Novadi bez opozīcijas: kāpēc Lubānā, Vaiņodē, Varakļānos ir tikai viens saraksts  (67)

"Domāju, ka tas ir mūsu darba novērtējums," iesniegto sarakstu skaitu portālam "Delfi" pamatoja Pārgaujas novada domes vadītājs Hardijs Vents. Domes priekšsēdētāja ieskatā iedzīvotāji novērtē to, ka pašreizējie domnieki "pieturas pie attīstības programmas", kā arī domā par investīciju piesaisti.

Vielaikus Vents gan pieļāva, ka "ne viss ir tikai rožains un pūkains" un neizslēdza iespēju, ka "gan jau ir iedzīvotāji, kas nav tik apmierināti ar mūsu darbu".

"Cilvēki novērtē to, ko esam paveikuši pēdējos četros gados. Tas nozīmē, ka virziens ir pareizs," teica Vents. Vaicājot, kas varētu iesniegt alternatīvu sarakstu, Vents norādīja, ka "jebkurš vērtīgs ierosinājums ir vērā ņemams" un ka ir gatavs sastrādāties ar citiem, kam rūp novada nākotne.

Pārgaujas novada pašvaldībā šogad jāievēl deviņi deputāti, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā pieejamā informācija. Pašlaik pieteikts viens saraksts – "Vienoti novadam" ar 11 deputātu amatu kandidātiem, un Vents sarakstā ir pirmais. Kopumā Pārgaujas novadā reģistrēti 4016 iedzīvotāji.

Uz deviņām vietām Lubānas novada domē kandidē 10 cilvēki no saraksta "Mūsu mājas rītdienai" ar Tāli Salenieku kā pirmo numuru. Lubānas novadā reģistrēti 2594 iedzīvotāji.

Līdzīgi kā Pārgaujas novada domes vadītājs, arī Lubānas novada domes priekšsēdētājs Salenieks pieļāva, ka viens saraksts iesniegts, jo "cilvēki acīmredzot uzticas pašreizējās domes darbam". "Otrs variants, ka cilvēki saprot, ka nav nemaz tik viegli būt deputātam. Tā tomēr ir liela atbildība iedzīvotāju priekšā," teica Lubānas novada domes priekšsēdētājs.

Vaicājot, vai CVK noteiktajā papildu termiņā Lubānas novadā varētu tikt izveidoti jauni saraksti, Salenieks atbildēja noraidoši: "Ja cilvēks gribēja, bija laiks un varēja pieteikties".

Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons portālam "Delfi" norādīja, ka "cilvēkiem jābūt aktīviem un jārāda, ko spēj". "Acīmredzot cilvēki ir apmierināti ar mūsu darbu," piemetināja Jansons.

Arī Vaiņodes novada pašvaldībā, kur reģistrēti 2609 iedzīvotāji, jāievēl deviņi deputāti, bet vienīgajā pieteiktajā sarakstā "Vaiņodes novada attīstībai" ir 12 kandidāti. Pirmais numurs ir Jansonam.

"Droši vien kādam citam sarakstam pietrūka uzņēmības," minēja Rundāles domes priekšsēdētāja vietniece Inta Klīve, kura kandidēs arī šajās vēlēšanās. Viņa portālam "Delfi" skaidroja, ka "ir visi priekšnosacījumi, lai to paveiktu".

Pēc Klīves teiktā, iepriekš pieļauts, ka vēlēšanās varētu kandidēt vēl kāds cits saraksts. "Likās, ka vēl kāds iesniegs. Bet mēs esam maza pašvaldība, līdz ar to tas ir tīri normāli. Lielās pilsētās ir daudz un lieli saraksti, bet mēs esam kompakti. Mums ir tikai trīs pagasti," sacīja Klīve. Viņa arī apgalvoja, ka deputāti domē strādā kā komanda un "lai arī ir bijuši divi saraksti, neviens nav bijis opozīcijā".

Rundāles novadā, kur reģistrēti 3787 iedzīvotāji, jāievēlē deviņi deputāti. No saraksta "Cilvēkiem un zemei" kandidēs 12 cilvēki. Pašreizējais novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis startēs ar pirmo numuru.

Arī Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs norādīja, ka "daudz maz strādājam kā komanda, opozīcijas mums nav", ar ko skaidrojams tikai viens pieteiktais saraksts. Justs arī pieļāva, ka cilvēkiem "nav ambīciju", lai kandidētu.

"Vēl gan ir desmit dienas, kuru laikā kāds varētu pieteikties," teica Justs, vienlaikus piebilstot, ka nezina, "kas varētu būt tie, kas speciāli gaidīja šīs desmit dienas, lai pieteiktos".

Reģistrēto iedzīvotāju skaits Varakļānu novadā ir 3426, līdz ar to ievēlamo deputātu skaits ir deviņi. Pašlaik no viena saraksta "Vienoti novadam" kandidē 12 cilvēki, un Justam ir pirmais numurs.

Politoloģe, domnīcas "Providus" vadošā pētniece Iveta Kažoka skaidroja, ka Latvijā joprojām ir vairākas pašvaldības, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 5000, tādēļ "zema konkurence mazajās pašvaldībās ir teju neizbēgama". Iemesli zemajai konkurencei ir dažādi. "Vienlīdz iespējams ir tas, ka citi pilsoņi nevēlas būt pašvaldību deputāti, gan arī tas, ka viņi varbūt vēlētos kandidēt, bet jūtas pārāk atkarīgi no esošās domes labvēlības un nevēlas to apdraudēt," teica Kažoka.

Pētniece arī norādīja, ka "neesoša konkurence rada varas iesūnošanas draudus, iedzīvotāju apātiju par pašvaldības darbu, kā arī atsevišķos gadījumos var liecināt par negodprātīgu administratīvā resursa izmantošanu pašvaldības domē pārstāvēto deputātu interesēs".

"Šāda situācija nevar būt norma – tādēļ jau vēlēšanu likumi paredz sarakstu iesniegšanas laika pagarināšanu un pat pagaidu administrācijas izveidi gadījumā, ja vēlēšanām pieteicies mazāks kandidātu skaits nekā ir mandātu," teica Kažoka. Politoloģe gan skaidroja, ka šādu problēmu, visticamāk, nav iespējams novērst ar likumu. "Drīzāk tas ir jautājums par administratīvo teritoriju robežu pārskatīšanu un iedzīvotāju vispārējās intereses trūkumu par pašvaldību darbu," minēja Kažoka.

Jānorāda, ka 2013. gada pašvaldību vēlēšanās CVK kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu pagarināja septiņos novados – Baltinavas, Naukšēnu, Nīcas, Pāvilostas, Rūjienas, Salacgrīvas un Skrundas novadā. Pēc sarakstu iesniegšanas termiņa pagarināšanas tikai viens vēlēšanu saraksts palika Naukšēnos. Citviet tika iesniegti papildu saraksti.

Šīm vēlēšanām visos šajos novados iesniegts vairāk nekā viens saraksts. "Iedzīvotāji kļuvuši aktīvāki," trīs iesniegtos sarakstus portālam "Delfi" pamatoja Nīcas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību vadītāja Gunita Šime. Arī Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece portālam "Delfi" skaidroja, ka "konkurence ir būtisks attīstības virzītājspēks", un šogad visi kandidāti sarakstus iesnieguši laicīgi.

Jau vēstīts, ka CVK otrdien paziņoja, ka par desmit dienām pagarinās deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu Lubānas, Pārgaujas, Rundāles, Vaiņodes un Varakļānu pašvaldībās, kurās līdz 24. aprīlim bija reģistrēts tikai viens kandidātu saraksts.

Visvairāk sarakstu – 14 – pašvaldību vēlēšanām iesniegts Ķekavas novadā. 13 saraksti iesniegti Daugavpilī, 12 – Jūrmalā, 11 – Rēzeknē, bet pa 10 kandidātu sarakstiem Rīgā, Liepājā un Jēkabpilī.

Pašvaldību vēlēšanas Latvijā norisināsies 3. jūnijā, un tajās būs jāievēlē deviņu republikas pilsētu un 110 novadu domes. Kopumā jāievēlē 1614 deputāti, no tiem 40 pašvaldībās – deviņi deputāti, četrās pašvaldībās – 13 deputāti, 58 pašvaldībās – 15 deputāti, 16 pašvaldībās – 17 deputāti, un Rīgas domē – 60 deputāti.