Pieteikšanās noslēgusies: kas cīnīsies par vietu lielāko pilsētu domēs  (42)

Pirmdien pulksten 18 noslēgusies deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām. Deputāti jāievēlē 110 novados un deviņās republikas pilsētās.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati liecina, ka vislielākā konkurence no lielajām pilsētām būs Daugavpilī, kur uz vienu deputāta vietu pieteikušies aptuveni 12 kandidāti. Arī Jūrmalā un Jēkabpilī aptuveni 12 cilvēki kandidē uz vienu deputāta krēslu.

Salīdzinājumam Ventspilī un Valmierā uz vienu vietu pretendē aptuveni divas reizes mazāk cilvēku nekā Daugavpilī. Portāls "Delfi" piedāvā iepazīties ar apkopojumu par to, kur vēlēšanās gaidāma sīvākā cīņa.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem visvairāk partiju sarakstu pieteikti Daugavpilī. Vēlētājiem būs iespēja balsot par vienu no 12 sarakstiem, kurus veido politiskā partija "Alternative", Eiroskeptiķu rīcības partija, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), "Gods kalpot mūsu Latvijai", "Mūsu partija", "Saskaņa", Latvijas Krievu savienība, "No sirds Latvijai" (NSL), Latgales partija, "Vienoti Latvijai", "Vienotība", kā arī Kristīgi demokrātiskā savienība.

Sarakstos kopumā pieteikti 182 kandidāti, bet Daugavpils domē ir 15 deputātu vietas, kas nozīmē, ka uz vienu vietu kandidē aptuveni 12 cilvēki. Daugavpilī šajā ziņā gaidāma sīvākā konkurence Latvijā.

Partiju līderi, kas startēs ar pirmo numuru Daugavpilī, ir Aleksandrs Mirskis ("Alternative"), Igors Bēniņš (Eiroskeptiķu rīcības partija), Arvīds Barševskis (ZZS), Rita Strode ("Gods kalpot mūsu Latvijai"), Rihards Eigims ("Mūsu partija"), Andrejs Elksniņš ("Saskaņa"), Jurijs Zaicevs (Latvijas Krievu partija), Pēteris Dzalbe (NSL), Jānis Lāčplēsis (Latgales partija), Žanna Kulakova ("Vienoti Latvijai'), Māris Strautmalis ("Vienotība") un Sergejs Parfjonovs (Kristīgi demokrātiskā savienība).

Politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis lielo cilvēku skaitu uz vienu deputāta vietu skaidro ar to, ka Daugavpils ir otrā lielākā pilsēta.

"Pilsētai ir ļoti lokalizēta kampaņa. Ja salīdzinām ar Rīgu, tur jau ir nacionāla līmeņa kampaņa. Daugavpilī ir ļoti raksturīgi tas, ka viņiem ir nikna konkurence, agresīvas kampaņas, bet tas viss ir ļoti lokāli. Rīgā mēs nemaz neieraugām, kā viņi savā starpā izcīnās," skaidro Rajevskis.

Arī 2013. gada pašvaldību vēlēšanās Daugavpilī bija sīva konkurence. Tika pieteikti 182 kandidāti no 11 sarakstiem, kas nozīmē, ka uz vienu no 15 vietām kandidēja aptuveni 12 cilvēki.

Par vietu Rīgas domē cīnīsies partijas desmit sarakstos. Sarakstus iesniegusi partija "No sirds Latvijai", Eiroskeptiķu rīcības partija, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Jaunā konservatīvā partija (JKP), Nacionālā apvienība (NA), Zaļo un Zemnieku savienība, partija "Vienotība", "KPV LV", kā arī apvienotos sarakstus iesniegušas Latvijas Reģionu Apvienība (LRA) ar "Latvijas attīstībai" un "Saskaņa" ar "Gods kalpot Rīgai" (GKR).

Kopumā kandidēs 553 deputāti, bet domē ir 60 deputātu vietas. Tas nozīmē, ka uz vienu deputāta vietu kandidē aptuveni deviņi cilvēki.

Ar pirmo numuru pašvaldības vēlēšanās startēs Nils Ušakovs (S), Diāna Novicka ("No sirds Latvijai"), Igors Meļņikovs (Eiroskeptiķu rīcības partija), Normunds Vilnītis (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija), Juta Strīķe (JKP), Mārtiņš Bondars (LRA), Baiba Broka (NA), Armands Krauze (ZZS), Vilnis Ķirsis ("Vienotība") un Atis Zakatistovs ("KPV LV").

Politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis uzskata, ka Rīgā visvairāk balsu iegūs esošā koalīcija. "Liels jautājums, vai viņi iegūs vairākumu. Bet domāju, ka viņiem būs daudz balsu. Atšķirībā no citiem, viņiem ir svarīgi iegūt vairākumu, viņiem neder nekas cits. Viņi var būt uzvarētāji ar daudz balsīm, bet, ja viņiem nav vairākuma, man bail, ka viņi var nonākt opozīcijā," teic Rajevskis.

Arī politologs Arnis Kaktiņš norāda, ka "Saskaņa" un GKR šajās pašvaldību vēlēšanās iegūs visvairāk balsu. "Domāju tas tāpēc, ka viņiem ir visvairāk balsotāju," paskaidro Kaktiņš.

Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā Rīgā tika pieteikti kopumā 611 kandidāti no 12 sarakstiem. Tādējādi uz vienu no 60 deputātu vietām kandidēja aptuveni desmit cilvēku.

Jelgavā šīm vēlēšanām pieteikti astoņi saraksti. Šajā pašvaldībā spēkiem mērosies partija "Vienotība", Nacionālās apvienība, Zaļo un Zemnieku savienība, "Saskaņa", Latvijas Reģionu apvienība (LRA), Latvijas Sociālistiskā partija, "Gods kalpot mūsu Latvijai" kā arī "KPV LV".

Arī Jelgavā, tāpat kā Daugavpilī, jāievēl 15 deputāti. Tā kā pieteikti ir 111 kandidāti, sanāk, ka uz vienu vietu kandidē vairāk nekā septiņi cilvēki.

Pirmie kandidāti sarakstos Jelgavā ir Aigars Rublis ("Vienotība"), Jurijs Strods (NA), Andris Rāviņš (ZZS), Ivars Jakovels ("Saskaņa"), Gunārs Kurlovičs (LRA), Aleksandrs Petrovs (Latvijas Sociālistiskā partija), Mārtiņš Vadzis ("Gods kalpot mūsu Latvijai") un Lauris Zīverts ("KPV LV").

2013. gadā Jelgavā tika pieteikti 137 kandidāti no deviņiem sarakstiem. Uz vienu no 15 vietām kandidēja aptuveni deviņi cilvēki.

Rēzeknē iesniegti desmit saraksti, kur sevi pieteikušas tādas partijas kā "Saskaņa", Eiroskeptiķu rīcības partija, "Vienota Rēzekne", Latvijas Krievu savienība, "Vienoti Latvijai", Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), "No sirds Latvijai" (NSL), "Apvienība Iedzīvotāji", bet apvienoto partiju sarakstu iesniegušas Latvijas Reģionu Apvienība (LRA) kopā ar "Latvijas attīstībai" un "Alternative", kā arī "Vienotība" kopā ar Nacionālo apvienību (NA) un Latgales partiju.

Pieteikti 150 cilvēki uz 13 deputātu vietām, līdz ar to uz vienu deputāta vietu pretendēs vairāk nekā 11 cilvēki.

Ar pirmo numuru pašvaldības vēlēšanās startēs Jeļena Ivanova (Eiroskeptiķu rīcības partija), Aleksandrs Bartaševičs ("Saskaņa"), Igors Lucijanovs ("Vienota Rēzekne"), Vjačeslavs Dubovskis ("Alternative"), Aleksandrs Kļimovs (Latvijas Krievu savienība), Inese Muhamberga ("Vienoti Latvijai"), Juris Guntis Vjakse (ZZS), Antons Ludboržs (NSL) un Edmunds Teirumnieks (NA), kā arī Ainis Tutins ("Apvienība Iedzīvotāji").

2013. gadā bija pieteikti 155 kandidāti no 11 sarakstiem, kas nozīmē, ka uz vienu no 13 vietām domē kandidēja aptuveni 12 cilvēki.

Ventspilī iesniegti septiņi saraksti, kuru vidū ir "Saskaņa", "Alternative", "Latvijai un Ventspilij", "No sirds Latvijai" (NSL), kā arī partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām" un partija "KPV LV". Kopīgā sarakstā startēs Nacionālā apvienība (NA), "Vienotība" un Latvijas Reģionu Apvienība (LRA).

Kopumā uz 13 vietām kandidēs 87 pretendenti, kas nozīmē, ka uz vienu deputāta krēslu cer gandrīz septiņi cilvēki.

Līderi sarakstos šogad pašvaldības vēlēšanās Ventspilī ir Vitalijs Trusevičs ("Saskaņa"), Vladislavs Šafranskis ("Alternative"), Ģirts Valdis Kristovskis ("Vienotība"), Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"), Jeļena Garbuzova (NSL), Dina Šulca ("Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām") un Ivars Jansons ("KPV LV").

Savukārt 2013. gadā uz 13 deputātu vietām kandidēja 84 cilvēki no sešiem sarakstiem. Uz vienu deputāta vietu cerēja nedaudz vairāk kā seši cilvēki.

Liepājā pieteikti desmit saraksti. Kandidēs deputāti no tādām partijām kā "Saskaņa", Jaunā konservatīvā partija (JKP), Liepājas partija, "Liepāja kvadrātā", kā arī Latvijas Reģionu Apvienība (LRA), "No sirds Latvijai" (NSL), "Gods kalpot mūsu Latvijai" un Nacionālā apvienība (NA), kā arī "Nacionālā savienība Taisnīgums" un "Vienotība".

Liepājā kandidātu skaits ir 166. Uz vienu deputāta vietu no 15 kandidēs 11 cilvēki, kas nozīmē, ka konkurence būs sīvāka nekā Ventspilī.

Ar pirmajiem numuriem sarakstos šogad pašvaldības vēlēšanās Liepājā būs Valērijs Agešins ("Saskaņa"), Uldis Budriķis (JKP), Uldis Sesks (Liepājas partija), Jurijs Hadarovičs ("Liepāja kvadrātā") un Jānis Vilnītis (LRA), Zigmunds Embrekts (NSL), Diāna Švānberga (NA), Jurijs Tomofejevs ("Gods kalpot mūsu Latvijai"), Kārlis Strautiņš (V), Kristers Krafts ("Nacionālā savienība Taisnīgums").

2013. gadā uz 15 deputātu vietām kandidēja 118 cilvēki no desmit dažādiem sarakstiem. Uz vienu deputāta vietu cerēja gandrīz astoņi cilvēki.

Arī Jūrmalā, tāpat kā Daugavpilī, iesniegts vairāk nekā desmit sarakstu. Visu 12 sarakstu vidū ir "Saskaņa", Eiroskeptiķu rīcības partija, "Gods kalpot mūsu Latvijai", "Vienotība", Nacionālā apvienība, "Jūrmala – mūsu mājas", "Progresīvie", Zaļo un Zemnieku savienība, "Mūsu zeme", kā arī sociāldemokrātu kustība "Par neatkarīgu Latviju!" un partija "Latvijas attīstībai". Kopīgā sarakstā Jūrmalā kandidēs partija "Tev, Jūrmalai" un Jaunā konservatīvā partija.

Kopumā pieteikts 181 kandidāts, kas cīnīsies par 15 vietām. Tādējādi uz vienu vietu domē pretendēs 12 cilvēki.

"Šī ir pašvaldība, kur ir vislielākais resursu kopums uz vismazāko kvadrātmetru. Jāņem vērā ekonomiskās intereses zemes vērtības dēļ, kas ir pašvaldības pilnīgas ietekmes sfērā," sīvo konkurenci skaidro politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis.

Viņš skaidro, ka pašvaldībai ir iespējas noteikt to, kas notiks ar Jūrmalai piederošo zemi. "Tas, protams, pievelk cilvēkus," kandidātu interesi pamato politologs.

ZZS varētu Jūrmalā iegūt vadošo pozīciju, pieļauj Rajevskis. "Nedomāju, ka viņi dabūs vairākumu, bet, skatoties uz Jūrmalu ilgākā laika griezumā, tur nevienam nav bijuši tādi rezultāti kā ZZS, kas iegūst tik daudz mandātus," teic politologs, pieļaujot, ka šoreiz ZZS iegūs mandātu skaitu, kas būtu tuvu vairākumam.

Kā pirmais Jūrmalā šogad startēs Ņikita Ņikiforovs ("Saskaņa"), Tamāra Meļņikova (Eiroskeptiķu rīcības partija), Jānis Sokolovs ("Gods kalpot mūsu Latvijai"), Iveta Blaua ("Vienotība"), Arnis Ābelītis ("Tev, Jūrmalai"), Andris Čuda (NA), Egmonts Krūmiņš ("Jūrmala – mūsu mājas"), Māris Indulis Graudiņš ("Progresīvie"), Gatis Truksnis (ZZS), Aleksandrs Bašarins ("Par neatkarīgu Latviju"), Gatis Zamurs ("Latvijas attīstībai") un Ilmārs Ančāns ("Mūsu zeme").

Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā Jūrmalā tika pieteikti 16 saraksti ar 261 kandidātu. Jūrmalā ir 15 deputātu vietas, kas nozīmē, ka uz vienu kandidēja aptuveni 17 cilvēku.

Arī Jēkabpilī iesniegts salīdzinoši daudz sarakstu, proti, desmit. Kandidātus pieteikušas Latvijas Zaļā partija (LZP), Latgales partija, Jēkabpils reģionālā partija (JRP), Nacionālā apvienība (NA), Latvijas zemnieku savienība (LZS), "Saskaņa", "Gods kalpot mūsu Latvijai", "KPV LV", "Vienotība" un Latvijas Reģionu apvienība (LRA).

Partiju sarakstos kopumā pieteikts 151 cilvēks, bet Jēkabpils domē ir 13 vietas, kas nozīmē, ka uz vienu pretendē gandrīz 12 kandidāti.

Par to, ka Jēkabpilī gaidāma tik sīva cīņa par deputātu krēsliem, politologs Filips Rajevskis ir pārsteigts. "Es nebūtu pārsteigts, ja tā būtu, piemēram, Rēzekne vai Valmiera, kur ir ekonomika, kur nauda apgrozās," saka Rajevskis.

Ar pirmo numuru sarakstā Jēkabpilī startēs Aigars Nitišs (LZP), Nikolajs Anuškevičs (Latgales partija), Leonīds Salcevičs (JRP), Kristīne Ozola (NA), Jānis Raščevskis (LZS), Andris Rutko ("Saskaņa"), Aivars Kraps ("Gods kalpot mūsu Latvijai"), Kaspars Ģirģens ("KPV LV"), Kaspars Skruzmans ("Vienotība") un Mārtiņš Svilis (LRA).

Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās tika pieteikti 127 kandidāti no deviņām partijām, kas nozīmē, ka uz vienu no 13 deputātu vietām kandidēja aptuveni desmit cilvēki.

Valmierā iesniegti seši saraksti, kur sevi pieteikušas tādas partijas kā "Valmierai un Vidzemei", "Saskaņa", "Vienotība", Nacionālā apvienība, "KPV LV", kā arī Zaļo un Zemnieku savienība.

Kopumā pieteikti 82 deputāti, bet vietu ir vien 13, kas nozīmē, ka uz vienu deputāta vietu domē cer aptuveni seši partiju biedri.

Valmierā ar pirmo numuru sarakstos vēlēšanās startēs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei"), Valerijs Vilčinskis ("Saskaņa"), Ventis Beķeris ("Vienotība"), Uldis Jansons (NA), Janeks Ekurs ("KPV LV") un Juris Jakovins (ZZS).

Savukārt 2013. gadā Valmierā uz 13 vietām kandidēja 72 cilvēki no pieciem sarakstiem, kas nozīmē, ka uz vienu amatu cerēja vairāk nekā pieci cilvēki.