars iecerējis izcilnieku programmu. "Runa ir par tiem izcilniekiem, kuri dzīvo Rīgā, kuri var iestāties un iestājas pasaules desmit labākajās augstskolās, bet kuriem nav līdzekļu, lai viņi varētu apmaksāt mācības un dzīvošanu šo augstskolu tuvumā. Mēs finansēsim Rīgas izcilnieku izglītību šajās augstskolās, lai viņi pēc tam ar šīm zināšanām var atgriezties Latvijā," klāstīja Rīgas mēra amata kandidāts.
Vēl Bondars solīja nodrošināt vairāk ārpusskolas aktivitātes skolēniem. Valstis, kur ir pasaulē labākā izglītības kvalitāte, rūpējas par to, lai "bērni pēc skolas nevazātos pa ielām, bet viņiem būtu iespēja piedalīties ārpusklases aktivitātēs", viņš minēja.
Viņš arī pauda gatavību "atrisināt "Rīgas namu pārvaldnieka" jautājumu", kā arī sakārtot pagalmus, parkus un izbūvēt sporta laukumus.
Jēkabsone-Žogota norādīja, ka basketbols viņai "kaut kādā mērā ir beidzies", un jauno dzīves posmu viņa izvēlējusies saistīt ar politiku. "Uzskatu, ka viegli ir kritizēt no malas, bet neiesaistīties. Tieši otrādi, vēlos iesaistīties un nebaidīties," teica Jēkabsone-Žogota.
Savukārt Žagars minēja, ka "vēlas Rīgu padarīt kulturālāku", jo 2014. gadā, kad Rīga bija kultūras galvaspilsēta Eiropā, pilsēta sevi līdz galam nepierādīja un neizmantoja visas dotās iespējas.
Žagars sola Rīgā izveidot jaunu koncertzāli, kā arī novirzīt finansējumu Rīgas mūzikas skolu attīstībai, Pēckara mākslas muzeja un Laikmetīgā mākslas muzeja izveidei.
Pūce savukārt uzsvēra, ka rīdzinieki pelnījuši godīgu, taisnīgu politiku, un katram, kas vēlas Rīgā šādas pārmaiņas panākt, ir jāattiecas pret šo darbu nopietni. Pēc viņa teiktā, citi politiskie spēki ir padevušies un "nolēmuši izvirzīt trešā līmeņa politiķus kā Rīgas mēra amata kandidātus".
Jau vēstīts, ka LRA un "Latvijas attīstībai" šā gada 1. februārī parakstīja sadarbības līgumu par kopīgu dalību Rīgas domes vēlēšanās. Līgums neizslēdz vēl kāda politiskā spēka pievienošanos abu partiju apvienībai.
Sarakstā būs 16 LRA un 16 "Latvijas attīstībai" kandidāti. Tāpat kopējā sarakstā būs 31 vieta Rīgas domes deputāta amata kandidātiem, kuri nav politisko spēku biedri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
