Četri iesniegumi jauniešu koncertam: aizdomas par politisko konkurentu 'apklusināšanu' Ilūkstē  (236)

Biedrības "Liepu laipa" vadītāja Gunita Surgovte portālam "Delfi" stāsta, ka iesniegumu ar vēlmi nomāt Dvietes kultūras nama telpas Ilūkstes novada pašvaldībai iesniedza 21. februārī. Tikai 30. martā, kad trīs iesniegumi jau bija atteikti, biedrība saņēma pozitīvu atbildi. "Pašvaldības vadība ar necieņu iejaucas biedrības darbā un, izmantojot savu varu, manipulē ar cilvēkiem," viņa uzsver.

Trīs noraidījumi

Biedrību Surgovte dibināja 2016. gada februārī, lai realizētu fonda "Labie darbi" finansētu projektu ar 3000 eiro finansējumu. Tā rezultātā "Liepu laipa" iegādājās mūzikas instrumentus jauniešu grupai "Taktsmērs".

"Jaunieši grib spēlēt. Pasākumu ir tik, cik ir. Viņi mani uzrunāja, ka grib balli," stāsta biedrības "Liepu laipa" vadītāja. Sieviete šā gada sākumā sākusi komunicēt ar Ilūkstes novada kultūras centru, kura vadītāja ir Sandra Stašāne.

Surgovte piedāvājusi Stašānei aicināt jauniešus spēlēt, taču centra direktore atbildējusi, ka tam nav līdzekļu un šā gada tēriņi jau saplānoti. Surgovte nolēmusi pasākumu organizēt, izmantojot biedrību un pārdodot biļetes, lai grupa varētu nopelnīt.

Kad Surgovte vaicājusi, vai kultūras centra telpas iespējams nomāt, Stašāne teikusi, ka "nav problēmu".

Lai telpas izīrētu, domē jāiesniedz iesniegums. Pirms iesniegšanas Surgovte devusies uz kultūras centru, lai noskaidrotu, kuros datumos tas ir pieejams. Pēc mutiskas vienošanās par datumiem Surgovte devusies uz domi un 21. februārī iesniegusi iesniegumu, kurā lūdza izīrēt kultūras centra telpas 11. martā no pulksten 22 līdz 2. No pašvaldības 3. martā Surgovte saņēma atbildi, ka pasākums nevar notikt, jo 11. martā kultūras centrā jau plānots pašvaldības organizēts pasākums.

"Stašāne mani informēja, ka tajā datumā būs vēl divi pasākumi pa dienu, bet vakarā nekas netraucē noritēt manam pasākumam," sašutusi ir biedrības "Liepu laipa" vadītāja. "Sazvanījos ar pasākuma menedžeri un uzzināju, ka pašvaldības pasākumu nolemts rīkot vien 2. martā un ka tas izmaksās 600 eiro," stāsta Surgovte, paužot neizpratni par to, ka pašvaldībai uzradusies nauda pasākuma rīkošanai.

Otro iesniegumu biedrības vadītāja iesniedza 6. martā, lūdzot atļauju rīkot pasākumu 17. martā, un pievienoja tam arī kultūras centra vadītājas rakstisku apstiprinājumu par saskaņotiem datumiem.

"Biedrības iesniegumā nav minēti skaidri pasākuma mērķi, mērķauditorija, tādēļ nav iespējams izvērtēt un pieteikt pasākumu – šādu atbildi saņēmu uz otro iesniegumu," teic Surgovte.

Pēc otrā iesnieguma pašvaldība aicināja jauniešu grupu "Taktsmērs" komunicēt ar viņiem, lai norunātu, kādos pasākumos var spēlēt.

"Tas vispār ir ne pa tēmu jautājums, jo es taču prasīju, kad var izīrēt telpas," saka Surgovte.

Trešo iesniegumu Surgovte iesniedza 13. martā, lūdzot atļauju rīkot koncertu 1. aprīlī, taču arī šis iesniegums noraidīts.

Politiskas domstarpības

Jānorāda, ka viens no grupas "Taktsmērs" dalībniekiem ir Surgovtes dēls – Rūdolfs Surgovts. Grupu jaunieši izveidoja pirms diviem gadiem un sākotnēji muzicēja Ilūkstes jauniešu centrā. "Vēlējāmies attīstīties un iegūt kvalitatīvākus instrumentus. Es uzrunāju savu mammu, lai izveido biedrību," portālam "Delfi" skaidro Surgovts.

Pēc viņa teiktā, ar citu novadu kultūras centriem šādu problēmu nav. "Uzrunājām citu novadu kultūras centrus. Visi ar lielāko prieku gatavi uzņemt un pat bez īres laist ar biedrību tirgot oficiālas biļetes, bet mūsu novads ir īpašs, jo mūsu kungs nosaka kam ko ir jādara," saka jaunietis.

"Liepu laipas" vadītājas ieskatā pašvaldības noraidošā attieksme saistīta ar to, ka sieviete ir "Vienotības" nodaļas vadītāja: "Tā to saprot arī bērni un viņu vecāki". Partijas "Vienotība" nodaļu Ilūkstē Surgovte izveidoja pirms četriem gadiem. "Biedrības darbs ar manu politisko darbību nekādā ziņā nav saistīts. Es šīs lietas nesaistu un nejaucu kopā," apgalvo Surgovte.

Surgovte gaida paskaidrojumu par to, kādēļ biedrībai nav ļauts nomāt telpas. "Mēs organizējam pasākumu, riskējam ar to, cik cilvēku vispār atnāks, bet mums liek šķēršļus," saka Surgovte.

"Lūdzu pašvaldībai, lai man parāda dokumentu, kas man kā nomniekam vai īrniekam parāda, kādi dokumenti, nosacījumi jāizpilda. Tādu dokumentu nebija," saka Surgovte. Sieviete skaidro – lai izīrētu biedrībai telpas, pašvaldības pārstāvji likuši norādīt pasākuma mērķi, auditoriju, pamatojumu.

"Uzskatu, ka tas tiek darīts mākslīgi, lai nedotu mums telpas. Šeit tiek iejaukta politika. Pašvaldības vadītājs, izmantojot savas pilnvaras, liedz un meklē iemeslus manai biedrībai neatļaut telpu nomu," viņa spriež.

Tikmēr pašvaldībā pārmetumus noraida. "Iesniegums skaidri neatklāj biedrības piedāvātā kultūras pasākuma būtību un mērķus, iznomājot pasākumam kultūras nama telpas. Tiekoties ar biedrības" Liepa laipa" valdes priekšsēdētāju Surgovti un pasākumā iesaistītās jauniešu grupas "Taktsmērs" pārstāvi Surgovtu, mutiskā sarunā izkristalizējās tas, ka grupai "Taktsmērs" ir vēlme pilnveidot savu profesionālo māku un ir interese spēlēt balli par maksu," portālam "Delfi" skaidro Ilūkstes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Pavlovska.

Iesniegumos neesot bijis skaidru mērķu, bet "definīcijas, skaidrojumi un izvilkumi no likumiem", līdz ar to tie nav bijuši korekti, skaidro pašvaldības pārstāve, uzsverot, ka pašvaldība neiebilst un ir gatava atbalstīt novada jauniešu grupu iniciatīvu un izaugsmi.

Ceturtdien, 30. martā, pašvaldība iesniegumu par pasākumu 16. aprīlī apstiprinājusi. "Tā kā grupas pārstāvis Surgovts informēja, ka grupai nav juridiskā spēka pašiem slēgt līgumu, tad pašvaldība aicina biedrību "Liepu laipa" slēgt uz telpu nomas līgumu," apliecina Pavlovska.

Uz jautājumu, vai iesniegumu noraidīšana nav saistīta ar politiku, Ilūkstes novada pašvaldības pārstāve atbild noliedzoši. "Iesniegumi nebija korekti sagatavoti. Nebūšu persona, kas tik sīki atbildēs par kultūras pasākumiem, bet skaidrs, ka mēs vērtējam, vai pasākums sabiedrībai ir derīgs, un, protams, ir jāizvairās no aģitācijas," skaidro Pavlovska.

Savukārt Surgovte uzskata, ka ceturtais iesniegums apstiprināts vien tāpēc, ka šajā laikā interesi par pašvaldības lēmumu izrādīja portāls "Delfi".

Dome nav ieinteresēta sadarboties

Ilūkstes domes deputāts Kristaps Averjanovs ("Vienotība") portālam "Delfi" norāda, ka biedrības būtu jāatbalsta, nevis jāliek tām šķēršļi. "Biedrība, nomājot telpas, maksātu nomas maksu, tie būtu ieņēmumi pašvaldības budžetā. Nevēlēšanās nomāt telpas, katru reizi no jauna meklējot ieganstu telpas neiznomāt – tā ir ļoti destruktīva darbība," skaidro Averjanovs.

Viņš arī lūdzis domes priekšsēdētājam un deputātiem kopkomiteju sēdē 27. martā izskatīt jautājumu par atteikumu biedrībai iznomāt telpas, taču šis priekšlikums noraidīts.

Sēdes starplaikā Surgovte ar dēlu devusies uz privātu sarunu ar domes priekšsēdētāju Stefanu Rāznu (Latvijas Zemnieku savienība), lai noskaidrotu atteikumu iemeslus. Domes priekšsēdētājs norādījis, ka pašvaldībai pašai ir struktūras, kas atbild par kultūras dzīves organizēšanu. "Priekšsēdētājs sacīja, ka īstenībā tā ir tāda pilsoņu kopu veidošanās – kaimiņš ar kaimiņu satikās, uztaisīja biedrību, un valsts vēl to finansē," sarunu atstāsta Surgovte.

Arī Janušs Slevickis, kas ir biedrības "Liepu laipa" biedrs, 27. martā devies uz domi. "Sarunā priekšsēdētāja kabinetā Rāzna norādīja biedrību rašanos kā kļūdu valstī. Tas ir ārprāts," saka Slevickis. Vīrietis uzskata, ka tā esot "politiska atriebība".

Kad portāls "Delfi" lūdza domes priekšsēdētājam sniegt komentāru par nevēlēšanos izīrēt telpas biedrībai, saņēma šādu atbildi: "Mēs iesūtījām gan iesniegumu, gan atbildi, par cik te nav nekā vairāk kā runa par grupas balles spēlēšanu, komentēt nav ko."

"Es to uzskatu par pie varas esošās partijas politisko un personisko ambīciju rīcību. Tas ir cinisms un bezkaunība," notiekošo vērtē Averjanovs.

Finanšu ministrijā portālam "Delfi" norāda – Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka, ka publiskai personai ir pienākums nodrošināt, lai tās finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu.

"Mūsuprāt, katra konkrētā pašvaldība vērtē sniegto atbalsta intensitāti konkrētiem pasākumiem, pamatojoties uz savām finansiālajām iespējām un izstrādāto politiku attiecīgajā jomā, šajā gadījumā kultūras jomā," klāsta FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis. Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija līdz raksta tapšanai savu komentāru nesniedza.